Japāna piemin 142 000 Lielās Kanto zemestrīces upurus. Tāda noteikti atkārtosies – vai valsts tagad, pēc 100 gadiem, ir tam gatava? 12
Japānā šobrīd atzīmē 100 gadu, kopš postoša zemestrīce izraisīja plašu katastrofu Kanto reģionā, kurā ietilpst galvaspilsēta Tokija. Lielākā daļa no desmitiem tūkstošu upuru tolaik gāja bojā zemestrīces izraisītajos postījuos un tiem sekojošajos ugungrēkos, par to raksta DeutscheWelle.com. 1923. gada zemestrīce bija aptuveni 7,9 magnitūdas stipra un tās epicentes atrdadās tikai 23 kilometrus zem Zemes virsmas.
Īsi pirms piektdienas pusdienlaika Japāna atzīmēja 100. gadadienu kopš postošākās zemestrīces valsts mūsdienu vēsturē, svinīgi atgādinot, ka nākamā “lielā” jebkurā brīdī var piemeklēt pārpildīto galvaspilsētu Tokiju.
Lai gan Lielajā Kanto zemestrīcē un ugunsgrēkos, kas plosījās Tokijā un Jokohamā, gāja bojā pat 142 000 cilvēku, eksperti ir brīdinājuši, ka Japānas sabiedrība lielākoties nav gatava nākamajai
tamlīdzīgajai dabas katastrofai, kas ir vienkārši neizbēgama.
Patiešām, seismologi lēš, ka nākamo 30 gadu laikā zem Kanto reģiona Tokijā un apkārtējām prefektūrām iespējama vēl viena spēcīga zemestrīce.
Mūsdienās Kanto ir mājvieta aptuveni 43,3 miljoniem cilvēku, un tā ir Japānas ekonomikas sirdsdarbība.
2011. gada marta zemestrīce un cunami skāra daudz retāk apdzīvoto valsts ziemeļaustrumu daļu, tomēr arī tad tur dzīvību zaudēja aptuveni 20 000, un pēc tam tika īstenots milzīgs un dārgs atjaunošanas projekts.
10 minūtes zemestrīces, pēcgrūdieni dienām ilgi
1923. gadā izdzīvojušo liecības liecina, ka kratīšana ilga līdz 10 minūtēm, tad zemes nogruvumi un līdz 12 metrus augsts cunami pārsteidza garus piekrastes posmus galvaspilsētas dienvidos. Nākamajās dienās bija vairāki desmiti pēcgrūdienu.
Daudzi nāves gadījumi bija saistīti ar ugunsgrēkiem, kas izcēlās pārpildītajās Tokijas un Jokohamas piepilsētu ielās, kur lielākā daļa māju joprojām bija no koka.
Ir stāsti par cilvēkiem, kas nonākuši uguns virpuļos, kad viņu kājas bija iestrēgušas kūstošajā ceļu asfaltā.
1. septembris 1960. gadā tika noteikts par Katastrofu novēršanas dienu, bet mūsdienās vietējās pašvaldības veic katastrofu mācības, kas ietver ēku evakuāciju, kā arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju un neatliekamās medicīniskās palīdzības komandu mācības.
Skolas visā valstī kopā ar daudziem privātiem uzņēmumiem rīko arī ārkārtas mācības.
Tomēr, neskatoties uz katastrofas mērogu un spilgtu atgādinājumu par spēku, ko zemestrīces var atnest, daudzi japāņi joprojām ir vienaldzīgi par briesmām, ar kurām viņi saskaras.
Kādas mācības ir gūtas?
Takako Tomura, mājsaimniece no Jokohamas, neuztraucas. “Mums ir noglabāts ūdens pudelēs, un es cenšos paturēt liekas dažas pārtikas kārbas, kas var uzglabāties ilgu laiku, bet reizēm esmu pārāk aizņemta, lai dotos uz veikalu, un es izmantoju no rezerves krājumiem,” viņa sacīja. «Otra problēma ir tā, ka mūsu dzīvoklis nav īpaši liels, tāpēc ir grūti turēt daudz krīzes krājumu.”
Jošiaki Hisada, profesors, kurš specializējas zemestrīču izpētē Kogakuinas universitātē Tokijā, sacīja, ka Japānas pilsētas šobrīd ir daudz labāk sagatavotas lielai dabas katastrofai nekā pirms 100 gadiem.
“Protams, ir gūtas daudzas mācības. Seismiskie projekti padara ēkas daudz drošākas, un būvniecības noteikumi padara drošas pat ļoti augstas ēkas,” viņš sacīja DW.
“Problēma ir tā, ka ļoti blīvi noblīvētās pilsētu daļās joprojām ir daudz vecāku ēku, kur ugunsgrēki varētu viegli izplatīties un tos būtu ļoti grūti nodzēst.”
Japānas plāns atbrīvot Fukušimas notekūdeņus rada trauksmi
Apzinoties briesmas, Tokijas metropoles valdība šā mēneša sākumā paziņoja, ka tā pastiprina centienus, lai līdz 2040. gadiem atjaunotu visas pilsētas teritorijas, kurās ir koka mājas.
Pašlaik pilsētā ir aptuveni 8600 hektāru vecu māju, kas ir pakļauti lielākam riskam lielas dabas katastrofas gadījumā.
Tokijā tiek prognozēti tūkstošiem nāves gadījumu
Pērn publicētajā pilsētas pētījumā tika lēsts, ka 7,3 magnitūdu zemestrīces tieši zem pilsētas varētu izraisīt vairāk nekā 6000 bojāgājušo un iznīcināt vai sabojāt 194 400 ēku.
Saskaņā ar Hisada teikto, teritorijas, kas ir visvairāk apdraudētas, atrodas Arakavas apgabalā, kurā ir daudz vecāku īpašumu un kas ir arī cietīs visvairāk no plūdiem cunami gadījumā.
Vienas no planētas visblīvāk apdzīvotās aglomerācijas iedzīvotājiem ir jāzina, kā atslēgt gāzes vadus un rīkoties ar ugunsdzēšamo aparātu,
uzsver eksperti. Viņiem ir jāzina dažas pamata pirmās palīdzības sniegšanas iespējas un kā reaģēt, kad tie ir iesprostoti augstā ēkā, kad lifts vairs nedarbojas, vai durvis vairs neatveras, jo ir bojāta konstrukcija.
Viņiem ir arī jāsagatavo pietiekami daudz ūdens un pamata pārtikas produktu savās mājās pirmajām dienām pēc katastrofas un jābūt gataviem palīdzēt atveseļošanās pasākumos savās apkaimēs.
Hiromi Iuchi, kas strādā uzņēmumā Tokijā, atzīst, ka pat ar visu zemestrīces 100. gadadienas atspoguļojumu viņa nav gatava ka tamlīdzīgam.
“Patiesībā es neesmu veikusi nekādus sagatavošanās darbus,” viņa sacīja. “Tas ir apgrūtinoši un, iespējams, esmu slinka.”
Arī manam uzņēmumam ir daži piesardzības pasākumi, un katru gadu viņi mums izsniedz liofilizētās pārtikas pakas, kuras viņi saglabā ārkārtas gadījumiem tieši pirms derīguma termiņa beigām, un viņi iegādājas jaunus krājumus,” viņa sacīja.
“Es zinu, ka cilvēki ir noraizējušies par nākamo “lielo”, bet es tajā laikā nebiju Japānā, tāpēc varbūt es nemaz tik ļoti neapzinos, cik slikti var būt.”
