Madara Lasmaņa (“Latvijas attīstībai”) piederība partijai, kur parraudzībā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bija viens no faktoriem, kā dēļ vairāki domnieki atbalstīja viņa ievēlēšanu amatā, jo tas došot iespēju piesaistīt pašvaldībai finansējumu projektu īstenošanai.
Madara Lasmaņa (“Latvijas attīstībai”) piederība partijai, kur parraudzībā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bija viens no faktoriem, kā dēļ vairāki domnieki atbalstīja viņa ievēlēšanu amatā, jo tas došot iespēju piesaistīt pašvaldībai finansējumu projektu īstenošanai.
Foto: Valdis Semjonovs

Jelgavas novadā sāk atgūt nokavēto un Lasmaņa piederība partijai dos vairāk iespēju pašvaldībai 3

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 dārzeņi, kas palīdz atbrīvoties no taukiem vidukļa zonā, ja tos patērē katru dienu
Putina draudi iebrukt Baltijā un izraisīt Eiropā jaunu karu ir jāuztver nopietni, brīdina bijušais ASV armijas ģenerālis 164
Klusā okeāna ūdeņos atklāta būtne, kuras dzīves ilgums ir cilvēka prātam neaptverams
Lasīt citas ziņas

Jelgavas novada jaunā domes priekšsēdētāja Madara Lasmaņa (“Latvijas attīstībai”) piederība partijai, kuras viens no līderiem Artūrs Toms Plešs vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), bija viens no faktoriem, kā dēļ vairāki domnieki atbalstīja viņa ievēlēšanu amatā, jo tas došot iespēju piesaistīt pašvaldībai finansējumu projektu īstenošanai. Visticamāk, mazināsies arī VARAM pastiprinātā interese par novadā notiekošo. Pēdējā gada laikā jau ar zināmu regularitāti VARAM vērsās pie novada domes ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par iespējamajiem pārkāpumiem.

Toreiz novadā valdošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) vadība, kas Saeimā ir opozīcijā, VARAM interesi saistīja arī ar to, ka domes opozīcijas deputāts M. Lasmanis ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks. Iespējams, tas pasteidzināja varas maiņu, bet tas bija tikai laika jautājums arī citu iemeslu dēļ. Ilggadējais domes priekšsēdis Ziedonis Caune (LZS) bija zaudējis deputātu vairākuma atbalstu un dome vairs nespēja produktīvi strādāt. Izmaiņas pašvaldības vadībā pasteidzināja arī divu atšķirīgu – Jelgavas un Ozolnieku – novadu apvienošana.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jaunajā domē ienāca liels skaits Ozolnieku deputātu, kuri vēlējās citādu vadības stilu, nekā bija pierasts agrākajā Jelgavas novadā, kur domes priekšsēdim bija liela vara. Jaunie deputāti prasīja demokrātiskāku lēmumu sagatavošanas procesu. Vienlaikus parādījās arī atšķirības starp pieredzējušajiem politiķiem, kas pārsvarā bija no Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Reģionu apvienības (LRA), un jaunāko politiķu paaudzi, kuru pārstāvēja arī M. Lasmanis. Viņš gan politikā ir jau aptuveni 20 gadus. Taču, kad M. Lasmanis pirmo reizi 2002. gadā kandidēja no “Jaunā laika” Saeimas vēlēšanās, tad viņam bija tikai 22 gadi. Jaunais Jelgavas novada priekšsēdis ir bijis arī Saeimas deputāts.

Lasmanis baudīs reformas augļus

M. Lasmani domes priekšsēža amatā ievēlēja ar vienas balss pārsvaru – par viņu nobalsoja 10 no 19 deputātiem. Jāatceras, ka līdzīgi aptuveni pusgadu pēc vēlēšanām notika arī varas maiņa Dobeles novadā. Taču tur LZS nevis zaudēja, bet gan ieguva domes vadību. Dobeles novada priekšsēdis Ivars Gorskis (LZS) nesteidza nomainīt priekšsēža vietniekus un komiteju vadītājus, kuri par viņu nebalsoja, bet gan centās iesaistīt darbā, tā pamazām paplašinot atbalsta bāzi, lai lēmumu pieņemšana nebūtu atkarīga no vienas balss. Tagad politiskā situācija Dobeles novadā ir stabilizējusies. Līdzīgu taktiku ir izvēlējies arī M. Lasmanis, kurš jau ievēlēšanas dienā pateica, ka ar 10 balsīm nav iespējams pieņemt politiski grūtus lēmumus un vienoties par pašvaldības budžetu. Uz būtiskām sarunām viņš aicina visus 19 deputātus un došot iespēju ikvienam piedalīties arī budžeta sagatavošanā. Pagaidām vairākumu viņam izdevies palielināt tikai par vienu balsi.

Tā pieder bijušajam Ozolnieku novada mēram, Jelgavas novada priekšsēža vietniekam Andrim Ozoliņam, kurš ir ievēlēts no Latvijas Zaļās partijas, bet nav šīs partijas biedrs. Kāds LZS valdes loceklis pēc Z. Caunes atbrīvošanas “Latvijas Avīzei” prognozēja, ka LZS un LZP, kam kopā ir deviņas balsis, esot lielas izredzes izveidot arī jaunās ko­alīcijas kodolu ar A. Ozoliņu kā mēra kandidātu. Šis scenārijs neīstenojās. Iespējams, tāpēc mēra vēlēšanās A. Ozoliņš nebalsoja ne par M. Lasmani, ne Daini Liepiņu (LRA) un Ilzi Vītolu (LZS), kuri arī bija izvirzīti. Taču tagad viņš strādā kopā ar jauno priekšsēdi.

Lūgts vērtēt M. Lasmaņa izredzes stabilizēt situāciju pašvaldībā, A. Ozoliņš “Latvijas Avīzei” atbildēja, atgādinot, ka M. Lasmanis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks bija viens no administratīvi teritoriālās reformas īstenotājiem. “Kā reformas realizētājs viņš bija jaudīgs. Savu programmu izpildīja par simts procentiem. Ja viņam tāpat izdosies darbs domes vadībā, tad Madaram Lasmanim ir izredzes,” sacīja A. Ozoliņš. Viņš vēl piebilda – labi ir arī tas, ka jaunajam priekšsēdim kā reformas īstenotājam tagad būs pašam iespēja piedalīties to seku novēršanā, ko šī reforma radīja. Otra labā lieta esot, ka pēc vairākiem pašvaldības opozīcijā pavadītiem sasaukumiem M. Lasmanis varēšot parādīt, kā vajag strādāt.

Reklāma
Reklāma

Jelgavas novada vairākumā ir “Latvijas Attīstībai”, Nacionālā apvienība (NA), Latvijas Zaļā partija (LZP), “Jaunā Vienotība” (“JV”) un “Saskaņa”. NA un “Saskaņas” atrašanās vienā komandā ir viens no riska faktoriem. Šī gan nav vienīgā pašvaldība, kur tagad un arī iepriekšējos sasaukumos tā ir bijis. Zināms, ka NA nosacījums ir, lai no “Saskaņas” deputātes Irinas Dolgovas balsojuma nav atkarīga lēmumu pieņemšana – tātad, lai ir vismaz 11 balsis, kā tas tagad arī ir. Domes priekšsēdētāja vietnieks Oskars Cīrulis (NA) “Latvijas Avīzei” apgalvoja: “Mēs neesam kopā. “Saskaņa” tikai pievienojas balsojumos.” Atbalstu M. Lasmanim mēra vēlēšanās O. Cīrulis vispirms pamatoja ar viņa lielo pieredzi, darbaspējām un arī ar to, ka viņš ir strādājis VARAM, kas dodot cerības piesaistīt novadam finansējumu. M. Lasmanis bijis gatavs šo darbu darīt ļoti grūtā situācijā, kāda tagad ir pašvaldībā, piebilda O. Cīrulis.

Vienā laivā, bet dažādas intereses

M. Lasmanis drīzumā pabeigs iesāktos darbus VARAM un tad atstās darbu ministrijā, kas viņam jāizdara mēneša laikā pēc ievēlēšanas jaunajā amatā. Vērtējot savas iespējas palīdzēt pašvaldībai, pateicoties saiknei ar VARAM, M. Lasmanis “Latvijas Avīzei” atbildēja, ka viņš tādas paralēles nevilktu. Iespēju saņemt atbalstu augstas gatavības projektiem nosaka pašvaldību kapacitāte un spēja sagatavot tādus projektus, lai tie varētu pretendēt uz atbalstu. Par VARAM veikto uzraudzību Jelgavas novadā M. Lasmanis sacīja, ka ministrija vienādi uzrauga visas pašvaldības, bet jautājums ir par to, vai novada vadība veido dialogu ar ministriju. Šajā gadījumā tā nav vēlējusies sadarboties, lai pārkāpumus novērstu.

M. Lasmanis apzinoties, ka situācija pašvaldībā, kur iekavēti daudzi darbi, nav apskaužama. Tikai tagad sākts darbs arī pie pašvaldības budžeta, kas ir jāpieņem vēlākais līdz 4. februārim. Spriedzi radot ierobežotās finanšu iespējas, vienlaikus ir jāvienādo pabalstu sistēmu un citus pakalpojumus, kas Jelgavas un Ozolnieku novadā bija atšķirīgi. Tie nevienā vietā nevar pasliktināties, bet nākotnē būšot nepieciešama diskusija ar iedzīvotājiem, jo, piemēram, brīvpusdienas skolā varbūt visiem nemaz nevajag, pieļāva mērs. Pēc budžeta pieņemšanas esot jāsāk gatavot augstas gatavības investīciju projekti. Priekšsēdis centīšoties darbā iesaistīt visus domniekus, atbildīgos amatos paliek arī deputāti no LZS, kas par viņu nebalsoja. M. Lasmanis nenoliedz, ka deputāti ir ar dažādām interesēm, jo katrs kaut ko ir solījis pirms vēlēšanām un vēlas solīto izpildīt.

Latvijas Reģionu apvienība, kurai ir trīs mandāti, nebija Z. Caunes koalīcijā un palika ārpusē arī tagad. Ar LRA deputātiem neviens neesot runājis pirms mēra vēlēšanām, un tādas sarunas par sadarbību nenotiek arī tagad, apgalvoja D. Liepiņš, kurš bija gatavs arī pats vadīt pašvaldību. “Es neapskaužu Madaru Lasmani, kurš, iespējams, vēl nav apjēdzis to situāciju – ar pusi no viņa sabiedrotajiem atrasties vienā laivā ir bīstami, jo katram ir savas intereses un viņi domā tikai par sevi, nevis iedzīvotājiem.

Tā viņi migrē no Caunes pie Lasmaņa, lai tikai īstenotu savas intereses,” uzskata D. Liepiņš. Viņš atgādināja, ka arī “pašvaldības administrācija ir sapluinīta”, tajā nav arī izpilddirektora, bet tikai pienākumu izpildītājs, kā arī juristi, par kuru kapacitāti domniekam ir šaubas. Palikšanu ārpus visām koalīcijām D. Liepiņš skaidroja ar to, ka “mēs visiem esam neērti, jo uzdodam jautājumus, bet te neviens negrib ielaist svešā dārziņā, kur var iepazīties ar dokumentiem, kas var mest ēnu uz atsevišķām personām”. No D. Liepiņa teiktā varēja saprast, ka runa ir par agrākajiem darījumiem, kas var pašvaldībai radīt papildu finanšu izdevumus, vairāk ar to domājot agrākā Ozolnieku novada saistības. M. Lasmanis vēl detalizēti ar pašvaldības saimniecību nav iepazinies, bet viņš sola parūpēties, lai arī LRA deputātiem būtu iespēja izpildīt vēlētājiem dotos solījumus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.