Foto: Panthermedia/SCANPIX/LETA

ES atbalsta produktīviem ieguldījumiem akvakultūrā pretendentam varēs nepiemērot kopējo attiecināmo izmaksu summas ierobežojumu 0

Atbalsta pretendentam Eiropas Savienības (ES) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) un Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai pasākumā “Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā” pie noteiktiem nosacījumiem nepiemēros kopējo attiecināmo izmaksu summas ierobežojumu, paredz valdības atbalstītie grozījumi valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtībā šim pasākumam.

Reklāma
Reklāma
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot 9
Lasīt citas ziņas

Attiecināmo izmaksu summas ierobežojumu, ko aprēķina, pie 250 000 eiro pieskaitot piecreiz lielāku pretendenta apgrozījumu vai apmaksāto pamatkapitālu, kā arī pieskaitot pretendenta saistīto uzņēmumu apgrozījumu iepriekšējā pārskata gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, nepiemēros pretendentam, kas pasākumā ir īstenojis projektu, kurā bijušas būvniecības izmaksas par akvakultūras dzīvnieku audzēšanas un inkubācijas būvēm.

Zemkopības ministrija (ZM) noteikumu anotācijā skaidro, ka tādējādi akvakultūras uzņēmumu modernizācijā un attīstībā arī turpmāk būs iespējams investēt līdzekļus, sekmējot rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam izvirzīto mērķa rādītāju sasniegšanu un efektīvu pieejamā publiskā finansējuma piesaisti zivsaimniecības nozares konkurētspējas veicināšanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

ZM norāda, ka akvakultūra ir viena no ES prioritātēm EJZF atbalsta jomā. Tā nodrošina alternatīvu dabiskajiem zivju resursiem, kas samazinās, kā arī alternatīvu vides un patērētāju veselības aspektā riska kvalitātes importētajiem produktiem, tādēļ ir būtiski veicināt tās attīstību arī Latvijā. Akvakultūra Latvijā attīstījusies, galvenokārt ar ES politikas ieviešanu sekmējot ieguldījumus šajā nozarē, kā arī sniedzot cita veida atbalstu. Aktīvu apmērs akvakultūras uzņēmumos kopš Latvijas iestāšanās ES ir palielinājies 14,6 reizes.

Noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums attieksies uz atbalsta pretendentiem – komersantiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām, kas audzē akvakultūras produkciju pārdošanai.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumam “Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā” stāsies spēkā pēc to publiskošanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Jau ziņots, ka pasākuma “Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā” mērķis ir akvakultūras uzņēmumu konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana. Pasākumā atbalstu piešķir pretendentiem, kuru investīcijas projektā ir saistītas ar karpu, foreļu, zandartu, ālantu, sterletu, līdaku, līņu, samu, storu, pāliju, garneļu un vēžu audzēšanu.

Atbalstu par citām akvakultūras dzīvnieku sugām piešķir saskaņā ar pretendenta iesniegtu neatkarīgu tirgus pētījumu, kuru veikusi zinātniska institūcija un tīmekļvietnē publicējusi pētījuma rezultātus, kas pierāda attiecīgo sugu akvakultūras produkcijas ilgtspēju un perspektīvas noieta tirgos.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.