Ja kāps izejvielu cenas, vai Eiropa spēs neatgriezties pie krievu gāzes un naftas? 0
Eiropas Komisija plāno līdz 2027. gada beigām pilnībā aizliegt Krievijas gāzes importu Eiropas Savienībā, lai pārtrauktu atkarību no agresorvalsts energoresursiem. Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta viceprezidents, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (NA), TV24 raidījumā “Ziņu TOP” brīdina, ka Baltijā joprojām ir interešu grupas, kas vēlas atjaunot sadarbību ar Krieviju tranzīta jomā, taču uzsver – reģiona nākotne ir bez Krievijas gāzes un bez sadarbības ar Maskavu.
Zīle stāsta, ka politiķi ļoti uztur principu, ka Krievijas pierobežas valstīm nevajadzētu atgriezties pie “Nord Stream” iedarbināšanas un veidot tādu pašu biznesu, kāds tas bijis iepriekš. “Neslēpsim arī – es domāju, ka mūsu valstīs – Baltijā un arī, tai skaitā, Latvijā – ir interešu grupas, kas gribētu pie tā atgriezties ļoti strauji, tranzīta biznesa sapņos,” pauž Zīle.
Viņš arī apstiprina, ka, lai uzbūvētu “Rail Baltica”, ir patiešām jāizbeidz jebkāda veida sadarbība ar Krieviju.
Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi līdz 2027. gada beigām pilnībā aizliegt Krievijas gāzes importu Eiropas Savienībā (ES).
EK jau pagājušajā mēnesī norādīja, ka centīsies aizliegt Krievijas gāzes importu saskaņā ar jauniem līgumiem no 2026. gada 1. janvāra, bet gāzes importu saskaņā ar esošajiem īstermiņa līgumiem – līdz nākamā gada 17. jūnijam.
Komisija otrdien apstiprināja, ka viss atlikušais gāzes imports tiks aizliegts līdz 2027. gada beigām.
“Krievija ir vairākkārt mēģinājusi mūs šantažēt, savus energoresursus izmantojot kā ieroci. Mēs esam veikuši skaidrus pasākumus, lai pārtrauktu šīs piegādes un uz visiem laikiem izbeigtu Krievijas fosilā kurināmā ēru Eiropā,” sacīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.
EK paziņojumā teikts, ka tagad iespējams pārtraukt arī atlikušo Krievijas gāzes importu bez būtiskas ekonomiskās ietekmes vai piegāžu riskiem, jo pasaules gāzes tirgū ir pietiekami daudz alternatīvu piegādātāju.
Komisija paziņoja, ka gāzes importa aizliegšanai no Krievijas plāno izmantot ES tirdzniecības un enerģētikas tiesību aktus, nevis sankcijas. Tādējādi paredzēts apiet potenciālo pretestību no Slovākijas un Ungārijas puses.
Šo ierosinājumu nepieciešams apstiprināt Eiropadomei un Eiropas Parlamentam.
Krievija bija nozīmīgs energoresursu piegādātājs Eiropai līdz 2022. gadam, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā. Pēc tam vairums Eiropas valstu un ES centās samazināt vai pavisam aizliegt preču importu no Krievijas.
ES noteikusi Krievijai vairākas sankciju kārtas, un kopumā Krievijas imports uz ES samazinājies no aptuveni 163,6 miljardiem eiro 2021. gadā līdz 36 miljardiem eiro 2024. gadā.
