Epilepsija: vislabāk lēkmi nofilmēt. Kā ārstē šo slimību? 0
Katru gadu Latvijā aptuveni tūkstoš cilvēkiem atklāj epilepsiju, un kopumā ar to sirgst apmēram 11 000 iedzīvotāju. Diemžēl sabiedrībā par šo slimību joprojām nav pietiekamas izpratnes. Lai pievērstu uzmanību, 9. februārī pasaulē atzīmē Starptautisko epilepsijas dienu.
Epilepsija sabiedrībā tiek uztverta kā stigma. To aplami uzskata par psihisku slimību vai smagu un tikpat kā neārstējamu neiroloģisku saslimšanu, kas izraisa izteiktu invaliditāti. Kā stāsta veselības centra “Vivendi” neirologs Jānis Mednieks, epilepsijas lēkmes laikā elektriskie impulsi smadzenēs tiek raidīti pārāk spēcīgi un sinhronizēti, tādēļ rodas gribai nepakļauta īslaicīga dažādu smadzeņu daļu aktivizēšanās, kurai var sekot apjukums.
Vai tiešām epilepsija?
Epilepsijas lēkmes mēdz izpausties atšķirīgi. Dažiem tās notiek bieži, citiem – vien reizi daudzu gadu laikā. Ģeneralizētas lēkmes ar samaņas zudumu un krampjiem svarīgi atšķirt no ģīboņiem, kas galvenokārt rodas sirds slimību un veģetatīvās nervu sistēmas traucējumu gadījumā.
Pats galvenais diagnozes noteikšanai un medikamenta izvēlei ir slimnieka sūdzības un lēkmju apraksts. Vislabāk būtu, ja tuvinieki lēkmi nofilmētu, kas palīdzētu ārstam novērtēt situāciju. Svarīgi zināt tās ilgumu, to, kura ķermeņa puse raustījusies, vai slimnieks spējis atbildēt uz jautājumiem vai nav veicis neapzinātas automātiskas kustības, kā izturējies pēc tam.
Ja pastāv disfunkcija noteiktā smadzeņu zonā, lēkme ik reizi atkārtojas vienādi, taču tā sauktās funkcionālās jeb psihiskās lēkmes, kas nav saistītas ar epilepsiju, norit atšķirīgi.
Rodoties aizdomām par galvas smadzeņu bojājumu, veic magnētisko rezonansi, lai noskaidrotu, vai tajās nav radušās strukturālas pārmaiņas, kas varētu izraisīt lēkmes. Arī elektroencefalogramma var palīdzēt atšķirt epilepsiju no citām slimībām. Turklāt šim izmeklējumam ir būtiska loma ārstēšanas efektivitātes novērtēšanā.
Parasti epilepsijas diagnozi nosaka pēc divām atkārtotām lēkmēm, kas sākušās bez provocējošiem faktoriem. Galvenie no tiem ir alkohola lietošana, dienas režīma neievērošana, miega trūkums, diskotēku vai citu pasākumu apmeklēšana, kuros izmanto mirgojošas gaismas. Tās var veicināt infekcijas slimības, vielmaiņas traucējumi, piemēram, krasas cukura līmeņa svārstības, kā arī elektrolītu (kalcija, magnija u. c.) izmaiņas asinīs. Taču, izvairoties no šiem faktoriem un lietojot medikamentus, 70 procentos gadījumu epilepsijas lēkmes ir iespējams kontrolēt un dzīvot pilnvērtīgi.
