Īrijas Eiropas lietu ministre: Fizisku robežu salā nepieļausim 0
Nesen Latvijā viesojās Īrijas Eiropas lietu ministre Helēna Makentija. Intervijā “LA” viņa stāsta, kā Īriju kā Apvienotās Karalistes kaimiņu ietekmēs gaidāmais breksits.
Īriju arī ietekmēs plānotā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES. Cik esat gatavi šim procesam?
Helēna Makentija: Kā ES dalībvalsts Īrija ir piedalījusies breksita pārrunās divus gadus. Mums ir darījums ar Apvienoto Karalisti, un esam parakstījuši blakus vienošanos, kurā minēti Īrijai būtiski jautājumi. Pašlaik bumba ir Apvienotās Karalistes pusē.
Mums ir svarīgi, lai ES pilsoņu tiesības tiktu ievērotas Apvienotajā Karalistē.
Esam norūpējušies par Lielās Piektdienas jeb Belfāstas vienošanos (tā ir pamatā miera procesam Ziemeļīrijā. – Ģ.V.) un arī par neredzamo robežu, kas iet cauri Īrijas salai. Abas puses ir gatavas kompromisiem un būt konsekventas. Situācija ir sarežģīta, un Apvienotajai Karalistei pastāv arī politiskās grūtības, tādēļ vienošanās nevar tikt ratificēta tuvākajā laikā.
Esam uzsvēruši, ka nepieciešams papildu skaidrojums, kuru var izteikt politiskas deklarācijas formā. Ja politiskajai deklarācijai nepieciešams papildu laiks, Britānijas premjerministrei Terēzai Mejai iespējams lūgt to saskaņā ar Lisabonas līguma 50. pantu. Tomēr risinājums būtu nepagarināt breksita procesu vēl uz ilgāku laiku.
Vai Īrija ir gatava “cietajam breksitam”, kad Apvienotās Karalistes izstāšanās notiek bez galavienošanās ar ES?
Mēs redzam, ka Apvienotā Karaliste ne tikai uzņēmusies ar izstāšanos no ES saistītos pienākumus, bet arī respektē sarunas, kuras notika starp Apvienoto Karalisti un Īriju pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, kad tika parakstīta Lielās Piektdienas vienošanās. Ja Apvienotā Karaliste izstāsies no ES bez vienošanās, tai būs grūti izpildīt Lielās Piektdienas vienošanās saistības.
Mums jābūt pārliecībai, ka ES tiks pasargāti Muitas ūnijas locekļi. Kā drošības garantijas var kalpot atbalsta vienošanās, kura gan ir pagaidu risinājums, arī ar Īrijas un Apvienotās Karalistes robežu saistītajiem jautājumiem. Mēs redzam, ka Apvienotajā Karalistē politiskajā jomā notiek šķelšanās. Ir aprindas, kas vēlas pamest ES bez vienošanās, ir tādi, kas nevēlas bezvienošanās breksitu, un ir arī, kas grib breksitu ar citu vienošanos.
Premjerministrei Terēzai Mejai jāiesaistās diskusijās ar politiskajām partijām, lai rastu labāko risinājumu.
Ratificējot izstāšanās vienošanos, pilsoņi un uzņēmēji varēs uzelpot, jo iestāsies pārejas periods līdz 2020. gadam un varēsim virzīties uz nākotnes attiecībām un saistībām. Vienlaikus mēs veicam sagatavošanās darbus, jo ņemam vērā, ka var notikt breksits bez vienošanās. Mēs investējam 100 miljonu eiro, lai nodrošinātu atbalstu muitas sistēmām mūsu ostās un lidostās. Mums ir būtiski palielināt tirdzniecības apjomu ar Eiropas kontinentālo daļu.
Tāpat mūs interesē, lai tiktu aizsargāts ES iekšējais tirgus un lai mums nav bažu par mūsu attiecībām nākotnē. Mēs neplānojam pieļaut, ka uz mūsu salas rodas fiziska robeža, jo esam ilgus gadus pieraduši, ka no Belfāstas varam Īriju šķērsot bez kādām robežpārbaudēm. Tādēļ ir svarīgi, lai mums būtu vienošanās par robežu, bet fiziskas robežas rašanos salā mēs nepieļausim.
Vai breksits rada spriedzi Īrijā?
Protams, spriedze pastāv, ir dažādi sarežģījumi. Ziemeļīrijā ir nefunkcionējošs parlaments, un šāda situācija jau ir samērā ilgu laiku. Tas radījis Ziemeļīrijas cilvēkos vakuumu, un viņi nejūtas pārstāvēti. Nevēlamies, lai tas noved pie eskalācijas kā gada sākumā Londonderijā, kur tika uzspridzināta automašīna.
Spridzinātāju mērķis bija sēt bailes. Cilvēki atvēra avīzes un ieraudzīja notikumus, kādi varēja notikt pirms gadiem divdesmit. Tagad Īrijā ir izaugusi jauna paaudze, kas nepazīst nepatikšanas, kādas Īrija savulaik piedzīvoja. Viņi zina par iespējām brīvi pārvietoties salas teritorijā.
Robežas jautājums ir sarežģīts, jo tā vijas cauri laukiem, cilvēku īpašumiem un nav iespējams ieviest fizisku robežu.
Tā nebūtu līdzeklis muitai un cīņai pret kontrabandistiem. Mums jādara viss, lai aizsargātu neredzamo robežu. Labākais tiesiskais risinājums ir pildīt Atbalsta vienošanos, kas saistīta ar saistībām, kuras ierakstītas Lielās Piektdienas vienošanā. Atbalsta vienošanās šobrīd ir labākais veids, kā pagarināt muitas ūniju Apvienotajai Karalistei.
Ja Apvienotā Karaliste izstāsies no ES bez vienošanās, tad būs grūtāk turpmāk turpināt ieviest praksē Lielās Piektdienas vienošanos. Ir būtiski, lai biznesa preces varētu tikt pārvietotas pa salu.
Vai Latvijas valstspiederīgie no Apvienotās Karalistes izrāda interesi par darbu Īrijā?
Šobrīd šo tendenci neesam novērojuši, bet varēsim par to spriest, kad mums būs pieejami statistikas dati. Īrijā ir aktīva latviešu kopiena. Iespējams, tuvā attāluma dēļ cilvēki skatās no Apvienotās Karalistes Īrijas virzienā.
Divi miljoni ES pilsoņu pašlaik atrodas Apvienotajā Karalistē.
Mēs vēlamies, lai ES pilsoņi ir aizsargāti Apvienotajā Karalistē – ja viņi tur veidojuši savu dzīvi. Viņi ir daļa no sabiedrības, un ir svarīgi, lai viņiem izstāšanās dēļ nav jādodas prom no ierastās kopienas, kurā viņi dzīvo.
Kāda attieksme valda Īrijā attiecībā pret Latvijas valstspiederīgajiem, ja viņi ieradīsies jūsu valstī darba meklējumos?
Viņi ir laipni lūgti. Mēs drīzumā sasniegsim pilnīgu nodarbinātību. Latviešu kopiena pēdējos gadu desmitos ir labi integrējusies mūsu sabiedrībā un ir ļoti aktīva.
Vai pēdējā laikā pieaugusi Apvienotās Karalistes pilsoņu pieteikšanās Īrijas pilsonībai?
Tas notiek. Pasu nodaļās novērojams pieprasījumu pieaugums. Samērā daudz Ziemeļīrijas iedzīvotāju pieteikušies Īrijas pilsonībai
