Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Amatpersonu nolaidības dēļ jau div­arpus gadus nav spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna 1

Valsts amatpersonu lēnīguma un atklātas nolaidības dēļ Latvijā jau div­arpus gadus nav spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna, un atbildība par to vienlīdz jāuzņemas kā Māra Kučinska, tā arī Krišjāņa Kariņa valdībai.

VIDEO. Dziedātāja Laima Vaikule paziņo, ka februārī dosies prom no Latvijas
FOTO. Atklājies, ka pēdējos dzīves gados Lielbritānijas karaliene Elizabete II esot cīnījusies ar smagu slimību
“Redzams ēku novietojums, militārā tehnika,” skatītājs satraucas, ka Ādažu poligons ir labi redzams Google Maps
Lasīt citas ziņas

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) interneta mājaslapas sadaļā “Tiesību akti” ir atrodama saite ar nosaukumu “Civilās aizsardzības plāns”, kā arī norādes uz diviem likumiem – līdz 2016. gada 1. oktobrim spēkā bijušo Civilās aizsardzības likumu un šajā datumā spēkā stājušos jauno Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu.

Taču, kā izrādās, ne VUGD vadība ar ģenerāli Oskaru Āboliņu priekšgalā, ne Iekšlietu ministrija, kuras padotībā ir dienests, ne Jāņa Citskovska vadītā Valsts kanceleja, kurai būtu jāuzrauga likumu izpilde arī attiecībā uz likumos paredzētu noteikumu izstrādi, nav nodrošinājušas, lai tiktu ievērots gan likums, gan valsts intereses un likumā noteiktajā termiņā tiktu izstrādāts jauns Civilās aizsardzības plāns, jo vecais līdz ar likumu maiņu vairs nav spēkā.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Iepriekšējais – līdz 2017. gada 1. augustam

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 4. punkts nosaka: “Valsts civilās aizsardzības plāns, kas apstiprināts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz 2017. gada 1. augustam.” Tas nozīmē, ka gada laikā pēc likuma stāšanās spēkā Ministru kabinetam vajadzēja izstrādāt un apstiprināt jaunu Civilās aizsardzības plānu.

Taču, kā izrādās, toreizējā M. Kučinska valdība šo plānu neizstrādāja un nepieņēma ne likumā noteiktajā termiņā, ne līdz sava darba beigām 2019. gada janvārī.

Arī vietā nākusī K. Kariņa valdība spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna neesamību ir pieļāvusi līdz šim brīdim. Lai gan visu šo laiku, jau kopš 2017. gada aprīļa, Valsts kanceleju vadīja viena un tā pati persona – J. Citskovskis, arī šī iestāde pieļāva likuma pārkāpumu un plāna neesamību.

Tiesa, 2017. gada 7. novembrī M. Kučinska Ministru kabinets gan ir izdevis “Noteikumus par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”, bet tie ir tikai noteikumi par plāna struktūru un tajā iekļaujamo informāciju, pats plāns nav izstrādāts.

 

Atbildīga – Iekšlietu ministrija

Pašreizējais Ministru prezidents K. Kariņš izvairās no skaidras atbildes uz jautājumu – kāpēc atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam vēl joprojām nav pieņemts Civilās aizsardzības plāns (CAP) un kas par to ir atbildīgs. Tā vietā viņa preses sekretārs tikai norāda, ka “jaunais Civilās aizsardzības plāns šobrīd atrodas starpinstitūciju saskaņošanas procesā, par ko atbildīga ir Iekšlietu ministrija”, un apraksta pašreizējo krīzes vadības mehānismu.

Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uz aicinājumu minēt iestādi, kas atbildīga par šī plāna izstrādāšanu un pieņemšanu, skaidru atbildi nesniedz.

Var saprast tikai to, ka personisku atbildību par to, ka arī viņa pilnvaru laikā – jau ilgāk nekā gadu – plāns nav pieņemts, ministrs noliedz: “Ja jūs uzskatāt, ka esmu personīgi atbildīgs par CAP izstrādes procesu līdz 2019. gada 23. janvārim, tās ir jūsu tiesības. Tādā gadījumā uzreiz rakstiet negatīva rakstura rakstu. Ja jūs neapmierina, ka aktīvi prasu CAP virzību un pieņemšanu, ko es jums varu līdzēt.”

 

Jāsalīdzina “vienotā matricā”

Savukārt VUGD vadībai ir vesels saraksts ar iemesliem, kuru dēļ ir pārkāpts likums, un Latvijai pašlaik krīzes situācijā nav spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna.

Pirmkārt, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumprojekta virzība bijusi smagnēja, un, virzot likumprojektu Saeimas 3. lasījumā, ticis lūgts pārejas noteikumos ietvert garāku izpildes termiņu.

Taču plāna ieviešanas un apstiprināšanas termiņš neesot ticis pagarināts, tas noteikts “tikai” viena gada ilgumā.

Otrkārt, kā skaidro VUGD, tikai 2017. gada beigās tikuši apstiprināti visi Ministru kabineta noteikumi, kas izriet no Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma, tajā skaitā jau pieminētie Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”.

Pēc šo noteikumu pieņemšanas VUGD bijuši vajadzīgi “tikai” astoņi mēneši, lai izstrādātu “katastrofu riska novērtēšanas rekomendācijas, lai analizētos riskus varētu salīdzināt vienotā matricā”.

SAISTĪTIE RAKSTI

Kad nu iestājusies skaidrība gan ar rekomendācijām, gan ar “vienoto matricu”, vēl gads un četri mēneši bijuši vajadzīgi, lai saņemtu un apkopotu ministru iesniegto informāciju par riska novērtējumiem, katastrofas pārvaldīšanas pasākumiem un citu informāciju, kā arī valsts sekretāru sapulcē izsludinātu Civilās aizsardzības plāna projektu.

Savukārt pašlaik, kad kopš brīža, kad saskaņā ar likumu jaunam Civilās aizsardzības plānam bija jābūt izstrādātam, pagājuši jau divarpus gadi, VUGD esot “saņēmis visu ministriju un citu institūciju atzinumus (iebildumus un priekšlikumus)” par plāna projektu. Līdz marta beigām tas atkārtoti tikšot nosūtīts saskaņošanai visām ministrijām un ieinteresētajām institūcijām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Dziedātāja Laima Vaikule paziņo, ka februārī dosies prom no Latvijas
FOTO. Atklājies, ka pēdējos dzīves gados Lielbritānijas karaliene Elizabete II esot cīnījusies ar smagu slimību
“Redzams ēku novietojums, militārā tehnika,” skatītājs satraucas, ka Ādažu poligons ir labi redzams Google Maps
VIDEO. “Tagad var redzēt, ka ir notīrīts!” Rīdzinieki priecājas par jauno ielu tīrīšanas pieeju
Deputāts: Ja Eiropa salūzīs Putina energoterora priekšā, tad mēs nevarēsim būt droši nekad vairs
Lasīt citas ziņas
VIDEO. Havaju salās sācies pasaulē lielākā aktīvā vulkāna izvirdums
VIDEO. “Tagad var redzēt, ka ir notīrīts!” Rīdzinieki priecājas par jauno ielu tīrīšanas pieeju
Vai Elksniņš un Bartaševičs ir cienīgi ieņemt pilsētas mēra amatu? VDD uzklausījis viņu paskaidrojumus
“Lielākā lendlīzes devēja ir Krievija.” Slaidiņš par iespaidīgo kaujas tehnikas daudzumu, ko krievi “uzdāvinājuši” ukraiņiem
Olafs Zvejnieks: Kādas būs sekas Krievijas atzīšanai par terorismu atbalstošu valsti?
19:20
Sandra Kalniete: Krievija tiks saukta pie atbildības – sperts vēl viens solis pareizajā virzienā 16
19:13
Patiesā labuma guvēju atklāšana ir smaga iejaukšanās personas datu aizsardzībā
19:08
FOTO. Atklājies, ka pēdējos dzīves gados Lielbritānijas karaliene Elizabete II esot cīnījusies ar smagu slimību
Deputāts: Ja Eiropa salūzīs Putina energoterora priekšā, tad mēs nevarēsim būt droši nekad vairs
VIDEO. “Nulles kovida” politika Ķīnā daudzviet izraisījusi iedzīvotāju protestus – kārtībnieki pret iedzīvotājiem vēršas vēl stingrāk 6
Olafs Zvejnieks: Kādas būs sekas Krievijas atzīšanai par terorismu atbalstošu valsti?
VIDEO. Brīvprātīgie ukraiņi savāc Krievijas karavīru mirstīgās atliekas, lai apmainītu pret mirušajiem Ukrainas karavīriem 23
VIDEO. Dziedātāja Laima Vaikule paziņo, ka februārī dosies prom no Latvijas
Dzalbs: Tiek prognozēts, ka gripa šogad varētu būt diezgan smaga un skart lielu iedzīvotāju daļu
Juridiskā komisija vēlreiz nobalso pret jauna klimata un enerģētikas ministra posteņa izveidi 6
KNAB lietā par CVK organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas 2
Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana
Vai Levita kungs ir interpretējis Satversmi? 37
Cik Latvija ir gatava maksāt par gāzi? Komentē Ojārs Skudra
Latvijā top inovatīvs jūraszāļu iepakojums
VIDEO. “Man ir ļoti liela abonēšanas maksa”: seksapīlā Liene Ušakova stāsta, kā ikdienā pelna iztiku maksas vietnē
Patiesā labuma guvēju atklāšana ir smaga iejaukšanās personas datu aizsardzībā
Sandra Kalniete: Krievija tiks saukta pie atbildības – sperts vēl viens solis pareizajā virzienā 16
“Skatās, kuras vietas tiek savestas kārtībā.” Rajevs par krievu stratēģiju, kā tiek izvēlēti mērķi uzbrukumiem
“Ūdens nav, elektrības nav, taču galvenais – krievu nav!” Hersonas centrā neapklust mūzika un neapstājas dejas
VIDEO. Emocionāls brīdis, kad šimpanze atkalapvienojas ar savu jaundzimušo
Vai pret Krieviju noteiktās sankcijas strādā?
FOTO. Pieczvaigžņu viesnīcā Rīgā bērni iededz krāšņu Ziemassvētku egli
Jauna Saeima – kārtējās represijas nodokļu maksātājiem! 16
Linkaits: Latvija līdz gada beigām būs saņēmusi kopumā piecus jauno elektrovilcienu sastāvus
Vai triecieni pa energostacijām ir pieļaujami pēc kara noteikumiem? 29