Viņš izdzīvoja aviokatastrofā… 50 gadus pēc Liepājā notikušās nelaimes 0
30. decembrī apritēja pusgadsimts kopš traģiskākās aviokatastrofas Latvijas vēsturē: 1967. gada nogalē lidmašīna “An-24” ar 46 pasažieriem un pieciem apkalpes locekļiem bija ceļā uz Liepāju, bet līdz mērķim netika, jo lidmašīna nokrita netālu no Liepājas lidlauka. Katastrofā gāja bojā 43 cilvēki. Izdzīvoja astoņi.
Viens no viņiem – kuģa mehāniķis Igors Vinokurovs. Tagad viņam ir 78 gadi, un jau divpadsmit gadus viņš mīt Ozolniekos sociālās aprūpes centrā ”Zemgale”. Savu veiksmi aviokatastrofā Igors skaidro ar to, ka, lidmašīnai nolaižties, nebija piesprādzējies pie krēsla. Brīdī, kad lidmašīna bruka un daudzi citi pasažieri, kas palika tajā sēžam, saņēma nāvējošas traumas, Vinokurovs izkrita ārā sniegā. ”Zinu, ka drošības dēļ lidmašīnā vajag piesprādzēties. Vienīgi tad, ja lidmašīna pilnīgi izjūk, tas var būt par sliktu,” secinājis Vinokurovs.
Igors ir dzimis un audzis Ukrainā un jau 17 gadu vecumā no Odesas sācis iet jūrā. Jūrnieka profesijā viņš nostrādāja 40 gadus, no tiem 27 kā cilvēks ar īpašām vajadzībām – ar kāju protēzēm. Igors atceras, ka 1967. gadā Latvijā ieradies ar domu, ka paliks šeit uz neilgu laiku. Bija sanācis tā, ka viņa kuģis no Odesas izgājis garākā reisā bez viņa, toties Liepājas ostā stāvēja kuģis, kam vajadzēja mehāniķi. Pasmaidot Igors piebilst, ka pārdzīvotās aviokatastrofas dēļ viņš pa pusei kļuvis latvietis. Rīgas Traumatoloģijas institūta nodaļas vadītāja Ērika Zaķe viņu ir ne tikai vairākkārt operējusi, bet arī tiešā kontaktā – no cilvēka uz cilvēku – pārlējusi savas asinis. Vinokurova meita, kas piedzima 1992. gadā, tika nosaukta par Ēriku. Tagad viņai ir 25 gadi, meita dzīvo Beļģijā.
Saistībā ar mediķiem Vinokurovs ar pateicību piemin arī traumatologu Viktoru Kalnbērzu, kā arī tā laika Liepājas slimnīcas ķirurgus un traumatologus Ilgoni Pīru un Teodoru Eniņu, kam 1967./1968. gadu mija pagāja pārcilvēcīgā darbā, glābjot aviokatastrofā izdzīvojošos. Īpaši pateicīgs viņš ir arī toreizējai Liepājas slimnīcas Traumatoloģijas nodaļas vecākajai māsai Ausmai Blikertei, kas ar savu mediķes mākslu spēja pacientu psiholoģiski motivēt un sagatavot kāju amputācijai. Šķiroties no Liepājas slimnīcas, Igors medmāsai pieteica, ka pēc izveseļošanās dejos ar viņu valsi.
1968. gada jūnijā Liepājas ostā bija ienācis kuģis, uz kura atkal strādāja Igors. Jūrnieks ar rozēm negaidīti ieradās slimnīcā un aicināja uz kuģi mediķus Ausmu Blikerti un Ilgoni Pīru. Svinīgā pateicības pasākumā, uz kuru bija sapulcēta visa kuģa komanda, apsolītais valsis arī tika nodejots.
Pēc aviokatastrofas Igors pārkvalificējās par kuģa radistu un trīs reizes medicīniskās komisijas izņēmuma kārtā viņam deva atļauju strādāt jūrā. ”Es vēl šodien ietu jūrā, bet 1994. gadā mainījās jūras sakaru sistēma un radisti vairs nebija vajadzīgi,” apņēmīgi saka sirmais vīrs.
Pilnu rakstu par traģiskāko aviokatastrofu Latvijas vēsturē lasiet šeit.
