Laukos
Politika

Zemniekiem ir grūti, jo viņi ir pirmais posms ražošanas ķēdē1


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Ieva Lūka/LETA

“Laicīgi sagatavots drošības spilvens,” tā par valdības vakardienas lēmumu piešķirt 45,5 miljonus eiro lauksaimniecības nozarei saistībā ar Covid-19 negatīvo ietekmi norāda Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Viena daļa aptaujāto lauksaimnieku ir gandarīti par valdības pieņemto lēmumu, sakot, ka tas palīdzēs lauksaimniekiem grūtā brīdī, bet citi piebilst – krīzes ietekme nav tik liela, lai tagad vajadzētu lūgt palīdzību un, iespējams, noteikumus vajadzējis izstrādāt rūpīgāk.

 

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks: “Šobrīd lielākie veiksmes stāsti eksportā var kļūt par lielāko neveiksmes stāstu, jo Covid-19 krīzes izraisītās problēmas būtiski skārušas eksportētājuzņēmumus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norāda, ka pašlaik atbalsts nepieciešams gan ražotājiem, gan pārstrādātājiem.

“Visiem vajadzīgs atbalsts. Zemniekiem ir grūti, jo viņi ir pirmais posms ražošanas ķēdē. Taču piena cena veidojas globāli, neatkarīgi no tā, vai kāds Latvijas uzņēmums to grib vai negrib. Zemnieks to jūt uzreiz, bet uz pārstrādātājiem pieaug spiediens no tirgotājiem,” uzsver Šolks.

Viņš arī uzsver, ka šobrīd lielākie veiksmes stāsti eksportā var kļūt par lielāko neveiksmes stāstu, jo Covid-19 krīzes izraisītās problēmas būtiski skārušas eksportētājuzņēmumus – AS “Preiļu siers”, “Food Union”, AS “Smiltenes piens”, AS “Jaunpils pienotava”, AS “Cesvaines piens”, SIA “Latvijas piens”.

Šolks zina teikt, ka atbalstu saņems tie uzņēmumi, kas atbildīs noteiktiem nosacījumiem, taču noteiktie maksimālā atbalsta griesti – 800 tūkstoši eiro – varētu nesegt tos zaudējumus, kas būs radušies lielam eksportētājam.

Pārāk sasteigts atbalsts

Foto: Ieva Makare/LETA

Cūkkopības uzņēmumiem pašlaik nav vajadzības pretendēt uz šo atbalstu, jo “cenas ir labas, un būtu grēks sūdzēties”, taču finansējuma rezervēšana ir svarīga gadījumam, ja notiktu sliktākais scenārijs.

“Iepriekšējos gados cūkgaļas cenas bija ļoti zemas, tagad sedzam visus iepriekšējo gadu zaudējumus un sākam pelnīt. Taču paldies Zemkopības ministrijai, kas operatīvi rezervējusi naudu, ja gadījumā sāktos tādas problēmas, kādas pašlaik skar viesmīlības nozari un cūkkopības uzņēmumus citās valstīs, piemēram, Portugālē,” sacīja Dzintra Lejniece sarunā ar “LA”.

“Veicām aptauju biedrībā un secinājām, ka, izņemot atsevišķus gadījumus, kas saistīti ar piegādēm skolām, vēl nav iestājusies tāda krīze, lai vajadzētu prasīt atbalstu valdībai. Citām nozarēm klājas grūtāk,” norāda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs, z/s “Salenieki” saimnieks Gustavs Norkārklis.

Esot arī jāizvērtē, vai 20% apgrozījuma samazinājums ir tas, kādēļ nepieciešams krīzes atbalsts. Eiropas valstīs šis rādītājs ir 30%, turklāt ilgstošākā laika posmā.

G. Norkārklis arī piebilst, ka lauksaimnieki jau saņem subsīdijas un tas ir jautājums par sava biznesa organizēšanu un plānošanu. Viņaprāt, iespējams, šie noteikumi tapuši pārāk sasteigti un tos vajadzēja izstrādāt pārdomātāk. Turklāt daži jautājumi, tostarp apdrošināšana, esot “pievilkta” klāt Covid-19 krīzes sekām.

Cenas vēl neliecina par krīzi

Tikmēr Zemkopības ministrijā (ZM) norāda – pēc operatīvās informācijas nozares uzņēmumi sastopas ar noieta tirgus samazināšanos, apgrūtinātiem kravu pārvadājumiem un tirdzniecības partneru sadarbības atteikumiem, importa izejvielu sagādes grūtībām, produktu uzkrāšanos un naudas plūsmas grūtībām.

Arī vietējā tirgū esot vērojams pieprasījuma samazinājums, īpaši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Svaigu olu eksports samazinājies par 30%, vārītu olu – par 20%, savukārt svaiga piena iepirkuma cena samazinājusies pat par 15%, otrdien skaidroja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Te der atgādināt, ka šī gada februārī piena iepirkuma cena bija 306,5 €/t un piensaimnieki jau brīdinājuši par tuvojošos krīzi. Salīdzinājumam – pirms četriem gadiem vidējā piena iepirkuma cena februārī bija 214,2 €/t, kad bija vērojama būtiska krīze nozarē.

Saņems vienreizēju atbalstu

Nozarei piešķirtā 45,5 miljonu eiro finansējuma sadali administrēs Lauku atbalsta dienests (LAD). No kopējās summas 35,5 miljonus eiro varēs sadalīt primārie lauksaimniecības ražotāji, pārstrādes uzņēmumi un tie uzņēmumi un iestādes, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus izglītības iestādēs.

Paredzēts, ka vienreizēju atbalstu varēs saņemt tie lopkopji, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu, ja nozares ieņēmumi no šī gada aprīļa līdz jūnijam samazināsies par 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.

Piena lopkopībai atbalsts paredzēts 12,5 miljoni eiro, un par slaucamo govi lauksaimnieks varēs saņemt ne vairāk kā 86 eiro. Trīs miljonus paredzēts novirzīt gaļas liellopu ražotājiem, bet 3,5 miljonus – cūku audzētājiem.

Vienreizējs atbalsts pienāksies arī skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem.

Savukārt tie gatavās pārtikas preču ražotāji un primārie ražotāji, kam šī gada martā, aprīlī, maijā un jūnijā nerealizētu preču krājumi būs pieauguši par 25% vai neto apgrozījums sarucis par 25%, salīdzinot ar attiecīgo laikaposmu pērn, arī varēs saņemt krīzes atbalstu.

To gan nepiešķirs uzņēmumiem, kas bija nonākuši finanšu grūtībās līdz pagājušā gada 31. decembrim.

Maksimālais atbalsta apjoms kopā ar citiem Covid-19 atbalstiem vienam pārtikas ražošanas uzņēmumam nedrīkstēs pārsniegt 800 tūkstošus eiro, vienam primāro produktu ražošanas uzņēmumam, tajā skaitā lauksaimniekam, – ne vairāk kā 100 tūkstoši eiro, bet vienam zivsaimniecības un akvakultūras uzņēmumam – ne vairāk kā 120 tūkstoši eiro.

Vienlaikus ar krīzes atbalsta noteikumu pieņemšanu grozīti divi citi valdības noteikumi.

Saistītie raksti

Proti, pieci miljoni paredzēti primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem saistībā ar apdrošināšanu un pāreju uz jauno ES plānošanas periodu, bet vēl pieci miljoni eiro nozares uzņēmumiem un kooperatīvajām sabiedrībām, lai saglabātu naudas plūsmu, kas ļautu sekmīgi īstenot jau sāktos investīciju projektus.

Jāpiebilst, ka LAD jau pagājušajā nedēļā piena lopkobības uzņēmumiem sācis izmaksāt ciltsdarba atbalstu, un tas noticis aptuveni mēnesi agrāk nekā citus gadus. Pavisam 7,3 miljoni eiro tiks izmaksāti 3076 saimniecībām par 100 672 govīm.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Tā šķietami nekaitīgs vienas nakts lietus var atstāt iespaidu uz veselu gadu,” zemnieks Elvis par graudkopību un “knifiem” ražas novākšanā
2 dienas
LA
LA.LV
Laukos
Latvijā attīsta unikālu kaņepju šķirni, pētnieki un zemnieki cer uz nozares attīstību pie mums 2
3 dienas
LE
LETA
Laukos
Mežacūku līķos ilgstoši saglabājas Āfrikas cūku mēra vīruss, kas var inficēt
4 dienas

Lasītākie

LE
LETA
Sports
Islāmticību pieņēmusī Koha paziņojusi par sportistes karjeras beigām 1
3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Beirūtā eksplodējusi krava, kas iepriekš bija atradusies uz Krievijas pilsonim piederoša kuģa
Tiešraide 1 stunda
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Nepatīkams pārsteigums: labdarībai ziedotas drēbes tiek tirgotas internetā
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Pabriks: Degvielas rezerves Latvijai ir tikai “uz papīra”. Krīzes situācijā mēs sev to piegādāt nevarēsim 4
4 stundas
LE
LETA
Veselam
Nosauc vietas, kur Latvijā palielinājies ar Covid-19 saslimušo skaits
2 stundas