Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: Izaugsme nav nejaušība, bet izvēle 0
Gada nogale vienmēr ir brīdis, kad ir vērts apstāties, paskatīties uz paveikto un godīgi pajautāt sev – vai ejam pareizajā virzienā.
2025.gads parāda, ka Latvijas ekonomika pakāpeniski atgriežas pie izaugsmes. Latvijas iekšzemes kopprodukts šī gada trešajā ceturksnī pieauga par 2,5%, sasniedzot 11,2 miljardus eiro. Tas ir skaidrs signāls, ka ekonomika atgriežas pie pozitīvas dinamikas, to noteikti apliecinās arī ceturtā ceturkšņa rādītāji.
Latvijas investīciju un attīstības aģentūras reorganizācija ir sākusi nest rezultātus. Šogad investīcijas tautsaimniecībā sasniedz 3,7 miljardus eiro un viena gada ietvaros jaunos investīciju projektos ir piesaistīts vairāk nekā 1 miljards eiro. Tas ir vēsturiski, un nozīmē jaunas darbavietas, uzņēmējdarbības attīstību un izaugsmes iespējas. Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība Latvijā šī gada trešajā ceturksnī ir uzrādījusi 7,3 % pieaugumu, šāds pieauguma temps ir četras reizes straujāks nekā vidēji Eiropā un labākais rādītājs šogad Eiropā kopumā. Būvniecības pievienotā vērtība 2025. gada 3. ceturksnī palielinājās par 9,0 %. Kreditēšanas jomā esam pārvarējuši desmit gadus ilgu stagnāciju.
Kreditēšanas apjoms ekonomikā ir pieaudzis par aptuveni 1,6 miljardiem eiro, kas apliecina banku pieaugošo aktivitāti un solidaritātes nodokļa praktisko ietekmi. Zemāku procentu likmju un plašāku refinansēšanas iespēju rezultātā iedzīvotāji var saņemt izdevīgākus nosacījumus un stiprināt tautsaimniecības izaugsmi.
Šogad ir sniegts atbalsts vairāk nekā 2760 mazajiem un vidējiem uzņēmējiem viņu biznesa projektu attīstībai, pamatā Latvijas reģionos. Uzsāktas jaunas hipotekārās kreditēšanas programmas un atbalsta pasākumus reģionos, kas dos iespēju vairāk nekā 3000 ģimeņu iegādāties mājokli ārpus Rīgas. Paralēli tam visā Latvijā notiek zemas īres maksas namu būvniecība, un jau šobrīd Latvijas reģionos vairākiem simtiem iedzīvotāju ir iespēja dzīvot jaunos īres namu dzīvokļos. Interese par šo atbalsta programmu visā Latvijā ir ļoti liela, jau ir atklāti īres nami Valmierā un Jelgavā, septiņās Latvijas pilsētās vēl tiek būvēti, kopumā 536 dzīvokļi, nākamgad plānojam vēl deviņus projektus par 734 dzīvokļu izveidi.
Kopumā šis gads nav bijis viegls. Dzīves dārdzība, aktualizētie vērtību jautājumi, globālā nenoteiktība un satraukums par rītdienu ir kļuvuši par mūsu ikdienas realitāti. Taču tieši šādos brīžos ir īpaši svarīgi atskatīties uz padarīto, bet kā redzam, neraugoties uz izaicinājumiem, Latvijas ekonomikā 2025. gadā ir vērojama pozitīva tendence.
Tomēr neskatoties uz to, ir lietas par kurām es vēlos arī atvainoties.
Pirmkārt, par to, ka neskatoties uz ievērojamu birokrātijas mazināšanu būvniecībā un citās jomās, kopējā birokrātijas mazināšanā diemžēl nav izdevies sasniegt sadarbībā ar lielākajām uzņēmēju organizācijām uzstādītos mērķus, taču nedrīkst no tiem atkāpties, nākamajā gadā tie kļūs vēl svarīgāki. Arī par to, ka šogad nav izdevies panākt pamata pārtikas groza cenu samazinājumu tik strauji, kā mēs visi būtu vēlējušies. Vienlaikus gan jāņem vērā, ka pēdējo desmit gadu laikā, kamēr pārtikas cenas pieauga ģeometriskā progresijā, īsti nekas netika darīts, lai šo pieaugumu mazinātu.
Tikai nosakot ambiciozu mērķi, pēdējos sešos mēnešos ir izdevies apturēt pārtikas cenu kāpumu un pat panākt cenu samazinājumu, nelielu, bet reālu. Ir ieviests zemo cenu pārtikas grozs un pārtikas cenu salīdzināšanas rīks.
Arī uzraugošās iestādes ir sākušas strādāt aktīvāk un vienam no lielākajiem veikalu tīkliem par negodīgu tirdzniecības praksi pirmo reizi ir uzlikts teju 2 miljonu eiro sods, kas Latvijas vēsturē nekad iepriekš nav noticis. Pārtikas cenu jautājums vienmēr ir sabiedrības uzmanības centrā. Taču šogad tam ir izdevies pievērst arī Saeimas un valdības uzmanību, kas nākamgad rezultēsies ar samazinātu PVN pienam, maizei, olām un svaigai mājputnu gaļai. Šogad aizsāktais darbs pie pārtikas cenu samazināšanas nākamgad tiks turpināts.
Ne mazāk būtiski ir arī tas, ka nākamgad ir izdevies panākt 75 centu pacienta maksas atcelšanu par farmaceita pakalpojumu recepšu zālēm, kuru cena nepārsniedz 10 eiro. Tas ir tikpat būtiski kā panāktie papildus 100 miljoni demogrāfijai, kuru ietvaros bērna piedzimšanas pabalsts tiks palielināts līdz 600 eiro, bet bērna kopšanas pabalsts līdz 298 eiro, un tikpat būtiski kā līdzekļi, kas tiks novirzīti izglītībai – 50 miljoni eiro pedagogu atalgojumam. Tiks atjaunots sociālais atbalsts pirmspensijas vecuma pedagogiem darba zaudēšanas gadījumā, un 32 izglītības iestādēm piešķirts izņēmuma statuss, lai tās varētu turpināt darbu.
Nākamais gads nebūs bez izaicinājumiem. Neapšaubāmi turpināsies cīņa par Latvijas izaugsmi, un no šī izaicinājuma es negrasos atkāpties. Mēs, latvieši, vienmēr esam zinājuši, ka tur, kur ir darbs, tur ir kārtība, un tur, kur ir kārtība, tur ir labklājība. Mums jāatgriežas pie šīs vienkāršās patiesības. Nav svarīgi, vai cilvēks ir traktora vadītājs, kurš kopj Latvijas laukus, skolotājs, kurš izglīto jauno paaudzi, mediķis, kurš rūpējas par cilvēku veselību un dzīvībām, vai uzņēmējs, kurš veicina Latvijas ekonomikas izaugsmi un rada jaunas darba vietas – katra godīga darba devums ir vienlīdz nozīmīgs!
Neviena ekonomiska stratēģija nebūs pilnvērtīga bez stabilām vērtībām. Latvijas nākotne nevar balstīties tikai uz statistikas rādītājiem vai ārējām prasībām. Mums nepieciešamas vērtības, kas ir tikpat stingras kā latviešu māju pamati – ģimene, pienākums, mīlestība pret savu zemi, darbs un atbildība par savu valsti.
Šīs vērtības nav jāizdomā, tās ir mūsos. Mums ir jāprot tās likt lietā! Reizēm tā būs maza lieta – sakopta sēta, laipns vārds, palīdzība kaimiņam. Citreiz tas būs lēmums palikt savā novadā, attīstīt tur saimniecību, skolot bērnus vietējās skolās vai dibināt uzņēmumu. Visas šīs izvēles kopā veido Latviju, tādu, kādu mēs paši gribam to redzēt – mūsu laukos, mūsu darbos un mūsu vērtībās.
Nākamajā gadā būs daudz jāstrādā! Ja mēs gribam, lai Latvija turpina augt un mums tuvāko desmit gadu laikā izdodas dubultot Latvijas ekonomiku, tad būs ļoti daudz jāstrādā.
Ja tas prasīs valsts pārvaldes optimizāciju, tad mēs to darīsim, ja tas prasīs reformēt kādu iestādi vai institūciju, tad tas notiks.
Ir ļoti daudz lietu ko mēs visi kopā šogad esam gan uzsākuši un arī paveikuši, taču visiem jāapzinās, ka vēl daudz vairāk darāmā ir priekšā.
Lai 2025. gada nogale ir brīdis, kad atceramies, ka stipra valsts rodas tur, kur ir stipri cilvēki – latvieši, saimnieki savā zemē, kuriem ir lepnums par savu paveikto darbu un ticība mūsu Latvijai.
Laimīgu Jauno gadu!
<iframe src=”https://www.facebook.com/plugins/video.php?height=476&href=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2Freel%2F1434271151636038%2F&show_text=false&width=267&t=0″ width=”267″ height=”476″ style=”border:none;overflow:hidden” scrolling=”no” frameborder=”0″ allowfullscreen=”true” allow=”autoplay; clipboard-write; encrypted-media; picture-in-picture; web-share” allowFullScreen=”true”></iframe>
