Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Ekonomists: Šobrīd situāciju sarežģījušas Igaunijas akcīzes izmaiņas un “Rīgas satiksmes” problēmas 0

Autors: Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 30
Kokteilis
“Tāds mīlestības putekļu mākonis mūs ir apņēmis…” Sējānu pāris dalās laimē, atgriežoties mājās ar jaundzimušo meitiņu
Kokteilis
FOTO. No politiķiem par aktieriem: mākslīgais intelekts nosaucis 5 latviešu politiķus, kuri uz skatuves justos kā zivis ūdenī
Lasīt citas ziņas

Pēc diviem ļoti labiem gadiem gan pasaules, gan Latvijas ekonomikā situācija pasaules ekonomikā šogad ir ievērojami mainījusies.

Apstrādes rūpniecība un pasaules tirdzniecība atrodas tuvu recesijai, savukārt pasaules ekonomikā kopumā gaidāma lēnākā izaugsme kopš 2009. gada.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus globālo ekonomiku vēl vairāk apdraud tirdzniecības kara eskalācija starp ASV un Ķīnu, tomēr labā ziņa ir tā, ka pašreizējie rūpniecības un tirdzniecības rādītāji vēl ir tālu no līmeņiem, kur mums būtu jāsatraucas par nopietnu krīzi.

Papildus tam bezdarba un patērētāju noskaņojuma rādītāji gan ASV, gan eirozonā joprojām ir ļoti labi, pasaules ekonomika turpina augt un, manuprāt, šobrīd pasaulē drīzāk vērojama cikliska izaugsmes tempu mazināšanās.

Taču signālu par recesijas tuvošanos kļūst arvien vairāk un ignorēt tos nevar.

Viens no spēcīgākajiem signāliem šobrīd ir apgrieztas ienesīguma līknes ASV un eirozonas valdību vērtspapīriem, kas nozīmē, ka īstermiņa procentu likmes ir augstākas nekā ilgtermiņa likmes.

Tas liecina par investoru piesardzību par ekonomikas izaugsmes perspektīvām un vēsturiski šāda situācija obligāciju tirgos ir bijis uzticams recesiju priekšvēstnesis.

Vai tas viss nozīmē, ka mums būtu jāuztraucas par jaunu krīzi? Manuprāt, pagaidām ne.

Vēsturiski apgriezta ienesīguma līkne ne vienmēr ir nozīmējusi recesiju un, pat ja recesija tuvojas, tā ne vienmēr nozīmē dziļu krīzi. Vēsturiski lielus satricinājumus pasaules ekonomikā ir radījušas spēcīgas finanšu krīzes, lieli kari vai cenu šoki.

Manuprāt, vismaz finanšu jomā šobrīd nav acīmredzamu faktoru, kas pašreizējo ciklisko ekonomikas izaugsmes tempu mazināšanos draudētu pārvērst nopietnākā krīzē, taču potenciāli riski noteikti ir un to kļūst vairāk.

Tādēļ aktuāls ir jautājums, ko darīt valdībām, ja ekonomika turpinās bremzēties.

Tradicionāli ekonomisko ciklu stabilizēšana ir uzticēta centrālajām bankām un, reaģējot uz ekonomikas tempu mazināšanos, ASV federālā rezerve jūlijā jau sāka mazināt procentu likmes.

Taču procentu likmes ASV ir zemas, savukārt Eiropā un Japānā tās ir negatīvas un ekonomistiem nav vienprātības, vai vēl negatīvākas likmes, kā arī dažādu finanšu aktīvu iegāde būtu efektīvi ekonomikas stimulēšanas instrumenti.

Tas nozīmē, ka nākamās krīzes pārvarēšanai monetārie instrumenti var būt nepietiekami, un tas liek domāt par aktīvāku fiskālās politikas izmantošanu.

Fiskālā politika noteikti ir spēcīgs instruments, it īpaši, ja ekonomika atrodas zem potenciāla un valsts var aizņemties savā valūtā. Taču tirdzniecības karu gadījumā arī fiskālā stimula efektivitāte ir neskaidra.

Reklāma
Reklāma

Atšķirība no tradicionāliem šokiem, kas mazina pieprasījumu ekonomikā, tirdzniecības karu radītās barjeras mazina pasaules ekonomikas kopējo efektivitāti. Mēģinājumi to kompensēt ar fiskālo stimulēšanu, visticamāk, būs neefektīvi un var novest pie finanšu burbuļiem, kā arī ilgākā termiņā apdraudēt valstu parāda ilgtspēju.

Pie šodienas zemajām procentu likmēm valstu parāda ilgtspēja nav problēma un ASV faktiski jau šobrīd nodarbojas ar stimulējošu fiskālo politiku, tādējādi pērn tās budžeta deficīts sasniedza 4,2%.

Par fiskālo stimulu nepieciešamību šobrīd runā arī eirozonā, taču dažādos likumdošanas līmeņos nostiprinātie fiskālie nosacījumi, eirozonas ekonomiskā un politiskā fragmentācija, visticamāk, ierobežos fiskālā stimula iespējas Eiropā.

Vai lēnāka izaugsme Latvijā nozīmē, ka arī mums jāsāk domāt par ekonomikas stimulēšanu ar lielāku budžeta deficītu? Esmu ļoti piesardzīgs par to.

Iepriekšējos divos labas izaugsmes gados esam palielinājuši budžeta deficītu, un šobrīd situāciju budžetā ir sarežģījušas Igaunijas akcīzes izmaiņas, kā arī “Rīgas satiksmes” finanšu problēmas.

Vienlaikus mazām un atvērtām ekonomikām ar deficītu veidošanu kopumā nav ieteicams aizrauties, jo sildīsim ne tikai sevi, bet visus savus tirdzniecības partnerus un iepriekšējā krīzē pārliecinājāmies, cik strauji var mainīties noskaņojums finanšu tirgos.

Tādēļ uz zemajām likmēm ilgtermiņā nevajadzētu paļauties.
Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.