Igaunijas parlamenta deputātu vairākums nobalsojis par valsts izstāšanos no Otavas konvencijas 0
Igaunijas parlaments trešdien pieņēma likumu par valsts izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz nevadāmo kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.
Izstāšanos no Otavas konvencijas atbalstīja 81 Rīgikogu deputāts. Igaunijas parlamentā ir 101 deputāts.
Likumprojekta pavadrakstā teikts, ka, kopš Igaunija pirms vairāk nekā 20 gadiem ratificēja Otavas konvenciju, drošības situācija Eiropā un Baltijas jūras reģionā ir ievērojami pasliktinājusies un militārais apdraudējums NATO dalībvalstīm ir pieaudzis.
“Igaunija pievienojās Otavas konvencijai pirms vairāk nekā 20 gadiem. Kopš tā laika drošības situācija Eiropā un Baltijas jūras reģionā ir ievērojami pasliktinājusies, un militārais apdraudējums NATO dalībvalstīm ir palielinājies,” teikts dokumentā.
“Krievija turpina brutālu un nepamatotu agresijas karu pret savu kaimiņvalsti Ukrainu, īstenojot savus imperiālistiskos mērķus, pārkāpj savas starptautiskās saistības, arī starptautisko cilvēktiesību normas, un rada visnopietnākos un ilgtermiņa draudus drošībai eiroatlantiskajā telpā,” uzsvērts paskaidrojuma rakstā.
Iesniedzot likumprojektu Rīgikogu, Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna iepriekš sacīja, ka Krievija nav ratificējusi Otavas konvenciju un karā pret Ukrainu ir plaši izmantojusi kājnieku mīnas, nomīnējot vairāk nekā 170 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas.
“Tajā pašā laikā Ukrainai nav juridiskas iespējas patstāvīgi izmantot kājnieku mīnas pret Krievijas karaspēku, lai neļautu okupantiem izlaupīt un nomīnēt tās teritoriju, jo Ukraina ir Otavas konvencijas dalībvalsts,” sacīja Cahkna.
“Krievijas kara pret Ukrainu mācība skaidri parāda, ka tad, ja valsts vienpusēji nosaka sev ieroču ierobežojumus, kurus tās pretinieks neievēro un neievēros, tā nostāda sevi neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar pretinieku,” paskaidroja Igaunijas ārlietu ministrs.
Viņaprāt, izstāšanās no Otavas konvencijas dos Igaunijas Aizsardzības spēkiem lielāku elastību un brīvību ieroču sistēmu un risinājumu izvēlē, kurus nepieciešamības gadījumā varēs izmantot Igaunijas aizsardzības spēju stiprināšanai.
“Izstāšanās no Otavas konvencijas neietekmēs Igaunijas apņemšanos ievērot starptautisko humanitāro tiesību mērķus un normas,” sacīja Cahkna, uzsverot, ka “joprojām esam apņēmušies ierobežot karadarbības ietekmi uz civiliedzīvotājiem un aizsargāt bruņotu konfliktu upurus, arī atbalstot humānās atmīnēšanas projektus”.
Bez Igaunijas izstāšanās procesu no Otavas konvencijas ir uzsākusi arī Latvija, Lietuva, Polija un Somija. Latvijas un Lietuvas parlamenti jau ir pieņēmuši attiecīgus tiesību aktus, savukārt Somijas un Polijas parlamenti tuvākajā laikā rīkos debates par šo jautājumu.
Izstāšanās no konvencijas stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņošanas, ja izstāšanās brīdī valsts nav iesaistīta bruņotā konfliktā.
Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas “nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas”. Dokumentam, kas stājās spēkā 1999.gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa rietumvalstu. Igaunija tai pievienojās 2004.gadā.
Konvencijai nav pievienojušās Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.
