“Es to nomīnētu tā, ka tur cauri nevar iziet.” Andrejs Ēķis komentē sliežu demontāžas jautājumu 0
Andrejs Ēķis, producents un režisors, viesojoties TV24 raidījumā “Preses klubs”, pauda savu viedokli jautājumā par sliežu demontāžu. Viņš uzskata, ka šim jautājumam jāpieiet racionāli, balstoties faktos.
“Mums ar Krieviju un Baltkrieviju saista četras sliedes. Vistrakākā līnija, ko mēs vismazāk izmantojam, ir Rēzeknē, kas uz Pleskavu iet. Tieši, kur ir militārie, kas ir speciāli pret mums. Es arī ar “mākslīgo” (red. – mākslīgo intelektu) parunājos – tur nekādas kravas nav, to varētu rītā rakt nost. Tā līnija nav vajadzīga vispār,” sacīja Ēķis.
Ēķis sacīja, ka vēsturiski šī līnija apkalpoja Padomju Savienības vajadzības. Lielākā aktīvā līnija, pa kuru iet kravas, ir līnija, kas iet no Rēzeknes uz Sebežu.
“Šo līniju es uz kādu laiku atstātu, bet es to nomīnētu tā, ka tur cauri nevar iziet. Tā, lai jebkurā gadījumā ir “bum”,” sacīja Ēķis.
Līniju Daugavpils-Zilupe Ēķis arī taisītu ciet, bet uz Baltkrieviju atstātu.
“Es atstātu šīs divas līnijas,” rezumēja režisors, kurš norādīja uz vēl kādu problēmu – “Krievijas eksportprece visu dzīvi, visu pastāvēšanas laiku ir bijusi korupcija.” Viņš paralēli atsaucas uz savu darbu pie filmas par 1938. gadu, kur pēta korupcijas mehānismus.
Noslēgumā Andrejs Ēķis uzsvēra, ka viņš – jautājumā par sliežu demontāžu – būtu vēsi racionāls.
“Es katrā ziņā ļoti precīzi pateiktu, ko mēs likvidējam un kāpēc. Izskaidrotu precīzi pa punktiem, parādītu biznesa plānu, kāpēc darām to un kāpēc nedarām to, lai nav spekulāciju.”
Sprūds: Ja eksperti ieteiks demontēt sliedes pie austrumu robežas, mēs to atbalstīsim
Kā nesen izteicās aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), ja militāro ekspertu un drošības iestāžu atzinumā būs norādīts, ka pie austrumu robežas esošo dzelzceļa sliežu demontāža ir efektīvākais risinājums Latvijas drošības nosargāšanai, šis padoms tiks ņemts vērā, koordinējoties starp Baltijas valstīm.
“Ja sliežu demontāža ir efektīvākā alternatīva, ja Baltijas valstis šo koordinē un sadarbojas (..), ja šāds izvērtējums tiks sniegts, es ieklausīšos militārajā padomā, es atbalstīšu potenciālo sliežu demontāžu pie šo priekšnosacījumu izpildes,” solīja Sprūds.
Vaicāts, kādi vēl varētu būt risinājumi bez sliežu demontāžas, Sprūds atbildēja, ka alternatīvas būtu novērst jebkādu kustību pa dzelzceļu, sagatavot infrastruktūru tā ātrai pārraušanai, piemēram, uzspridzinot. Vēl risinājums varētu būt dzelzceļa līniju nosegšana ar uguns jaudu – artilērijas sistēmām un droniem.
Iespējamās alternatīvas ir vairākas, bet skaidrs, ka dzelzceļa demontāža ir viena no iespējām, kura tiek izskatīta kā primārā, sacīja ministrs.
Jau ziņots, ka Saeima iepriekš noraidīja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības lēmumprojektu, kas paredzēja demontēt Latvijas-Krievijas pierobežas dzelzceļa infrastruktūru.
Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere (P) šonedēļ Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē atzina, ka Latvijā patlaban nav izveidojušies tādi draudi, kuru dēļ būtu jādemontē sliedes pie austrumu robežas, taču jebkurā gadījumā dzelzceļa ierobežošana nav “zelta lode” pret potenciālo agresoru.
Sprūds, komentējot diskusijas par iespējamo sliežu demontāžu austrumu pierobežā, uzsvēris, ka nekādi okupantu kara vilcieni pa Latvijas teritoriju nebrauks. Aizsardzības ministrs atzinis, ka robežas stiprināšana paredz dažādas aktivitātes un pasākumus, sākot ar šķēršļu izvietošanu, mīnu un artilērijas sistēmu iegādi, kā arī infrastruktūras sagatavošanu tās iespējamai pārraušanai. Attiecīgi vērtēti tiek ne vien dzelzceļi, bet arī sauszemes ceļi. Pasākumi pretmobilitātes plānā un Baltijas aizsardzības līnijas izveidē tiek veikti sadarbībā ar Valsts robežsardzi.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns decembra sākumā intervijā TV3 sacīja, ka Latvijas armijai jau ir plāni, kā zināmu apdraudējumu apstākļos liegt mobilitāti pa dzelzceļu.
Vairākām Latvijas ministrijām un drošības iestādēm ir uzdots līdz gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā. Turklāt Baltijas valstu prezidenti ir uzsvēruši, ka šādam lēmumam jābūt kopīgam.
