Edvards Smiltēns: “Esam panākuši laikmetu maiņu Rīgā. Aizvēruši Ušakova, Amerika, citu Rīgas “valdnieku” dekādi – varas periodu, kura sekas ilgi jutīsim.”
Edvards Smiltēns: “Esam panākuši laikmetu maiņu Rīgā. Aizvēruši Ušakova, Amerika, citu Rīgas “valdnieku” dekādi – varas periodu, kura sekas ilgi jutīsim.”
Foto: Karīna Miezāja

“Esam panākuši laikmetu maiņu Rīgā. Aizvēruši Rīgas “valdnieku” dekādi – varas periodu, kura sekas ilgi jutīsim!” Smiltēns uzskata, ka jābeidz “tukšmuldēšanas čempionāts” 44

Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Tas ir beigu sākums! Melni mākoņi dosies tur, kur lec saule!” Nostradama prognoze 2025. gadam 20
Ceļā no Rojas uz Roņu salu pazuduši divi cilvēki. Atpūtniekus ceļā pārsteigusi vētra 40
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 160
Lasīt citas ziņas

“Esam centriski labēja līdzsvara partija,” saka Latvijas Reģionu apvienības (LRA) valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns. Pirms gada no sešu partiju alianses Reģionu apvienība pārtapa pilnvērtīgā partijā un šosestdien rīko kongresu, kur jāievēl valdes priekšsēdētājs un citas partijas amatpersonas.

Taču interviju ar Smil­tēnu sākam, runājot par Rīgas aktualitātēm. Viņš ir Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, ievēlēts no LRA un Nacionālās apvienības kopīgi veidotā saraksta.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vai, it kā būdams opozīcijā esošai valsts varai, jūtaties iederīgs galvaspilsētas vadības sastāvā?

E. Smiltēns: Kopā, uzvarot ārkārtas domes vēlēšanās, esam panākuši laikmetu maiņu Rīgā. Aizvēruši Ušakova, Amerika, citu Rīgas “valdnieku” dekādi – varas periodu, kura sekas ilgi jutīsim. Labā ziņa, ka koalīcijā neveidojas konfliktsituācijas kategorijās “liberāls–konservatīvs”, “labējs–kreiss”.

Ikdienā starp domes frakcijām šad tad notiek sīki strīdi, bet lielos jautājumos ir kopēja vīzija un saprašanās. Mūs vieno saimniecisks redzējums, kādai jābūt nākotnei Rīgā. Kolēģi saprot, ka LRA ir viena no pieredzējušākajām partijām, kas specializējusies pašvaldību jautājumos. Tāpēc viena no prioritātēm, par ko esmu atbildīgs kā vicemērs, bija – beidzot salauzt Ušakova politiku, nojaukt ap Rīgu uzbūvētās robežas un panākt, ka Rīgas plānošanas reģions, Rīgas metropoles areāls “uzzied” kopdarbībā.

Ušakovs sēdēja ziloņkaula tornī, iekārtojis “valsti valstī”, jūs tiecaties uz partnerību ar apkārtējām pašvaldībām. Kopā esat dibinājuši organizāciju “Rīgas metropole”, un droši vien sadarbību atvieglina LRA pārstāvju klātbūtne Pierīgas novadu vadībā?

Pierīgā LRA pozīcijas ir izteikti stipras. Mūsu pārstāvība ir vadībā Ādažu, Mārupes, Saulkrastu, Siguldas, Ķekavas pašvaldībās, labas attiecības ir arī ar Stopiņu, Salaspils, Olaines vadītājiem. Stājoties amatā, pirmajā runā teicu – jāapzinās, ka virknei problēmu risinājums neatrodas vis Rīgas teritorijā, bet ārpus pilsētas. Izveidojot “Rīgas metropoli”, izdevās likt pamatus kopdarbībai – pēdējais ieguvums bija Siguldas pievienošanās. Esam spējuši pie viena galda sasēdināt un kopīgi sastrādāties dažādu partiju pārstāvjiem.

Vēl viena pašvaldība palikusi par sevi – Jūrmala. Mans uzdevums noslēgt apli ap Rīgu, iesaistot arī jūrmalniekus. Visvairāk kopīgi risināmā ir satiksmē, transportā, mobilitātē. Rīgā vēlamies realizēt satiksmes mierināšanas projektus, izbūvēt mikromobilitātes infrastruktūru, atrast vairāk telpas velosipēdiem, gājējiem, āra kafejnīcām, zaļumiem. Tādēļ jāmazina auto skaits Rīgā.

Reklāma
Reklāma

Taču to nevar darīt piespiedu kārtā. Atslēga mazināt automašīnu skaitu ir divās vietās. Viena ir lieli apbraucamie ceļi kā Austrumu maģistrāle, otra – 300 000 autovienību, kas raksturo svār­sta migrāciju starp Rīgu un Pierīgas pašvaldībām, plūsmas ierobežošana. Ja, mazinot pilsētā iekšā braucošo auto skaitu, sašaurinātu brauktuves, palielinātu zonas gājēju ietvēm, veloceliņiem, tas neizbēgami vestu pie sastrēgumiem, vairotu cilvēku neapmierinātību. Jābūt alternatīviem, turklāt ērtiem un lētiem veidiem, kā cilvēkiem nokļūt galvaspilsētā.

Tāpēc “Rīgas metropolē” esam sagatavojuši trīs pilotprojektus par mobilitātes punktiem Rīgas pierobežā. Tās ir autostāvvietas blakus dzelzceļa stacijām saslēgumā ar “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu. Tur būs iespēja uzlādēt elektromobiļus, nodot glabāšanā velosipēdu, skūteri. Daudziem iebraucējiem netīk vizināties pa Rīgu, stāvēt sastrēgumos. Viņi labprāt izmantotu iespēju novietot braucamo stāvlaukumā, sēsties vilcienā un pēc 10 minūtēm izkāpt Centrālajā stacijā.

Stāvparku pirmais punkts ir aiz Berģiem, Garkalnē, kur krustojas divi autoceļi un atrodas Baltezera stacija. Tur kursē Langstiņu autobuss. Vēsturiski bija paredzēta tramvaja līnija līdz Berģiem. Nākotnē tā jāpievelk līdz mobilitātes punktam. Otrs stāvparks būs pie Babītes stacijas, trešais Tīrainē.

Otrs virziens, kurā strādājam, lai “Rīgas satiksmes” autobusu maršrutus pagarinātu līdz ārpilsētai. Esmu pārliecināts, ka “Rīgas satiksmei” jāpārtop par “Rīgas metropoles satiksmi”. Šobrīd projektējam autobusu līdz Ķekavas centram, pagarināti maršruti plānoti Mārupes virzienā un uz Stopiņu novadu līdz Ropažiem.

Pabeidzot stāstu par “Rīgas metropoli” – panākta cieša sadarbība starp domes kapitālsabiedrību “Rīgas meži” un tuvīnajām pašvaldībām. Mūsu mežu saimniecība nav tikai Rīgas teritorijā, bet izstiepta 62,5 tūkstošos ha arī ārpus. Mūsu ieskatā – jābūt saimnieciskas darbības, rekreācijas un ierobežotas saimnieciskas darbības mežiem (tieši pie mājām augošo mežu nevajadzētu pārvērst kailcirtē!). Sadarbojamies sociālajā blokā, izmantojot vietas Pierīgas pansionātos, izglītības jomā, plānojam veidot kopīgu pieeju izglītības sistēmai, piemēram, veidojot kopīgas bērnudārzu rindas.

Vai uzskatāt, ka Rīgā jāielaiž traktori, jāļauj kurt ugunskurus, protestējot pret valdības politiku vakcinācijas un citās jomās?

Nedaudz ar skumjām skatos uz šo stāstu. Valdošās koalīcijas rīcībā ir vēsturiski nebijuši resursi, lai papilnam nodrošinātu valsts attīstību un sabiedrisko mieru. Runa ir par pieejamiem naudas līdzekļiem un žurnālistu kopēju atbalstu valdības aktivitātēm. Bet tik viegli vējā palaistas iespējas un koalīcija kļuvusi tik vāja un ievainojama, ka tas dod degvielu un mēslojumu paškonstruētu “mesiju” dzimšanai un “vecu krāmu tirgotāju” atdzimšanai.

Tie nāk ar veciem solījumiem, daudzkāršotiem jaunā pakāpē, mēģinot atgriezties Latvijas politikā. Problēma, šķiet, ir apstāklī, ka koalīcijas darba metodē nav iekļautas konsultācijas ar sabiedrību un ieklausīšanās iedzīvotāju domās. Spilgts piemērs ir teritoriālā reforma, kurā daudz­reiz nerēķinājās ar vietējo cilvēku viedokli un kura joprojām nav noslēgusies!

Tas atspoguļojas vakcinācijas un kovida krīzes vadībā, cilvēki zaudēja uzticību valsts varai. Tā ir nepiedodama lieta, ka šarlatāniem izdevies mobilizēt vienu daļu vēlētāju zem saviem karogiem. Rodas pamatotas bažas, vai 14. Saeima būs kripatu labāka, vairāk balstīta nacionālajās interesēs nekā šī.

Bet mans jautājums bija – vai dome pieļaus braukāšanu pa Rīgu ar smago tehniku?

Dome var atļaut vai neatļaut publisku pasākumu, ja to piesaka. Bet ir valstij naidīgi spēki, kas nespēlē pēc noteikumiem, kam likumi nav rakstīti. Viņi oficiāli nepieteic pasākumus. Tas nozīmē, ka mūsu pašvaldības policija kopā ar drošības dienestiem strādās, lai nodrošinātu kārtību jebkurā publiskā sarīkojumā.

Vai nacionālajās vēlēšanās saglabāsiet LRA un NA savienību?

LRA 2018. gada Saeimas vēlēšanās un šodien ir būtiski mainījusies. Esam kļuvuši par saliedētu partiju no sešām organizācijām. Daži cīnās par 200 biedriem, lai dibinātu jaunu spēku. Bet mēs kopš janvāra esam uzņēmuši vairāk, nekā viņi pūlas salasīt. Mums ir daudz jaunu, talantīgu cilvēku. Ar katrām vēlēšanām aug vēlētāju atbalsts. Esam ieguvuši 5% rezultātu Eiroparlamenta vēlēšanās, ar NA – 10% Rīgas domes vēlēšanās, un teju 15% vēlētāju nobalsoja par LRA pašvaldību vēlēšanās.

LRA pamatuzdevums 14. Saeimas vēlēšanās ir: saprotot valdošo partiju vājumu, veco krāmu pārdevēju un valstij nelojālo spēku ambīcijas, panākt sabiedrības atbalstu, nosargāt valstiskās un nacionālās intereses, būt līdzsvara un saprāta spēkam un nepieļaut politisko degradēšanos un radikalizāciju nākamajā parlamentā. Ar ko startēt kopā – tas ir jaunās valdes lemšanas jautājums. Tas jāizlemj šoziem. NA bijusi lielisks partneris domes vēlēšanās. Nešaubīgi, nākamreiz valdībā Saeimā būs cieša kopība LRA un NA starpā.

Kas LRA joprojām neapmierina “mērnieku laikos”, novadu reformā?

Sākšu ar matemātisku nevienādību. Divos gados, pārdalot ienākuma nodokļa proporciju par labu valstij, valdība pašvaldībām atņēmusi pāri 200 miljoniem eiro. Paņemsim piemēru jaunajā novadu modelī, kur apvienotas divas – Ādažu un Carnikavas – pašvaldības. Abos novados bija atšķirīgas zemes nodokļa piemērošanas likmes, sociālo pabalstu apmērs, skolēnu brīvpusdienu piedāvājums – tas jāsalāgo.

Dažviet apvienotas vēl vairāk pašvaldības – lai nodrošinātu pakalpojumus bijušajā līmenī, vajadzīgi papildu finanšu līdzekļi. Kur tos ņemt, ja līdzekļi pārdalīti par labu valdībai? Ja veic reformu, autoriem bija jāparedz kompensējošie mehānismi, bet noticis pretējais.

Otrs aspekts, ka ir valsts mēroga, reģionālās un lokālās intereses. Tās desmitkārt atšķiras samērā un jaudā. Novadi ir par mazu, lai risinātu reģionālās pro­blēmas, savukārt valsts joprojām neredz reģionu jautājumus. LRA, ieejot nākamajā Saeimā, valdībā, pirmām kārtām ķersies pie pareizas administratīvi teritoriālās, īstajā vārdā – reģionālās reformas – īstenošanas. Jābūt plānošanas reģioniem, kas veic satiksmes un transporta organizēšanu, risina vides jautājumus, plāno izglītību. Reģioniem jābūt funkcijām un finansējumam. Ja idejām neseko nauda, tā ir ēteriska vēlmju domāšana.

Vēl – mūs tiešām satrauc absolūtais uzticības zudums svarīgiem valstiskiem procesiem un kopumā valdībai. Parādās bīstama tendence – zema līdzdalība vēlēšanās. Ja daudziem patriotiem, Latvijas pilsoņiem nu jau ir vienalga, kurš ir pie varas, tā ir dramatiska bīstamība. Sens teiciens vēsta – sliktus politiķus ievēl tie, kuri neaizgāja vēlēt. Kļūst aizvien grūtāk uzrunāt talantīgus cilvēkus, kuri būtu izcili valsts pārvaldē, – vēlme iesaistīties partijās, politikā ir tuva nullei. Valstī sāk veidoties līderības krīze.

Vai tam nav risinājums – mainīt vēlēšanu sistēmu, piedāvājot balsot arī vienmandāta, individuālajos vēlēšanu apgabalos?

Tā ir jauktā sistēma, ko sen kā piedāvā LRA, un redzu, ka pienācis laiks izmaiņām. Atbildība jāpārceļ tuvāk iedzīvotājiem. Jāmazina iespēja Saeimā iekļūt absolūti nepieredzējušiem, nekompetentiem politikas viendienīšiem. Jāpanāk sacensība, pārliecinot vēlētāju ar idejām, piedāvājumiem, risinājumiem. Tukšmuldēšanas čempionāts, par ko pārvērtušās vēlēšanas, vienreiz jābeidz! Tas nozīmē, ka pusi no deputātu simta iebalso individuālajos apgabalos, ko pašlaik ir diezgan vienkārši nokārtot, kad izveidoti 43 novadi. Tas arī ļautu beidzot realizēt īstu reģionu attīstības politiku, nevis mūžīgo vispārīgo runāšanu vai varas partiju feodālismu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.