“Ko tieši izārstēja? Autismu?” Elīna Didrihsone netieši reklamē “brīnumzāles”; PTAC skaidro regulējumu 0
Daļa sabiedrības ietekmeļu saturam seko līdzi teju kā apmāta. Šajos ierakstos nereti redzams arī apmaksāts saturs, taču mēdz gadīties, ka mūsu patērētais saturs patiesībā ir netieša reklāma.
Platformā “X” profils ar segvārdu @KaraLienes dzīves gudrības dalās ar video, kurā redzams, kā uzņēmēja Elīna Didrihsone stāsta par kādu māmiņu, kura izārstēja bērnu ar īpašām vajadzībām, pateicoties konkrētas firmas uztura bagātinātājiem. Didrihsone video pauž, ka bērnam medikamenti nav palīdzējuši daudzus gadus, bet uztura bagātinātāji ar šķiedrvielām ir bērnu izārstējuši mēneša laikā.
“Ietekmeļi uztura bagātinātājiem piedēvē brīnumspējas un muļķo lētticīgus ļautiņus. Cik ilgi vēl Veselības ministrija, Zemkopības ministrija, Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs un Pārtikas un veterinārais dienests pieļaus, ka Latvijā tik aplamā veidā tiek atļauts reklamēt šādus produktus?” rakstīts publikācijā.
Arī komentāros cilvēki izsakās par šo tēmu.
“Ui, šito esmu piedzīvojusi. Nekad vairs! Bizness, bizness, bizness… Sev nodarīju tik sliktāk,” raksta Kristīne.
“Brīnumzāles, kurās ir šķiedrvielas… Nja, žēl, ka nav cita veida, kā uzņemt šķiedrvielas,” pauž Diāna.
“Ko tieši izārstēja? Autismu?” neizpratnē ir Līva.
Lielu sabiedrības uzmanību pirms dažiem gadiem ieguva skandāls ar Adrianu Miglāni un Katrīnu Saulieti – toreiz PTAC viņas sodīja ar kopā 2500 eiro lielu sodu par negodīgu komercpraksi, nenorādot, ka konkrēta produktu reklamēšana ir reklāma vai sadarbība, tādējādi maldinot patērētājus. Par vārda “reklāma” trūkumu PTAC redzeslokā agrāk nonākusi arī pati Didrihsone.
Ietekmeļu saturu ikdienā patērē ļoti daudz cilvēku, un godīgas komercprakses saņemšana ir patērētāju tiesības, bet satura veidotāju – pienākums.
Satura veidotājiem šajā jomā jāņem vērā vairākas normatīvo aktu prasības
Plašāk skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas Vecākā eksperte Eva Eglīte.
Satura veidotājiem, kuri reklamē uztura bagātinātājus vai to tirgotājus popularizējošu informāciju, tai skaitā rīkojoties savās komerciālajās interesēs vai citu tirgotāju vai ražotāju vārdā vai interesēs, ir jāņem vērā vairākas normatīvo aktu prasības:
Ministru kabineta 2015.gada 1.decembra noteikumi Nr.685 “Prasības uztura bagātinātājiem”, kas ietver speciālās prasības uztura bagātinātāju reklāmai:
-drīkst reklamēt tikai Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā iekļautus uztura bagātinātājus;
-uztura bagātinātāja reklāmā ietver norādes “Uztura bagātinātājs” un “Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu”;
-uztura bagātinātāju reklāmā nedrīkst ietvert norādi, ka uztura bagātinātājs novērš, ārstē vai izārstē slimības, vai minēt šādu iespēju, jebkuras – tiešas vai netiešas norādes, ka līdzsvarots un daudzveidīgs uzturs nespēj nodrošināt pietiekamu uzturvielu daudzumu.
Uztura bagātinātāju reklāmā drīkst izmantot tikai atļautas veselīguma norādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem.
Pastāv aizliegums īstenot maldinošu, profesionālajai rūpībai neatbilstošu vai agresīvu komercpraksi (Negodīgas komercprakses aizlieguma likums) un, reklamējot uztura bagātinātājus vai to tirgotājus popularizējošu informāciju sociālajos tīklos, ir jānorāda tēmturi par komerciālo saturu, piemēram, – #reklāma, #apmaksāts, #apmaksātareklāma, #sponsorēts vai #paidpartnership.
Būtiski ir atcerēties, ka prakse, kurā, piemēram, tiek sniegta maldinoša informācija par uztura bagātinātāju īpašībām, tostarp izmantotas ārstnieciskās norādes un citas normatīvajiem aktiem neatbilstošas veselīguma norādes, kā arī tiek reklamēti Pārtikas un veterinārā dienestā nereģistrēti uztura bagātinātāji vai tiek pārkāptas citas godīgas komercprakses īstenošanas prasības (piemēram, reklāmā iekļauj tiešu bērniem adresētu aicinājumu iegādāties uztura bagātinātāju utt.), var tikt vērtēta kā negodīga komercprakse, par kuru var tikt piemērota Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteiktā atbildība.
Par sodu piemērošanu satura veidotājiem (influenceriem), ja viņi neievēro normatīvos aktus uztura bagātinātāju jomā
Uzraudzības darbības primāri ir vērstas uz principa “Konsultē vispirms” ievērošanu. Līdz ar to, konstatējot pazīmes, kas liecina par iespējamo pārkāpumu, influenceri sākotnēji tiek informēti par normatīvo aktu prasībām un aicināti tās ievērot, tostarp labprātīgi novēršot pārkāpumus.
Savukārt, ja tiek konstatēti apstākļi, kas liecina, ka influenceris savā komercpraksē pieļauj būtisku, sistemātisku patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumu, ilgstoši neievēro normatīvo aktu prasības, labprātīgi nenovērš pārkāpumus, nav vērsts uz sadarbību ar uzraudzības iestādi u.tml., PTAC ir tiesīgs izvērtēt iespēju īstenot uzraudzības darbības, kuru ietvaros var pieņemt lēmumu, tostarp piemērojot arī soda naudu atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma normām.
PTAC ikdienā veic uzraudzības darbības, tostarp izvērtē komercprakses atbilstību normatīvajām prasībām dažādās nozarēs, tai skaitā uztura bagātinātāju reklamēšanā digitālajā vidē, kur aktīvi darbojas arī influenceri.
Konstatētie pārkāpumi šajā jomā pārsvarā tiek novērsti sekmīgi, un pēdējo divu gadu laikā PTAC nav piemērojis sodus par negodprātīgu uztura bagātinātāju reklāmu.
Jāpiebilst, ka PTAC neveido atsevišķu statistiku par influenceru komercpraksi šajā segmentā, līdz ar to nav apkopotu datu par visām veiktajām uzraudzības darbībām saistībā ar influenceru publicētajām reklāmām.
Ja ir interese iepazīties ar PTAC pieņemtajiem lēmumiem šajā jomā, ar tiem var iepazīties šeit. Tur meklētājā var ievadīt sev vēlamo personu vai uzņēmumu. Piemēram, ierakstot meklētājā abus Didrihsonus un to uzņēmumus, pārkāpumi netiek atrasti. Ir arī datubāze par personu un uzņēmumu rakstveidu apņemšanām, tā atrodama šeit.
