“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
Publicitātes foto

Ekonomists: IKP vājāks nekā gaidīts. Vai to mocīs koronavīruss? 0

Autors: Dainis Gašpuitis, AS “SEB banka” ekonomists

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 11
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem
RAKSTA REDAKTORS
“Viņiem ir advokātu aizmugure, par kādu es pat sapņot nevaru!” Darbavieta nelikumīgi sagrauj Baltkrievijas pilsones gadiem veidoto dzīvi Latvijā 285
Lasīt citas ziņas

2019. gada 4. ceturksnī IKP ir palielinājies vien par 1,1%. Un veikums uz kopējā reģionālā fona ir izteikti vājš.

To ir noteicis ārējo un likumsakarīgu iekšējo faktoru, kā arī neveiksmīgu sakritību kopsumma.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aizvadītā gada pēdējā ceturkšņa aktivitāte balstījās galvenokārt uz iekšzemes patēriņa pleciem, pieaugums pakalpojumu nozarēs +0,9%, tai skaitā mazumtirdzniecībā par +1,7%.

Preču eksports gada beigās ieslīdēja mīnusos, kā dēļ negatīva ietekme sagaidāma no ārējās tirdzniecības.

Tāpat izteiktākas buksēšanas pazīmes bija vērojamas apstrādes rūpniecībā. Uz leju kopējo aktivitāti noteikti ir vilkušas tranzīta un finanšu nozares, bet jautājums ir, kas gada nogalē ir bijis ar aktivitāti būvniecībā.

Gada sākums lejupvērsts un jauni riski

Rezultātā pērn IKP audzis par 2,1%. Savukārt šim gadam tiek saglabāta prognoze par 2% izaugsmi, jo gada pirmajā pusē valdīs daudzpusīgs lejupvērsts spiediens.

Turklāt ir parādījušies jauni, negaidīti riski, papildinot jau tā ļoti augsto nenoteiktību. Pēdējās dienās atkal ir iezvanījies obligācijas tirgus skandinātais krīzes zvans.

2020. gads iesākās uz nosacīti pozitīvas nots. Globālie dati sāka signalizēt par rūpniecības nozaru lejupslīdes apstāšanos un lēnu atgūšanos.

Tikpat nosacīti tika piegludinātas domstarpības starp ASV un Ķīnu un neparādoties jaunām atklātām konfrontāciju šķautnēm. Iekšzemes pieprasījums lielākajā daļā valstu saglabājās spēcīgs, kas būtiski apcirta uzvirmojušās krīzes gaidas.

Tomēr jaunākie dati par pērnā gada pēdējo ceturksni turpina norādīt uz sarežģījumiem. Eirozonas ekonomikas izaugsme 4. ceturksnī ir noslīdējusi līdz 1%. Negatīvus pārsteigumus ir atnesuši dati no Itālijas un Francijas.

Pēkšņais satricinājums – koronavīruss

Turklāt par negaidīti pēkšņu izaicinājumu ir kļuvusi koronavīrusa parādīšanās. Lai arī tieša ietekme uz Latviju šobrīd nav gaidāma, netiešā, caur globālo procesu sabremzēšanos, var lēni parādīties un pieņemties spēkā.

Reklāma
Reklāma

Ko par to šobrīd var teikt atskatoties uz līdzīgiem gadījumiem?
Aplēses liecina, SARS Ķīnai izmaksāja no 1%-2% no IKP un globālajai ekonomikai no 0,1–0,2%.

Turpmāk, lai noteiktu, cik liela negatīva ietekme veidosies uz ekonomiku, izšķirs sekojoši faktori 1) vai izdosies novērst lielus uzliesmojumus ārpus Ķīnas un 2) cik ātri Ķīnai izdosies ierobežot pandēmiju un to sākt samazināt.

SARS uzliesmojuma apturēšanai bija nepieciešami apmēram seši mēneši, taču šoreiz būtiska atšķirība ir tā, ka varas iestādes ir rīkojušās ātrāk un veikušas daudz plašākus vīrusa apturēšanas pasākumus.

Lai gan tas norāda, ka pandēmiju varētu izdoties apturēt ātrāk, šķiet, ka koronavīruss izplatās vieglāk nekā SARS.

Neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks būs vajadzīgs, līdzko briesmas būs pārvarētas, ražošana un patēriņš strauji atgūsies un nodzēsīs izveidojušos negatīvo ietekmi.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.