Alvils Krams: Latvijā 120-150 tūkstošiem cilvēku draud nosmakšana 0
Lai samazinātu mirstību un novērstu diskriminējošo attieksmi pret elpceļu slimību pacientiem, Latvijas Astmas un alerģijas biedrība aicina Veselības ministriju palielināt valsts kompensācijas apjomu medikamentiem elpceļu slimībām – astmai un hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai (HOPS) – līdz 100% no zāļu cenas. Pasaulē HOPS ir trešais izplatītākais mirstības cēlonis, bet Latvijā šīs slimības ārstēšana ir atstāta novārtā, un pacientiem ir ierobežota pieeja veselības aprūpei.
Elpceļu slimību ārstēšana un zāļu izmaksu kompensācija bija arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas šīsnedēļas sēdes darba kārtībā, un deputāti, uzklausot gan ārstus, gan pacientus, gan atbildīgās valsts institūcijas, atbalstīja nepieciešamību palielināt HOPS medikamentu kompensāciju, lai sniegtu iespējas pacientiem ārstēties un atjaunotu taisnīgumu.
“Mēs ikdienā sastopamies ar elpceļu slimību pacientiem, kas elpas trūkumu, klepu un smakšanu izvēlas kā “mazāko ļaunumu” no savām diagnozēm un to neārstē. Viņiem vienkārši nepietiek naudas visu medikamentu iegādei,” stāsta Rita Paeglīte, Latvijas Astmas un alerģijas biedrības vadītāja. “Taču tas nav tik vienkārši, kā izskatās. Nelietojot pastāvīgi nepieciešamās zāles, astma un HOPS būtiski ietekmē cilvēku dzīvi – viņi ne tikai nespēj strādāt, bet ir grūti veikt pat ikdienišķus sadzīviskus pienākumus, uzkāpt pa kāpnēm un kustēties pa mājokli. Turklāt katrs HOPS saasinājums rada neatgriezeniskus plaušu bojājumus un paaugstina priekšlaicīgas nāves risku.’”
Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs, asociētais profesors Alvils Krams Saeimas apakškomisijas sēdē informēja, ka Latvijā 120-150 tūkstošiem cilvēku draud nosmakšana, jo viņiem ir HOPS – slimība, kas neārstēta vienkārši nosmacē. “Aptuveni 25% HOPS slimnieku nomirst no elpošanas nepietiekamības jeb nosmok, un aptuveni divas trešdaļas HOPS slimnieku nomirst ar kardio-vaskulāru patoloģiju vai plaušu vēzi,” stāstīja A. Krams. Slimība netiek pienācīgi diagnosticēta un ārstēta – Latvijā HOPS ir diagnosticēts 25-30 tūkstošiem pacientu, 12,2 tūkstošiem tiek kompensēta zāļu iegāde, vidēji tās ir tikai 4 receptes gadā, lai gan zāles HOPS slimniekiem nepieciešamas katru dienu.
Pēc Nacionālā veselības dienesta sniegtās informācijas, 2017. gadā HOPS medikamentu kompensācijām ir izlietoti 950 tūkstoši eiro, astmas medikamentu – 6,27 miljoni eiro. Gan HOPS, gan astma ir hroniskas slimības, kuru kontrolei jālieto zāles pastāvīgi visa mūža garumā.
“Ir vēl viens svarīgs aspekts – HOPS pamatā skar vecāka gadagājuma cilvēkus, tādēļ mazais valsts atbalsts viņiem ir īpaši smags. Tas faktiski diskriminē seniorus, kas jau tāpat cieš no nabadzības un sociālās atstumtības. Vecumdienās parasti pievienojas arī citas slimības, un senioriem nākas izvēlēties starp dažiem pieejamajiem medikamentiem,” stāsta biedrības vadītāja.
“Šobrīd HOPS pacientiem, lietojot atbilstošas zāles, ikmēneša pastāvīgie izdevumi ir ap 25 eiro. Savukārt skābekļa terapiju, kas ir palīdzība HOPS slimniekiem pēdējā stadijā, valsts nekompensē vispār, un mēneša izmaksas tai vienam pacientam ir aptuveni 50 eiro. Daudzi pacienti to nevar atļauties, tādēļ viņiem ir liegta pieeja veselības aprūpei.”
Pašlaik valsts kompensācija astmas medikamentiem ir 75%, savukārt HOPS – tikai 50% no zāļu cenas. Elpceļu slimībām kompensācijas apjoms sākotnēji bija lielāks – 75% HOPS un 90% astmas zālēm, taču krīzes laikā tas tika samazināts. Kopš tā laika – desmit gadu laikā – kompensācijas apjoms vairs nav pārskatīts un palielināts, kā tas ir noticis daudzām citām diagnozēm, piemēram, diabētam, asinsrites slimībām, neauglībai un citām.
Kā zināms, Veselības ministrija publiskajā telpā ir uzsākusi diskusijas par izmaiņām valsts kompensējamo zāļu sistēmā, kā arī organizējusi sabiedrisko apspriešanu ar nevalstiskajām organizācijām. Tādēļ Astmas un alerģijas biedrība ir nosūtījusi veselības ministrei Andai Čakšai, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājam Romualdam Ražukam priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”.
