“Joprojām šokē tas, ka bērns ilgstoši dzīvo vardarbīgos apstākļos, un neviens to nav redzējis!” Puniņa par vardarbību Latvijas ģimenēs 0
Par vardarbību pret bērniem Latvijā un pieredzētās situācijās dalās Zantes ģimeņu atbalsta centra psiholoģe Laura Puniņa, TV24 raidījumā “Dr. Apinis”
“Stāstu ir daudz un stāsti ir traģiski. Stāsti ir tie, kas liecina, ka bērni ilgstoši dzīvo vardarbīgos apstākļos, tas ir tas, kas vēl joprojām pēc 16 nostrādātiem gadiem vardarbības jomā nošokē, ka bērns desmit vai vienpadsmit gadus vecs nonāk atbalsta centrā, bet viņš jau ilgstoši ir dzīvojis vardarbīgos apstākļos un it kā neviens to nav redzējis,” saka Puniņa.
Tur ir kopiena, es neiešu nosūdzēt kaimiņu, kādas pēc tam tad būs attiecības, bet ārsti, skola, bērnudārzs, tagad ziņojumu paliek ar vien vairāk. Reizēm mums ir bail par to kas būs tālāk, ja es tagad ziņošu, kas būs tālāk? Varbūt būs sekas u.t.t., turpina psiholoģe.
Bet tu jau vari parunāties vispirms kaut vai ar to vecāku vai ar to bērnu, uzdot jautājumus. Bērns saka, ka viņš ir staigājis ar zilumiem un hroniski melojis, ka krīt no velosipēda, krīt kaut kur, tad viņam tur vēl kaut kas.
“Es izpildīju savu pienākumu un pajautāju, bet daudz par daudz ir ielaistu bērnu, atved mums uz centriem, bērns ir tik ļoti netīrs, ka no viņa utis krīt uz grīdas ar troksni, mums bija mazi bērniņi, kuriem utis ir zem galvas ādas ieaugušas iekšā, nu kā to var neredzēt, piemēram, ejot pie ārsta vai arī, ja bērns pie ārsta nav bijis, arī tad ir jāmeklē, kāpēc nav, ir taču skaidrs, ka bērns ir ģimenē un kāpēc nenotiek šī apsekošana,” neizpratnē ir Puniņa.
“Tā ir tā prevencija, ko varētu darīt apkārtējie, jo pats vecāks visbiežāk problēmas neatzīst un, ja iejaucās, tad visi pārējie ir sliktie un vainīgie, tajā skaitā arī psihologi, dienesti, bāriņtiesas,” skaidro Laura Puniņa.
Bērnus mūsdienās biedē ar bāriņtiesu, kādreiz varbūt tie bija policisti, kuri atnāks un paņems, bet tagad ir bāriņtiesa. Bērnu biedē ar to, kas arī visbiežāk iestājās – biedē ar to, ka tu zaudēsi ģimeni, un tā arī ir, vardarbības gadījumā, kur bērnam nav iespējams atgriezties, viņš arī viņu zaudē, piebilst psiholoģe.
