“Nekaunīgi izmanto bēgļa statusu…” Cilvēki sašutuši par ukraiņu uzvedību Latvijā 48
Latvijā šobrīd dzīvo vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku, kuri ieradušies no kara plosītās Ukrainas, taču sabiedrībā arvien biežāk izskan viedokļi, ka daļa no viņiem, iespējams, šo statusu izmanto negodprātīgi. Sociālajos tīklos cilvēki dalās ar novērojumiem un pārdomām par ukraiņu bēgļu uzvedību, valodas lietojumu un attieksmi pret Latviju.
Latvijā par ukraiņiem tiek daudz runāts un veikti dažādi pētījumi, lai noskaidrotu, kā viņiem klājas un cik veiksmīgi norit dzīve mūsu valstī. Tomēr sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieki norāda, ka joprojām trūkst, piemēram, vienota un visaptveroša priekšstata par to, cik ukraiņu bērnu atrodas ārpus Latvijas izglītības sistēmas, kā arī par viņu nodarbinātības un dzīves apstākļiem.
Pētījumā atklājās, ka daļa ukraiņu bērnu nav Latvijas izglītības sistēmā vairāku iemeslu dēļ. Galvenokārt vecāki izvēlas šo ceļu, jo mācības apgrūtina valodas barjera un slikta pieredze skolās, tostarp mobings un adaptācijas trūkums, secinājuši pētnieki.
Turklāt daļa ģimeņu plāno atgriezties Ukrainā vai uzskata, ka vecākiem jābūt brīvai izvēlei par bērna izglītības veidu. Kā citi iemesli tika minētas grūtības mācīties paralēli Latvijas un Ukrainas programmām, kā arī vēlme, lai bērns turpinātu mācīties dzimtajā valodā.
“Providus” aptauja rāda, ka mazākums ukraiņu bērnu vecāku uzskata, ka viņu bērnam obligāti jāapgūst Latvijas izglītības programma. Starp vecākiem, kuru bērni jau mācās Latvijas skolās, šo viedokli atbalstījuši 37%, savukārt starp vecākiem, kuru bērni mācās Ukrainas izglītības centros Latvijā, atbalsts ir tikai 5%.
Daļa bērnu mācās tikai tiešsaistē Ukrainas izglītības sistēmā, un vecāki norāda uz problēmām komunikācijā un saskarsmē ar vienaudžiem, kā arī grūtībām rakstītprasmes un lasītprasmes attīstībā.
Sabiedrībā izskan bažas, ka ir ukraiņi, kuri negodprātīgi izmanto savu statusu
Kārlis sociālo mediju platformā “X” raksta: “Šķiet, uz Latviju daudz sabraukuši krievi no Ukrainas, pat ne tik daudz cik īsto ukraiņu. Rodas iespaids, ka liela daļa pat ukraiņu valodu neprot, bet runā tikai krieviski. Un vispār, kā var “bēgt no Krievijas”, taču ierasties Latvijā un vēsā mierā klausīties krievu mūziku???!”
Arī Mārtiņš pauž neapmierinātību par bēgļu no Ukrainas uzvedību Latvijā. Viņš norāda, ka valsts pilna ar cilvēkiem, kuri, pēc viņa vārdiem, “nekaunīgi izmanto bēgļa statusu”. Mārtiņš piebilst, ka lielākā daļa no viņiem nerunā latviski, bet labākajā gadījumā saprot valodu. Viņš arī izsaka pesimistisku prognozi – karš beigsies, bet šie cilvēki paliks.
Vēl kāds lietotājs dalās savos uzskatos: “Ukraiņi, ja tādi bija okupētajā daļā, dodas uz Poliju, kur valoda līdzīga. Uz Latvijas atmuka Ukrainas krievu vate, priekš kam karā mirt, te viņiem nav valodas problēmu. Pēc trim gadiem dažiem latviešu bremzēm sāk pielēkt. Par vēlu.”
Jānis diskusijā pauž viedokli, ka pēc robežu atvēršanas no Latvijas lielākoties aizbraukuši tieši krievu tautības cilvēki, un līdzīgi noticis arī Donbasā – kad situācija kļuva izdevīga, krievi no turienes aizbēga. Viņš norāda, ka šādā rīcībā nav nekā pārsteidzoša, jo, kad cilvēks ir atrauts no savas dzimtenes, kļūst vieglāk doties tālāk. Jānis piebilst, ka vēlme turpināt runāt savā valodā šādos apstākļos ir pilnīgi dabiska.
No LV pēc robežu atvēršanas vairumā aizbrauca krievi, no Donbasa, kur vairumā dzīvoja krievi, krievi arī aizmuka, kā tas kļuva izdevīgi.
Šeit nav par ko brīnīties. Tiklīdz esi atrauts no dzimtenes, ir daudz vieglāk doties tālāk. Tas, ka grib iztikt ar savu valodu, arī dabiski.— Jānis Vanags ⚡️🔋 (@JnisVanags3) October 30, 2025
Ukraini- politiska nacija. Tur dzivo 120 etnosu. Ukraina sastav no 3 imperiju dalam. Ja, seit dzivo ukraini ar krievu saknem. Vini karo no pirmas dienas. Un nekautrejas par savu valodu. Viens stastija, ka kara sakumaa ierakumos no abam pusem skaneja " русские не сдаются!"
— IrinaT (@IrinaTsaulute) October 30, 2025
