Praktiski
Mājas mīluļi

Izrādās, Vidusāzijas bruņurupuči atceras un atpazīst savus barotājus. Artas ģimenē Brunīte dzīvo jau gandrīz 20 gadus0


Artas Kronbergas ģimenē Vidusāzijas sauszemes bruņurupuču meitene dzīvo jau gandrīz 20 gadus.
Artas Kronbergas ģimenē Vidusāzijas sauszemes bruņurupuču meitene dzīvo jau gandrīz 20 gadus.
Foto: no Artas Kronbergas privātā albuma

Dagnija Millere-Balandīna, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Artas Kronbergas ģimenē Vidusāzijas sauszemes bruņurupuču meitene dzīvo jau gandrīz 20 gadus. “Viņa ir mans pirmais mājdzīvnieks. Bērnībā ilgi lūdzos pēc dzīvnieciņa, un vecākus uz šo atbildīgo soli izdevās pierunāt, jo visa informācija, kas tolaik bija pieejama, liecināja, ka tas ir viegli kopjams mīlulis. Taču izrādījās, ka tā nav!

Vidusāzijas bruņurupuči nebrīvē dzīvo līdz pat 50 gadiem, viņiem nepieciešami lieli terāriji, atbilstoši apstākļi un specifiska barība.

Turklāt lielāko dzīves daļu viņi pavada neaktīvā hibernācijas stāvoklī,” stāsta Arta. Tāpēc viņa aicina ikvienu padomāt divreiz, vai tas būs īstais mājas mīlulis. Lai šīs sugas rupucis nebrīvē justos labi, tam nepieciešamas īpašas rūpes un apstākļi, kas ne visiem ir pa spēkam.

Bijuši pat kosmosā!

Sabiedrības interese par konkrēto bruņurupuča sugu aktualizējās padomju laikos, kad Centrālāzijā šos rāpuļus sāka ķert un tirgot. Tā iespaidā Vidusāzijas sauszemes bruņurupuči (Agrionemys horsfieldii) kļuva par populāriem mājdzīvniekiem. 1968. gadā divi Vidusāzijas bruņurupuči kopā ar augiem, miltu melnuļu tārpiem un citām dzīvības formām misijas laikā pat paguva veiksmīgi aplidot Mēness orbītu!

Šobrīd Vidusāzijas bruņurupuču suga ir apdraudēta, starptautiskā tirdzniecība – ierobežota.

Diemžēl savvaļā tos joprojām mēdz nelegāli izķert un pārdot kā mājdzīvniekus, kas ir bīstami, jo šie rāpuļi var pārnēsāt gan parazītus, gan infekciju – salmonelozi. Arī Latvijā tos bez īpašas atļaujas ievest nedrīkst. Tāpēc, nosliecoties par labu pirkumam, jālūdz, lai tiek uzrādīti dzīvnieka legālās izcelsmes dokumenti.

“Toreiz, pērkot rupucīti, veikalā mums pat pateica nepareizu dzimumu. Sākām saukt par Bruno. Tagad, lai gan uz vārdu neatsaucas, reizēm tiek dēvēta par Brunīti vai Broņuku. Spriežot pēc izmēra, šobrīd Brunītei varētu būt kādi 25 gadi,” stāsta Arta.

Domājot par mīluļa vajadzībām

Savvaļā Vidusāzijas bruņurupučiem patīk uzturēties tuksnešainās vietās, akmeņainās kalnu nogāzēs, zālāju stepēs, līdz pat 2000 metriem virs jūras līmeņa, vietās ar diezgan lielu temperatūru atšķirību un aukstām ziemām.

Iekštelpu terārijs.
Foto: no Artas Kronbergas privātā albuma

Kādi apstākļi šim mīlulim jānodrošina nebrīvē? Arta skaidro: “Piemērots vivārija variants ir atvērts nožogojums, kā kaste bez vāka uz galda kājām. Nepieciešama laba gaisa ventilācija un gaisa mitrums 30–50%. Galdam jābūt ar slēgtām, necaurredzamām sienām. Minimālais galda izmērs pieaugušam bruņurupucim ir 120×60 cm. Sienām jābūt 20 cm augstumā no substrāta, bet substrātam jābūt tādā biezumā, lai bruņurupucis tajā varētu ierakties. Mājvietā jābūt paslēptuvēm, alām.

Substrāta konsistencei vajadzētu būt smalkai, pH līmenim – neitrālam. Smiltis ir bīstamas, jo, nonākot gremošanas traktā, var radīt aizsprostojumu.

Mēs paši maisām savu substrātu no kūdras, māla pulvera un kalcija pulvera. Pa virsu vēl uzklājam kokosriekstu šķiedras un mulču, kas palīdz saglabāt augsnes mitrumu. Substrāts jāmaina reizi divos mēnešos. Ja galds ir pietiekami liels un bruņurupucis tajā neatrodas visu laiku, kā arī, ja notiek regulāra izkārnījumu tīrīšana, to var darīt retāk.”

Bruņurupuča mājvietā jābūt gan siltajai (+27 līdz +32 ºC), gan aukstajai (+20 līdz +23 ºC) zonai. Tikpat svarīga rupuča veselībai ir ultravioletā gaisma, kas veicina kalcija un vitamīna D3 uzsūkšanos organismā. Arta izmanto vienu kombinēto spuldzi, kas strādā kā sildlampa un nodrošina UV-A un UV-B starojumu.

Aukstajā zonā var izmantot papildu UV-B spuldzi. Šīs spuldzes ātri zaudē efektivitāti, tāpēc, ja tiek izmantotas diendienā, jāmaina ik pusgadu.

“Jauno mājvietu, ko uzmeistarojām pagājušajā gadā, Brunīte novērtēja pozitīvi, daudz staigāja un skatījās apkārt, nekad nemēģināja izrakties cauri sienām. Taču šogad viņas galdu pārvietojām uz citu istabu. Izskatās, ka priecīga par to nav, ir mazkustīgāka. Tagad meklējam risinājumus ar gaismām,” par mīluli noraizējusies ir Arta.

Baudas brīvā dabā

Vidusāzijas bruņurupuči ir kāpelētāji, tāpēc mājvietā jābūt akmeņiem, kas noderēs nagu vīlēšanai. Plakani, dabiski akmeņi vai neapstrādātas flīzes ir arī labs pamats, uz kā bruņurupuci barot, jo – tāpat kā nagi, arī knābis jāuztur apvīlēts. Ja tomēr gadās, ka pāraug, tad, lai netraucētu, jāapgriež. Vēl jāuzmanās, lai bruņurupucis neapgāztos uz muguras, jo tas ir bīstami viņa veselībai; viņi paši var netikt atpakaļ uz vēdera.

Āra dzīvesvieta.
Foto: no Artas Kronbergas privātā albuma

Siltajā un saulainajā sezonā bruņurupucim var ļaut dzīvoties arī pa āru, taču vēlams – āra aplokā.

Minimālais izmērs: 120×120 cm. Sētas sienām jābūt pietiekami augstām (un ieraktām zemē), lai nebūtu iespējas pārrāpties pāri. Zem sienas vēlams ieklāt sietu/režģi. Aplokā vajadzīgas arī pajumtes, kur paslēpties no saules.

Būtiska ir mērcēšanās, tāpēc jābūt pieejamam ūdens traukam, kas ir pietiekami liels, bet vienlaikus sekls (5 līdz 7 cm), lai, iekāpjot traukā, bruņurupuča galva atrastos virs ūdens. No tā tiek dzerts un uzņemts mitrums. Ja interese par to izrādīta netiek, saimniekam rupucis jāvanno reizi nedēļā +25 līdz +35 ºC siltā, nostādinātā ūdenī – līdz pusstundai. Lai nesaaukstētos, pēc tam jānoslauka dvielī.

Izrādās, Vidusāzijas bruņurupuči atceras un atpazīst savus barotājus, taču jaunā vidē var būt kautrīgi un bailīgi, stāsta Arta.

Pēc tā, cik aktīvi rupucis darbojas, pastaigājas un kāpelē, var pateikt, cik labi viņš jūtas.

Arī rupuči mēdz saaukstēties

Brīvdabā šīs sugas pārstāvji, ja ir auksta ziema, hibernācijā jeb ziemas guļā pavada līdz pat 9 mēnešiem. Nebrīvē tie parasti ir 2 līdz 5 mēneši.

Brunīte ir aktīva kādus 5 līdz 6 mēnešus gadā, stāsta Arta: “Augustā viņa kļūst lēnāka, un augusta beigās vai septembra sākumā es viņu pārstāju barot.

Dažas dienas pavannoju, lai palīdzētu izvadīt no zarnu trakta pēdējo ēdienu, un tad viņa ierokas augsnē. Ja guļ klusi un neknosās, neaiztieku 2 līdz 4 mēnešus. Pēc hibernācijas perioda regulāri modinu, lai pabarotu, nosvērtu, vannotu. Pastāv viedoklis – ja nebrīves apstākļos tiek nodrošināta optimālā temperatūra un gaisma, bruņurupucis pēc hibernācijas nemaz nealkst, taču uz Brunīti tas neiedarbojas.”

Biežākās saslimšanas, ko var novērot šiem rupučiem, ir elpceļu iekaisumi. Jāuzmanās no caurvēja, zemas temperatūras un stresa, kas var negatīvi ietekmēt dzīvnieka imunitāti. Reizēm ir arī kalcija deficīts, kas izpaužas kā bruņu deformācija un kaulu problēmas. Ja terārijs ir pārāk vēss un mitrs, savairojoties baktērijām, sēnītēm, rupucis var ciest no bruņu puves. Veselības problēmu gadījumā jāvēršas pie eksotisko dzīvnieku veterinārārsta.

Maltītei jāsastāv no zaļumiem (85%), dārzeņiem (10%) un augļiem (5%). Diētu vēlams variēt. Uzturs var sastāvēt no speciālās sausās barības (domāta tieši Vidusāzijas rupučiem) un dažādiem zaļumiem (pienenes, sarkanais un baltais āboliņš, cigoriņi, rožu ziedlapiņas, kliņģerītes, ehinācijas, rudzupuķes, alvejas u. c). Ja tiek doti tikai augi, papildus jāuzņem kalcija pulveris. Sauso barību ieteicams mitrināt ar ūdeni.

Biežāk sastopamie mīti par Vidusāzijas sauszemes bruņurupučiem

* Turot kopā vairākus bruņurupučus, viņiem būs jautrāk. Bruņurupuči ir vienpatņi. Jā, savvaļā viņi mēdz satikties un padzīvot kopā, bet tur vienmēr ir iespēja aizbēgt vienam no otra, nebrīvē šādas iespējas nav. Noteikti nebūtu vēlams turēt kopā vairākus tēviņus, viņi var kļūt agresīvi.

* Bruņurupuči var dzīvot istabā kā kaķi un suņi. Rupučiem vajag savu vietu, kur var sauļoties un rakņāties zemē. Iekštelpu grīdas segumi ir tam ļoti nepiemēroti, jo bruņurupučiem slīd kājas un tie nevar pacelt savu ķermeni uz pakaļkājām.

* Sauszemes bruņurupučiem piemērota dzīvesvieta ir stikla terārijs/akvārijs. Nē, tas bruņurupučos rada apjukumu un papildu stresu. Viņi nesaprot, kas ir stikls un ka tam nevar iziet cauri.

* Vidusāzijas bruņurupuči neprasa daudz uzmanības. Kā jebkuram mājdzīvniekam, arī bruņurupucim jāvelta laiks. Lielāko daļu rāpuļa aprūpes aizņem tieši dzīvesvietas/biotopa ierīkošana. Tāpat jāseko līdzi dzīvnieka uzvedībai, un, ja parādās kādas izmaiņas (piemēram, apetītes zudums vai miegainība), jāmeklē skaidrojums un risinājums.

* Šo dzīvnieku uzturēšana nav īpaši dārga. Lai gan bruņurupuča galdu taisījām paši un ļoti maz pirkām gatavus piederumus no specializētiem veikaliem, mājvieta, ieskaitot substrātu un augus, mums izmaksāja ap 150 eiro. Izmaksas, kas nekad nebeidzas, ir: pārtika, spuldzes, substrāts. Gada kopējās izmaksas veido no 200 līdz 300 eiro.

Uzziņa

Saistītie raksti
Foto: SHUTTERSTOCK

* Vidusāzijas bruņurupuča izcelsme: Centrālāzija

* Sarkanajā grāmatā ierakstīta kā apdraudēta suga

* Izmērs: 13 līdz 25 cm; svars ap 1 kg; ir četri pirksti; tēviņi mazāki par mātītēm; mātītēm īsāka aste (novietota uz leju), tēviņiem – garāka (uz augšu)

* Līdz pat 9 mēnešiem gadā mēdz pavadīt hibernācijas režīmā

* Ķermenis brūngani dzeltens; bruņu augšējais vairogs – sarkanbrūns ar tumšiem plankumiem

* Dzimumnobriešana ilgst līdz 10 gadiem, pieaugšana – līdz pat 30 gadiem

* Vēlamais siltums dienā: +27 līdz + 32 ºC; naktī: +20 līdz +23 ºC; mitrums 30 līdz 55%

* Vientuļnieki, neveido ģimeniskas saites; draudzīgi un aktīvi

* Dzīves ilgums: nebrīvē līdz gadiem 50, atbilstošos savvaļas apstākļos – līdz pat 100

* Cena ap 140 EUR

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

IS
Ilmārs Stūriška
Sports
“Reizēs, kad pagurstu, saku sev: Ati, jādara, nedrīkst padoties!” Karsto punktu reportieris Atis Klimovičs par savu jaunāko projektu
Intervija 9 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. Policisti saraudina sirmgalvi, kura pie veikala tirgo ābolus 47
11 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Dzimtās zemes klēpī guldīts viens no Latvijas valstiskuma virzītājiem – Miķelis Valters 1
7 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
“Dzīvoklī atstātās pēdas nevēsta neparko labu.” Ģimene izmisīgi meklē pazudušo Leonu
7 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
“Kaut ko tādu piedzīvot nenovēlu nevienam.” Itālijā apcietinātās mūziķes Dženiferes māte sīkāk pastāsta par notikušo 22
12 stundas