Spēcīgas vēja brāzmas un pat orkāni Latviju piemeklē ik pa laikam. 2007. gada 15. janvāra vētras laikā Rīgā tika bojāti jumti vairākām ēkām, bet namam Āgenskalna ielā 20 tika norauts skārda jumts 760 m2 platībā.
Spēcīgas vēja brāzmas un pat orkāni Latviju piemeklē ik pa laikam. 2007. gada 15. janvāra vētras laikā Rīgā tika bojāti jumti vairākām ēkām, bet namam Āgenskalna ielā 20 tika norauts skārda jumts 760 m2 platībā.
Foto – Gatis Dieziņš/LETA

Jumtu vētra saplosīs, ja celtnieki paskopojušies ar naglu skaitu 0

Jumtu īstā izturība un kvalitāte parādās tikai ekstremālos laika apstākļos. Tad kā uz delnas kļūst redzami visi projektētāja un jumiķa darba defekti un efekti. Ar kādām vētrām Latvijā jārēķinās? Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācijas, stiprākā vētra Latvijā bijusi 1967. gada 17. – 18. oktobrī. Šai vētrai bijis raksturīgs liels vēja brāzmu maksimālā ātruma diapazons. Liepājā 18. oktobrī ticis reģistrēts līdz šim vislielākais vēja brāzmu ātrums – 48 m/s, 40 m/s stipras brāzmas bijušas arī Rucavā un Bauskā. Otrajā vietā ir 1969. gada 1. – 4. novembra vētra, kad Daugavpilī vēja brāzmas sasniedza 44 m/s, Ainažos – 40 m/s, bet Ventspilī – 35 m/s. Trešajā vietā ir 2005. gada 8. – 9. janvāra orkāns “Ervīns”, kad maksimālās vēja brāzmas Latvijas lielākajā daļā bija 30 m/s un vairāk, vislielāko ātrumu – 40 m/s – sasniedzot Ventspilī.

AR
Anda Rožu
kalne
Ziņas
Viņi runā citā valodā? Viņi negrib runāt latviski! Viņi ēd kaut ko citu… Rožukalne vērtē raidījumu “Kāpēc viņi dara tā?” 14
11 stundas
DB
Dace Bumbiere
Stāsti
Dzimst aizvien vairāk dvīņu. Izskan versija, ar ko tas saistīts 6
22 stundas
Daina Šulca
Stāsti
“Es gribu dzīvot laimīgu dzīvi Latvijā.” Jānis aizbrauca no Latvijas pēc PSRS sabrukuma un tagad atgriezies dzimtenē
17 stundas
Lasīt citas ziņas

“Latvijā katru gadu plosās vētras. Ik pa laikam tās ir spēcīgas. Ja salīdzina ar pagājušo gadu, šogad VUGD speciālistu izsaukumu bija apmēram divreiz mazāk,” atzīmē Inta Šaboha, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja. “Tradicionāli vētrās visvairāk cieš koki un elektroapgādes līnijas. Jumtus visvairāk bojā virsū uzkrituši koki. Sevišķi bieži vētras postījumi tieši jumtu konstrukcijām nav novēroti.” Jāatzīmē, ka arī pagājušās sestdienas vēja brāzmās dažviet vairāki koki uzkrituši arī mājām, bojājot jumtu klājumu.

“Latvijas būvniecības normatīvi ir pietiekami stingri, lai to striktas ievērošanas gadījumā jumti izturētu Latvijai raksturīgās vēja brāzmas, piemēram, Ventspilij, tās ir 27 m/s, Rīgai 21 m/s,” skaidro sertificēts jumtu eksperts Armands Liede, Jumtu ekspertīzes biroja valdes loceklis. “Tā kā jumti tiek nostiprināti ar pietiekamu rezervi, par to izturību nevajadzētu uztraukties. Cita lieta, jārūpējas par darbu kvalitāti, jāizmanto pieredzējušu jumiķu pakalpojumi. Latvijā jumtu kvalitāte ir apmierinoša, tās uzlabošanas ziņā līdz Vācijas līmenim vēl ir kur augt. Tomēr jauno jumiķu audze iegūst godalgas Eiropas konkursos, vieš cerības.”

Postījumu cēloņi

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai arī maz, tomēr jumtu postījumi vētrās reizēm bijuši, īpaši tas notiek klajās vietās, pauguru virsotnēs un jūras krastā. Negadījumus izvērtējot, eksperti visbiežāk atklāj būvnormatīvu neievērošanu, nekvalitatīvu celtniecības darbu un kļūdas ēkas konstrukcijā.

“Jumta izmaksu sastāvdaļa, kas tiek tērēta jumta izturībai vēja laikā, ir tikai 10% no tā kopējām izmaksām. Jumts var visu laiku nostāvēt, vētru neredzējis, tomēr, vētrai uznākot, tas var aizlidot pa gaisu, sagādājot īpašniekiem prāvus zaudējumus,” uzsver A. Liede. “Piemēram, stiprinot vēja malu, var izlietot divas, četras vai sešas skrūves, kā paredzēts instrukcijā. Vēja mala stāvēs, tomēr, ja uznāks stiprāks vējš, to noraus… Vēl bīstamāks par vēja frontālo spiedienu vēja kabatās ir vēja sūce, kas aizvējā veido pazemināta spiediena lauku. Liepājas Annas baznīcai reiz vētrā aiznesa jumtu, turklāt to atrāva nevis no vēja – jūras – puses, bet no krasta puses vēja sūces dēļ. Izrādījās, jumiķi bija skopojušies ar naglu skaitu.”

Slīpajos jumtos biežākais postījumu cēlonis ir nepietiekami nostiprināts jumta perimetrs. Ja jumts nav pareizi piestiprināts sienai, to spēcīgs vējš var noraut. Vairāk šādam riskam ir pakļauti ar bitumena šindeļiem, viļņainām plāksnēm vai citu vieglu materiālu klāti jumti. Bojājumi var rasties vēja kabatu vai nenostiprinātu elementu dēļ, jo stiprs vējš ielien katrā spraugā. Tādēļ visas vietas, kur jumta segums piekļaujas dažādām lūkām, mansardiem vai skursteņiem, ir pakļautas paaugstinātam riskam.

Jumts var ciest arī novecošanas dēļ, ja savienojuma vietās ir sapuvuši koka elementi vai sarūsējuši stiprinājumi. Lai arī horizontālie jumti ir mazāk pakļauti vēja ietekmei, tomēr arī tos vējš var noplēst. Ja vētras pusē tiek atrauta kāda jumta klājuma mala, veidojas vēja kabata, kurā ieķēries vējš var noplēst visu jumta klājumu. Lai vairotu jumta izturību, arī jumta seguma klājamā siltumizolācija jānostiprina atbilstoši instrukcijai, netaupot speciālos dībeļus. Cits iemesls jumta izturības samazināšanai ir nolietojums. Ja ir izpuvušas jumta nesošās konstrukcijas vai jumta segumā izveidojušies caurumi, jumts kādu reizi var vairs neizturēt vēja brāzmas, kas arī pierādās praksē, jo visbiežāk tiek noplēsti tādi jumti, kuri jau sākuši tecēt. Tādēļ jumtu vajag regulāri kopt, labot un remontēt. Bīstama ir koka pūšana un dzelzs stiprinājumu rūsēšana. Tādēļ, klājot jumtu vecai ēkai, jāpārliecinās par nesošo konstrukciju izturību, it sevišķi spāru vietās.

Dabiski, ka par vētras upuriem kļūst nepabeigtie jumti, jo tur bieži veidojas spraugas un vēja kabatas. Zem nepabeigta klājuma iekļuvis vējš reizēm spēj nocelt visu jumtu, jo puspabeigts jumts ir viegls. Tādēļ, sagaidot vētru, jāno-blīvē spraugas un jumts papildus jānostiprina. Jumta postījumi visbiežāk rodas pie jumta parapeta, kas nosedz jumta plaknes savienojumu ar gala sienu un ir veidots no plāna metāla. Lāseņa uzdevums ir novirzīt lietusūdeni no jumta notekrenē, tas parasti izgatavots no metāla vai plastmasas loksnes. Cieš arī kore, kas ir augšējā jumta plakņu savienojuma līnija. Tā visbiežāk tiek nopostīta, ja tiek izmantoti jumta segumam neatbilstoši kores elementi, tāpēc vajag izvēlēties tikai konkrētajam segumam paredzētus kores elementus. Ja parapets nav pietiekami labi nostiprināts, vējš to atrauj un pēc tam noposta jumta klājumu. Ja lāsenis nav labi nostiprināts, vējš to var atlocīt, brīvi pakļūt zem jumta seguma un to postīt.

Jumta seguma materiāls

Latvijā pieredzētajās vētrās vienlīdz labi ir stāvējuši gan dakstiņi, gan viļņotās loksnes, gan bituma šindeļi, gan niedru jumti. Vētrās var ciest visu veidu segumi, bet postījumu iemesls parasti nav saistīts ar materiāla izvēli. Jauni viļņotā pārseguma jumti tiek bojāti, ja ir taupītas naglas un nav izvēlētas pietiekami biezas brusas.

Jumtus vēlams veidot pietiekami stāvus un ar atbilstošu latojumu, lai zem biezas sniega segas tas neielūztu. Ielauztus jumtus vētras vieglāk noposta. Bieži cieš arī veci viļņaino plākšņu segumi, kuriem izdrupis blīvējums zem naglām. Ja naglas nepieguļ plāksnei, vējš to var kustināt – tiks izrautas naglas vai naglas galva izgrauzīsies cauri plāksnei. Pēc pirmās plāksnes noraušanas jumts sāks jukt daudz straujāk.

“Subjektīvi izvērtējot dažādu jumtu tipu izturību pret stipru vēju, vislabāk ir nodrošināti dakstiņu jumti. Tiem ir pietiekami liels svars, klājums stabili guļ uz mājas konstrukcijām un neļauj stipram vējam jumtu vai tā daļu pacelt gaisā. Ja vēl zem jumta malas ir izbūvēta vēja kaste, dakstiņu jumts ir ļoti izturīgs pret brāzmām,” spriež Māris Bite, “Jumti un fasādes.lv” loģistikas eksperts.

Metāla seguma loksnes vēlams stiprināt ar skrūvēm vai enkurnaglām. Ja vējš atrauj malu liela izmēra loksnei, skārds tiek gan stumts, gan vilkts nost no pamatnes. Koka skaidu jumti vētrās cieš ļoti reti, jo katra skaida tiek pienaglota un naglojums sanāk daudz blīvāks. Vienīgi, ja jumts nepareizi piestiprināts pie sienām, vējš to var nocelt kā cepuri.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
PR
Praktiski.lv
Praktiski
FOTO. 5 praktiski padomi, kā mājās uzburt Ziemassvētku sajūtu 2
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Siltie pupiņu salāti: ēdiens, kas piestāv ziemai 4
1 diena
IB
Indulis Burka
Praktiski
Uz veikalu pēc sniega lāpstas: ar kādu kātu, cik dārgu un no kāda materiāla pirkt?
1 diena
SR
Sandra Ruska
Praktiski
Acālijai čokurojas un kalst lapas: kas augam nepatīk un kā to izglābt? 2
2 dienas
AR
Anda Rožu
kalne
Ziņas
Viņi runā citā valodā? Viņi negrib runāt latviski! Viņi ēd kaut ko citu… Rožukalne vērtē raidījumu “Kāpēc viņi dara tā?” 14
11 stundas
DB
Dace Bumbiere
Stāsti
Dzimst aizvien vairāk dvīņu. Izskan versija, ar ko tas saistīts 6
22 stundas
Daina Šulca
Stāsti
“Es gribu dzīvot laimīgu dzīvi Latvijā.” Jānis aizbrauca no Latvijas pēc PSRS sabrukuma un tagad atgriezies dzimtenē
17 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
“Kovids jau nesākas ar iesnām, bet joka pēc uztaisīju testu – pozitīvs!” Ilze dalās pieredzē par iegūto “suvenīru” pēc “Prāta vētras” koncerta 130
1 diena
LE
LETA
Ziņas
No ārvalstīm saņemta “karsta informācija” par kādas Latvijas politiski nozīmīgas personas iespējamiem pārkāpumiem 83
1 diena
Lasīt citas ziņas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Izcili garšīgas vistas gaļas kotletes: kā pagatavot? 9
2 dienas
MB
Madara Briede
Praktiski
Ārzemēs miris tuvinieks. Kas sedz repatriācijas izmaksas?
2 dienas
Inita Šteinberga
Praktiski
Kāpēc Ziemassvētku kaktusam lūst zariņi? 2
3 dienas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Cepeškrāsnī gatavoti pildīti tomāti ar skābo krējumu un zaļumiem
3 dienas
MB
Madara Briede
Praktiski
Zvana nezināms vai privāts numurs: vai atbildēt ir droši? 32
3 dienas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Divu sastāvdaļu šķīdums, ko var pagatavot mājās: kā rūpēties par orhidejām?
4 dienas
Ieva Ēvalde
Ziņas
“Viss ir nācis ļoti lēni un ar smagu darbu.” Kārlis par mājaslapu un e-veikalu izveides platformu “Mozello”, ko “saprastu pat mamma” 2
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Svētdien apledojums apgrūtina braukšanu visā valsts teritorijā 1
43 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Latvijā gaidāms liels sals. Sinoptiķu prognoze nākamajai nedēļai 1
59 minūtes
GB
Guna Blaua
Stāsti
“Man nav nostalģijas pēc Operas.” Nu jau vairākus gadus operdziedātāja Kristīne Zadovska sevi sauc par “pilna laika mammu”
2 stundas
AR
Anda Rožu
kalne
Ziņas
Viņi runā citā valodā? Viņi negrib runāt latviski! Viņi ēd kaut ko citu… Rožukalne vērtē raidījumu “Kāpēc viņi dara tā?” 14
11 stundas
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Ziņas
“Dzīvības vainags” ir veltījums maniem bērniņiem, kas nomira pēc piedzimšanas – nepaauklēti, nesamīļoti… Saruna ar romāna autori
1 stunda
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Lai padarītu savu ražošanu videi draudzīgāku, “Putnu fabrika Ķekava” būvēs saules enerģijas parku un biogāzes ražotni
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Cilvēki pulcējas komponista Mārtiņa Brauna piemiņas pasākumā Rīgas Doma baznīcā 8
14 stundas
LA
LA
Ziņas
VIDEO. Pasažieri stumj trolejbusu, vilcieni kavējas, lidojumi atcelti! Ekstremālā snigšana izraisa satiksmes kolapsu 75
1 diena
IK
Ilze Kalve
Ziņas
“Kovids jau nesākas ar iesnām, bet joka pēc uztaisīju testu – pozitīvs!” Ilze dalās pieredzē par iegūto “suvenīru” pēc “Prāta vētras” koncerta 130
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Atlūgumus iesniedz arī gados jauni un arī vakcinēti pedagogi!” LIZDA priekšsēdētāja Vanaga skaidro situāciju 149
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Labāk izslimot nekā potēties pret to, kas nelīp!”: dziedātāja Jolanta Gulbe-Paškeviča uzskata, ka Covid-19 nav draudīga slimība 220
1 diena
LE
LETA
Ziņas
No ārvalstīm saņemta “karsta informācija” par kādas Latvijas politiski nozīmīgas personas iespējamiem pārkāpumiem 83
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
FOTO. 5 praktiski padomi, kā mājās uzburt Ziemassvētku sajūtu 2
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Man būtu ļoti smagi pamest Latviju tik grūtā brīdī.” Šimkus par sabiedrības sašķeltību, valdības lēmumiem un vakcināciju 183
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Siltie pupiņu salāti: ēdiens, kas piestāv ziemai 4
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Neticama izglābšanās! Fermeris izglābj aitas, izrokot tās no dziļas sniega segas 9
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā parādījies jauns krāpšanas veids. Kas iedzīvotajiem jāņem vērā?
10:13
LA
LA.LV
Ziņas
Kā pārliecināt seniorus vakcinēties, ja mirst arī vakcinētie?
10:08
LE
LETA
Ziņas
Svētdien apledojums apgrūtina braukšanu visā valsts teritorijā 1
09:22