Edvards Smiltēns: “Esam panākuši laikmetu maiņu Rīgā. Aizvēruši Ušakova, Amerika, citu Rīgas “valdnieku” dekādi – varas periodu, kura sekas ilgi jutīsim.”
Edvards Smiltēns: “Esam panākuši laikmetu maiņu Rīgā. Aizvēruši Ušakova, Amerika, citu Rīgas “valdnieku” dekādi – varas periodu, kura sekas ilgi jutīsim.”
Foto: Karīna Miezāja

“Esam panākuši laikmetu maiņu Rīgā. Aizvēruši Rīgas “valdnieku” dekādi – varas periodu, kura sekas ilgi jutīsim!” Smiltēns uzskata, ka jābeidz “tukšmuldēšanas čempionāts” 44

Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

“Esam centriski labēja līdzsvara partija,” saka Latvijas Reģionu apvienības (LRA) valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns. Pirms gada no sešu partiju alianses Reģionu apvienība pārtapa pilnvērtīgā partijā un šosestdien rīko kongresu, kur jāievēl valdes priekšsēdētājs un citas partijas amatpersonas.

LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 66
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 26
12 stundas
UG
Uldis Graudiņš

Laukos
Noskaidrots, kam pieder lielākās Latvijas pļavas 12
14 stundas
Lasīt citas ziņas

Taču interviju ar Smil­tēnu sākam, runājot par Rīgas aktualitātēm. Viņš ir Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, ievēlēts no LRA un Nacionālās apvienības kopīgi veidotā saraksta.

 

Vai, it kā būdams opozīcijā esošai valsts varai, jūtaties iederīgs galvaspilsētas vadības sastāvā?

E. Smiltēns: Kopā, uzvarot ārkārtas domes vēlēšanās, esam panākuši laikmetu maiņu Rīgā. Aizvēruši Ušakova, Amerika, citu Rīgas “valdnieku” dekādi – varas periodu, kura sekas ilgi jutīsim. Labā ziņa, ka koalīcijā neveidojas konfliktsituācijas kategorijās “liberāls–konservatīvs”, “labējs–kreiss”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ikdienā starp domes frakcijām šad tad notiek sīki strīdi, bet lielos jautājumos ir kopēja vīzija un saprašanās. Mūs vieno saimniecisks redzējums, kādai jābūt nākotnei Rīgā. Kolēģi saprot, ka LRA ir viena no pieredzējušākajām partijām, kas specializējusies pašvaldību jautājumos. Tāpēc viena no prioritātēm, par ko esmu atbildīgs kā vicemērs, bija – beidzot salauzt Ušakova politiku, nojaukt ap Rīgu uzbūvētās robežas un panākt, ka Rīgas plānošanas reģions, Rīgas metropoles areāls “uzzied” kopdarbībā.

 

Ušakovs sēdēja ziloņkaula tornī, iekārtojis “valsti valstī”, jūs tiecaties uz partnerību ar apkārtējām pašvaldībām. Kopā esat dibinājuši organizāciju “Rīgas metropole”, un droši vien sadarbību atvieglina LRA pārstāvju klātbūtne Pierīgas novadu vadībā?

Pierīgā LRA pozīcijas ir izteikti stipras. Mūsu pārstāvība ir vadībā Ādažu, Mārupes, Saulkrastu, Siguldas, Ķekavas pašvaldībās, labas attiecības ir arī ar Stopiņu, Salaspils, Olaines vadītājiem. Stājoties amatā, pirmajā runā teicu – jāapzinās, ka virknei problēmu risinājums neatrodas vis Rīgas teritorijā, bet ārpus pilsētas. Izveidojot “Rīgas metropoli”, izdevās likt pamatus kopdarbībai – pēdējais ieguvums bija Siguldas pievienošanās. Esam spējuši pie viena galda sasēdināt un kopīgi sastrādāties dažādu partiju pārstāvjiem.

Vēl viena pašvaldība palikusi par sevi – Jūrmala. Mans uzdevums noslēgt apli ap Rīgu, iesaistot arī jūrmalniekus. Visvairāk kopīgi risināmā ir satiksmē, transportā, mobilitātē. Rīgā vēlamies realizēt satiksmes mierināšanas projektus, izbūvēt mikromobilitātes infrastruktūru, atrast vairāk telpas velosipēdiem, gājējiem, āra kafejnīcām, zaļumiem. Tādēļ jāmazina auto skaits Rīgā.

Taču to nevar darīt piespiedu kārtā. Atslēga mazināt automašīnu skaitu ir divās vietās. Viena ir lieli apbraucamie ceļi kā Austrumu maģistrāle, otra – 300 000 autovienību, kas raksturo svār­sta migrāciju starp Rīgu un Pierīgas pašvaldībām, plūsmas ierobežošana. Ja, mazinot pilsētā iekšā braucošo auto skaitu, sašaurinātu brauktuves, palielinātu zonas gājēju ietvēm, veloceliņiem, tas neizbēgami vestu pie sastrēgumiem, vairotu cilvēku neapmierinātību. Jābūt alternatīviem, turklāt ērtiem un lētiem veidiem, kā cilvēkiem nokļūt galvaspilsētā.

Tāpēc “Rīgas metropolē” esam sagatavojuši trīs pilotprojektus par mobilitātes punktiem Rīgas pierobežā. Tās ir autostāvvietas blakus dzelzceļa stacijām saslēgumā ar “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu. Tur būs iespēja uzlādēt elektromobiļus, nodot glabāšanā velosipēdu, skūteri. Daudziem iebraucējiem netīk vizināties pa Rīgu, stāvēt sastrēgumos. Viņi labprāt izmantotu iespēju novietot braucamo stāvlaukumā, sēsties vilcienā un pēc 10 minūtēm izkāpt Centrālajā stacijā.

Stāvparku pirmais punkts ir aiz Berģiem, Garkalnē, kur krustojas divi autoceļi un atrodas Baltezera stacija. Tur kursē Langstiņu autobuss. Vēsturiski bija paredzēta tramvaja līnija līdz Berģiem. Nākotnē tā jāpievelk līdz mobilitātes punktam. Otrs stāvparks būs pie Babītes stacijas, trešais Tīrainē.

Otrs virziens, kurā strādājam, lai “Rīgas satiksmes” autobusu maršrutus pagarinātu līdz ārpilsētai. Esmu pārliecināts, ka “Rīgas satiksmei” jāpārtop par “Rīgas metropoles satiksmi”. Šobrīd projektējam autobusu līdz Ķekavas centram, pagarināti maršruti plānoti Mārupes virzienā un uz Stopiņu novadu līdz Ropažiem.

Pabeidzot stāstu par “Rīgas metropoli” – panākta cieša sadarbība starp domes kapitālsabiedrību “Rīgas meži” un tuvīnajām pašvaldībām. Mūsu mežu saimniecība nav tikai Rīgas teritorijā, bet izstiepta 62,5 tūkstošos ha arī ārpus. Mūsu ieskatā – jābūt saimnieciskas darbības, rekreācijas un ierobežotas saimnieciskas darbības mežiem (tieši pie mājām augošo mežu nevajadzētu pārvērst kailcirtē!). Sadarbojamies sociālajā blokā, izmantojot vietas Pierīgas pansionātos, izglītības jomā, plānojam veidot kopīgu pieeju izglītības sistēmai, piemēram, veidojot kopīgas bērnudārzu rindas.

 

Vai uzskatāt, ka Rīgā jāielaiž traktori, jāļauj kurt ugunskurus, protestējot pret valdības politiku vakcinācijas un citās jomās?

Nedaudz ar skumjām skatos uz šo stāstu. Valdošās koalīcijas rīcībā ir vēsturiski nebijuši resursi, lai papilnam nodrošinātu valsts attīstību un sabiedrisko mieru. Runa ir par pieejamiem naudas līdzekļiem un žurnālistu kopēju atbalstu valdības aktivitātēm. Bet tik viegli vējā palaistas iespējas un koalīcija kļuvusi tik vāja un ievainojama, ka tas dod degvielu un mēslojumu paškonstruētu “mesiju” dzimšanai un “vecu krāmu tirgotāju” atdzimšanai.

Tie nāk ar veciem solījumiem, daudzkāršotiem jaunā pakāpē, mēģinot atgriezties Latvijas politikā. Problēma, šķiet, ir apstāklī, ka koalīcijas darba metodē nav iekļautas konsultācijas ar sabiedrību un ieklausīšanās iedzīvotāju domās. Spilgts piemērs ir teritoriālā reforma, kurā daudz­reiz nerēķinājās ar vietējo cilvēku viedokli un kura joprojām nav noslēgusies!

Tas atspoguļojas vakcinācijas un kovida krīzes vadībā, cilvēki zaudēja uzticību valsts varai. Tā ir nepiedodama lieta, ka šarlatāniem izdevies mobilizēt vienu daļu vēlētāju zem saviem karogiem. Rodas pamatotas bažas, vai 14. Saeima būs kripatu labāka, vairāk balstīta nacionālajās interesēs nekā šī.

 

Bet mans jautājums bija – vai dome pieļaus braukāšanu pa Rīgu ar smago tehniku?

Dome var atļaut vai neatļaut publisku pasākumu, ja to piesaka. Bet ir valstij naidīgi spēki, kas nespēlē pēc noteikumiem, kam likumi nav rakstīti. Viņi oficiāli nepieteic pasākumus. Tas nozīmē, ka mūsu pašvaldības policija kopā ar drošības dienestiem strādās, lai nodrošinātu kārtību jebkurā publiskā sarīkojumā.

 

Vai nacionālajās vēlēšanās saglabāsiet LRA un NA savienību?

LRA 2018. gada Saeimas vēlēšanās un šodien ir būtiski mainījusies. Esam kļuvuši par saliedētu partiju no sešām organizācijām. Daži cīnās par 200 biedriem, lai dibinātu jaunu spēku. Bet mēs kopš janvāra esam uzņēmuši vairāk, nekā viņi pūlas salasīt. Mums ir daudz jaunu, talantīgu cilvēku. Ar katrām vēlēšanām aug vēlētāju atbalsts. Esam ieguvuši 5% rezultātu Eiroparlamenta vēlēšanās, ar NA – 10% Rīgas domes vēlēšanās, un teju 15% vēlētāju nobalsoja par LRA pašvaldību vēlēšanās.

LRA pamatuzdevums 14. Saeimas vēlēšanās ir: saprotot valdošo partiju vājumu, veco krāmu pārdevēju un valstij nelojālo spēku ambīcijas, panākt sabiedrības atbalstu, nosargāt valstiskās un nacionālās intereses, būt līdzsvara un saprāta spēkam un nepieļaut politisko degradēšanos un radikalizāciju nākamajā parlamentā. Ar ko startēt kopā – tas ir jaunās valdes lemšanas jautājums. Tas jāizlemj šoziem. NA bijusi lielisks partneris domes vēlēšanās. Nešaubīgi, nākamreiz valdībā Saeimā būs cieša kopība LRA un NA starpā.

 

Kas LRA joprojām neapmierina “mērnieku laikos”, novadu reformā?

Sākšu ar matemātisku nevienādību. Divos gados, pārdalot ienākuma nodokļa proporciju par labu valstij, valdība pašvaldībām atņēmusi pāri 200 miljoniem eiro. Paņemsim piemēru jaunajā novadu modelī, kur apvienotas divas – Ādažu un Carnikavas – pašvaldības. Abos novados bija atšķirīgas zemes nodokļa piemērošanas likmes, sociālo pabalstu apmērs, skolēnu brīvpusdienu piedāvājums – tas jāsalāgo.

Dažviet apvienotas vēl vairāk pašvaldības – lai nodrošinātu pakalpojumus bijušajā līmenī, vajadzīgi papildu finanšu līdzekļi. Kur tos ņemt, ja līdzekļi pārdalīti par labu valdībai? Ja veic reformu, autoriem bija jāparedz kompensējošie mehānismi, bet noticis pretējais.

Otrs aspekts, ka ir valsts mēroga, reģionālās un lokālās intereses. Tās desmitkārt atšķiras samērā un jaudā. Novadi ir par mazu, lai risinātu reģionālās pro­blēmas, savukārt valsts joprojām neredz reģionu jautājumus. LRA, ieejot nākamajā Saeimā, valdībā, pirmām kārtām ķersies pie pareizas administratīvi teritoriālās, īstajā vārdā – reģionālās reformas – īstenošanas. Jābūt plānošanas reģioniem, kas veic satiksmes un transporta organizēšanu, risina vides jautājumus, plāno izglītību. Reģioniem jābūt funkcijām un finansējumam. Ja idejām neseko nauda, tā ir ēteriska vēlmju domāšana.

Vēl – mūs tiešām satrauc absolūtais uzticības zudums svarīgiem valstiskiem procesiem un kopumā valdībai. Parādās bīstama tendence – zema līdzdalība vēlēšanās. Ja daudziem patriotiem, Latvijas pilsoņiem nu jau ir vienalga, kurš ir pie varas, tā ir dramatiska bīstamība. Sens teiciens vēsta – sliktus politiķus ievēl tie, kuri neaizgāja vēlēt. Kļūst aizvien grūtāk uzrunāt talantīgus cilvēkus, kuri būtu izcili valsts pārvaldē, – vēlme iesaistīties partijās, politikā ir tuva nullei. Valstī sāk veidoties līderības krīze.

 

SAISTĪTIE RAKSTI

Vai tam nav risinājums – mainīt vēlēšanu sistēmu, piedāvājot balsot arī vienmandāta, individuālajos vēlēšanu apgabalos?

Tā ir jauktā sistēma, ko sen kā piedāvā LRA, un redzu, ka pienācis laiks izmaiņām. Atbildība jāpārceļ tuvāk iedzīvotājiem. Jāmazina iespēja Saeimā iekļūt absolūti nepieredzējušiem, nekompetentiem politikas viendienīšiem. Jāpanāk sacensība, pārliecinot vēlētāju ar idejām, piedāvājumiem, risinājumiem. Tukšmuldēšanas čempionāts, par ko pārvērtušās vēlēšanas, vienreiz jābeidz! Tas nozīmē, ka pusi no deputātu simta iebalso individuālajos apgabalos, ko pašlaik ir diezgan vienkārši nokārtot, kad izveidoti 43 novadi. Tas arī ļautu beidzot realizēt īstu reģionu attīstības politiku, nevis mūžīgo vispārīgo runāšanu vai varas partiju feodālismu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 66
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 26
12 stundas
UG
Uldis Graudiņš

Laukos
Noskaidrots, kam pieder lielākās Latvijas pļavas 12
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izplatība Latvijā: kur visvairāk sasirgušo? 9
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Esmu apbēdināta, ka mani tik viegli nodeva…”: dziedātāja Alise Haijima beidzot komentējusi internetā nopludināto video, kurā viņa un citi niekojas ar “balto pulverīti” 48
3 dienas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
Kur pazuda 30 miljoni no bankrotējušās “PNB bankas” – izlocīšanās no atbildības vai arī nē? 2
37 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Konkurences padome izmeklē arī iespējamu ceļu būvnieku karteli. Piecās kompānijās veiktas kratīšanas 2
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izplatība Latvijā: kur visvairāk sasirgušo? 9
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rudenī ceļa tuvumā biežāk uzturas meža dzīvnieki. Kas jāievēro autovadītājiem? 23
10 stundas
JA
Jānis Aizbalts*
Ziņas
Jānis Aizbalts: Iepakojuma apsaimniekošanā jāievēro likums
21:59
LA
LA.LV
Ziņas
Kur pazuda 30 miljoni no bankrotējušās “PNB bankas” – izlocīšanās no atbildības vai arī nē? 2
21:27
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kādu vietu Eiropas klubu kausa izcīņā šahā ieguvusi Reizniece-Ozola ar komandu
20:59
Inita Šteinberga
Ziņas
Šogad medus raža bijusi laba, bet kā zināt, vai tas ir labs?
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kādu vietu Eiropas klubu kausa izcīņā šahā ieguvusi Reizniece-Ozola ar komandu
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 66
6 stundas
LR
Linda Rumka
Ziņas
“Iebarikādējāmies bunkurā un pārziemojām.” Pie skatītājiem nonākusi vēsturiskā daudzsēriju filma par Emīliju Benjamiņu
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šveicieši referendumā atbalstījuši viendzimuma laulību legalizāciju 48
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Naktī daudzviet veidosies migla. Laika prognoze pirmdienai 3
7 stundas
DE
Dace Ezera
Laukos
“Ieejas maksas nav. Visi vienmēr mīļi gaidīti!” Ko redzēt un sajust Cīravas plašajā Mežaparkā?
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mašīna bija apgāzusies grūti pārredzamā vietā. Avārijā Sakas pagastā bojā gājusi sieviete 5
3 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: Kā izrauties un pārvarēt vēsturiski izveidojušos infrastruktūras atpalicību?
2 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
“Auto pasaulē dzīvo arī tāds monstrs.” Kuram auto ir vislielākā jauda pasaulē?
4 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Kāpēc Putinam vispār vajadzīgs šis farss ar vēlēšanām, kuru iznākumam tāpat ārpus Krievijas neviens netic?
4 stundas
IK
Inga Kaļva-Miņina
Ziņas
“Kad man no Augšas atsūta dzejoli, tad tas arī ieskanas.” Saruna ar Intu no Kārsavas Mežvidu pagasta 2
4 stundas
UG
Uldis Graudiņš

Laukos
Noskaidrots, kam pieder lielākās Latvijas pļavas 12
14 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Ko lai filmēju – par Līgo svinēšanu, lēkšanu pār ugunskuriem?” Saruna ar režisoru Vitāliju Manski 6
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kovids nezina, ka viņam ir jāapstājas pie diviem metriem.” Eksperts par divu metru distanci no zinātniskā viedokļa 67
11 stundas
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
“Praktisks, simpātisks un teju par velti!” Roberto Meloni par patriotismu, ēdienu un itāļu automobiļiem 15
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 26
12 stundas
GN
Gints Narogs
Stāsti
“Citiem smejot saku, ka man nav 91, bet 16.” Vecākais Vienības brauciena dalībnieks Edgars izvirzījis ambiciozu mēŗki 9
13 stundas
GP
Guntars Pļavinskis
Stāsti
Pētniekiem izdevies atminēt Himalaju Skeletu ezera noslēpumu. Kas bija šie cilvēki, kuru mirstīgās atliekas atrodas ezerā?
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Gundars, Kurts un Knuts 2
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man gribējās piecelties un teikt – ej tak tu!”: Igors Linga atklāj, kurš pašmāju mūziķis ir bijis visneciešamākais 11
1 diena
DT
Dace Terzena
Ziņas
Dace Terzena: Nekad nebūtu varējusi iedomāties, ka mūs tik ļoti varēs sašķelt jautājums par potēšanos pret nāvējošo vīrusu 54
1 diena
AT
Arnis Terzens
Stāsti
“Laika gaitā šī Angelas fobija tikai pieņēmusies spēkā.” No kā paniski bail Angelai Merkelei? 19
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Gaidāms labvēlīgs laiks svarīgu lēmumu pieņemšanai! Horoskopi no 27. septembra līdz 3.oktobrim 1
13 stundas