Daudz aplamu priekšstatu 0
Bieži sabiedrības aizspriedumu dēļ epilepsijas slimniekus uzskata par sociāli nepilnvērtīgiem, kaut gan pastāv tikai daži ierobežojumi, proti, viņi nedrīkst vadīt sabiedriskos transportlīdzekļus, strādāt augstumā un nakts maiņās.
Epilepsijas slimniekiem ir atļauts vadīt automašīnu, ja, nemainot terapiju, lēkmju nav bijis vismaz gadu. Diemžēl daudzi medicīniskajās apskatēs savu slimību slēpj, riskējot ar savu un citu drošību. “Ja epilepsijas slimnieks izraisa autoavāriju, pat ja tas nav noticis lēkmes laikā, to atklājot, apdrošinātājs var atteikties kompensēt zaudējumus, kas radušies viņa vainas dēļ un nereti veido visai iespaidīgas summas,” brīdina J. Mednieks.
Daudzi maldās, domādami, ka ar epilepsiju nevar saslimt ikviens, kā, piemēram, ar vīrusu infekciju. Lēkmju rašanos mēdz veicināt galvas traumas, kā arī jebkura slimība, kas skar galvas smadzenes, piemēram, insults, encefalīts, meningīts, audzēji.
Ja cilvēkam uz to ir ģenētiska nosliece, lēkme var sākties, rodoties kādiem provocējošiem faktoriem, piemēram, pārslodzei vai dažādām blakussaslimšanām.
Pārmantotā jeb ģenētiskā epilepsija parasti sākas bērnībā un pēc pubertātes var pāriet. Bērna vecumā slimība var izpausties ar tā sauktajām mazajām lēkmēm, kas atgādina aizsapņošanos.
Pieaugušajiem epilepsija biežāk attīstās pēc dažādiem pārciestiem smadzeņu bojājumiem. Ja slimība pēc tam attīstās agrīni, proti, pirmo divu nedēļu laikā, tas nenozīmē, ka saglabāsies hroniski. Savukārt, ja lēkmes sākas sešus mēnešus pēc bojājuma vai vēlāk, visticamāk, nāksies lietot zāles.
Var izārstēt
Arī gadījumā, kad epilepsija izpaužas viegli un reti, to vajag ārstēt. Protams, vislielākais risks pastāv ģeneralizētu krampju lēkmju gadījumā, kuras rada nelaimes gadījumu draudus gan pašam slimniekam, gan apkārtējiem.
Ja slimnieks nelieto medikamentus, biežas lēkmes ar laiku var izraisīt psihiskas izmaiņas. Par pavadošajiem simptomiem, piemēram, depresiju, noteikti jāstāsta ārstam, jo ir ļoti svarīgi novērst arī tos.
Latvijā zāles pret epilepsiju kompensē 100% apmērā, taču, salīdzinot ar pasaulē pieejamo medikamentu spektru, apmaksāto zāļu klāsts varētu būt plašāks. Izvēloties jāņem vērā ne tikai slimības norise, bet arī blakussaslimšanas un citi lietotie medikamenti, kā arī slimnieka svars. Dažus līdzekļus drīkst lietot grūtniecības laikā.
“Medikamenti jāuzņem regulāri, lai uzturētu pastāvīgu koncentrāciju asinīs. Patvaļīga devas samazināšana vai pārtraukšana var būtiski palielināt lēkmju risku,” brīdina J. Mednieks.
Vai epilepsijas slimniekam zāles jādzer visu mūžu, ārsti diskutē. Dažkārt, ja, ilgstoši lietojot medikamentus, lēkmju nav bijis, tos pakāpeniski pārtrauc lietot. Vairākums zāles panes labi, tomēr tās var izraisīt reiboni, nespēku, mazasinību, ietekmēt noteiktus aknu un asins ainas rādītājus.
Dažkārt epilepsija ir nejutīga pret medikamentiem. Tad biežāk izmanto ķirurģisku ārstēšanu, kas Latvijā sākta bērniem. Epilepsijas operācijas ir ļoti sarežģītas, ar ilgstošu sagatavošanās posmu, līdz precīzi atrod smadzeņu zonu, kura nosaka lēkmju rašanos.
Kā palīdzēt epilepsijas lēkmes laikā
* Apkārtējiem jāuzmana, lai slimnieks nesasistu galvu un nesavainotos.
* Neko nevajag bāzt viņa mutē, nevajag ķermeni turēt.
* Ģeneralizētas krampju lēkmes gadījumā jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
