EK centīsies atbloķēt iestāšanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju 0
Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosinās izmaiņas Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesā, kā to pieprasījusi Francija, lai varētu tikt uzsāktas iestāšanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju.
Kokteilis
Oktobrī lielā mērā pateicoties Parīzes ieņemtajai nostājai, tika bloķēta iestāšanās sarunu sākšana ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, neraugoties uz lielākās ES dalībvalstu daļas viedokli un EK atzinumu, ka šīs Rietumbalkānu valstis ir paveikušas nepieciešamos mājasdarbus.
Izpildot ES rekomendācijas, Ziemeļmaķedonija nomainīja valsts nosaukumu, bet Albānija īstenoja vērienīgas tieslietu sistēmas reformas.
Francija tomēr uzstāja, ka ES vispirms ir jāreformē iestāšanās process, vienlaikus paužot bažas, uz ko norādīja arī dažas citas ES dalībvalstis, ka potenciālās kandidātvalstis nav paveikušas pietiekami daudz korupcijas apkarošanas labā.
Viena no galvenajām Francijas prasībām bija noteikt, ka iestāšanās procesam jābūt atgriezeniskam, ja kandidātvalsts atkāpjas no centieniem panāk ES standartus, kā tas pēdējo gadu laikā noticis Turcijā.
EK ierosinātās reformas sarunu procesu padarīs ticamāku un prognozējamāku, sacīja pārstāve sakariem ar presi Ana Pisonero. Tiesa gan, kritēriji dalībai ES nemainīsies.
“Mūsu mērķis nav pārveidot paplašināšanās politiku,” viņa uzsvēra.
ES amatpersonas cer, ka bloka līderi dos zaļo gaismu sarunām ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju kārtējā sanāksmē martā vēl pirms maijā gaidāma izšķirošā samita ar visām Rietumbalkānu potenciālajā kandidātvalstīm.
Ja tas nenotiks, var ciest ES reputācija, turklāt pastāv risks, ka durvis tiks pavērtas citiem spēlētājiem, kas arī grib reģionā nostiprināt savu ietekmi, tādiem kā Krievija un Ķīna, brīdina Brisele.
