Jutīgus zobus var “pāraudzināt” 0
Daudzi ir piedzīvojuši nepatīkamo nomizotu zobu sajūtu un pat sāpes, piemēram, ēdot saldējumu vai ķiršus. Zobu jutīgums pret aukstu un karstu liecina par emaljas bojājumu, taču reakcija uz skābu, saldu un sāļu varētu būt arī kariesa pazīme. Problēmai saasinoties, zobi reizēm mēdz kļūt tik jutīgi, ka tos pat nav iespējams iztīrīt.
Kāpēc kļūst jutīgi
“Zobs sastāv no cietā apvalka emaljas un iekšējiem audiem. Pašā serdītē ir pulpa, asinsvadi un nervs, kas savienojas ar lielajiem nerviem. No tās uz emalju stiepjas mazas nervu šķiedriņas, receptori, kas uztver kairinājumu un izraisa sāpes,” stāsta zobārste Inese Priedniece.
Zobu jutīgums nozīmē, ka emalja – viscietākie un blīvākie zoba audi – kļūst vāji un caurlaidīgi, izplatās arvien vairāk.
Dakteri I. Priednieci satrauc, ka pēdējā laikā ēšanas paradumu dēļ šī problēma parādās jau ap 30 gadu vecumu.
Svarīgi, lai emalja tiktu nostiprināta jau bērnībā, tādēļ tai nepieciešami minerāli, no kuriem vissvarīgākie ir kalcijs un fluors. Mazi bērni tos saņem ar mātes pienu, taču drīz vien sāk dzert saldās atspirdzinošās limonādes, kas emalju šķīdina.
Pastiprinātu reakciju pret dažādiem kairinātājiem var izraisīt emaljas erozija jeb tās biezuma samazināšanās skābju ietekmē, kas aizskalo minerālus no mutes dobuma un ļauj tajā savairoties baktērijām.
Pēc ēšanas mutē sākas skābes uzbrukums, taču daba ir nodrošinājusi organismā līdzsvaru, proti, siekalas aizskalo barības atliekas, piegādā minerālvielas, un zobu emalja tiek pasargāta. Tam vajadzētu notikt 20 minūšu laikā, taču, ja siekalas to nepaspēj veikt, tad skābju uzbrukums turpinās.
Lai to nepieļautu, uzreiz pēc ēdienreizes ieteicams iztīrīt zobus, izskalot muti, pakošļāt košļājamo gumiju bez cukura vai apēst gabaliņu siera, kas mehāniski iztīrīs no tās barības atliekas un veicinās siekalu izdalīšanos, nodrošinot normālu vidi.
Nereti zobi tiek bojāti atviļņa slimniekiem, kuriem mutē nokļūst kuņģa skābais saturs, kā arī meitenēm, kas sirgst ar bulīmiju vai anoreksiju un pašas sev izraisa vemšanu.
Zobiem nevēlama kombinācija ir karsta kafija ar aukstu saldējumu, jo temperatūras kontrasta ietekmē emaljā veidojas mikroplaisas, kurās var iekļūt baktērijas, tikt kairināts un iekaist nervs.
Baktērijas mēdz rasties, arī bieži mielojoties ar sausiņiem, un no nevēlamā ieraduma grauzt pildspalvu.
Emaljas nodilumu var veicināt stingra zobu sakošana un griešana, kas mūsdienās stresa dēļ kļuvusi par visai izplatītu problēmu. Tad tos var pasargāt, guļot ar speciālu aizsargkapi mutē. Parasti apmēram gadu pēc tās lietošanas nelāgais paradums pāriet.
Jutīguma iemesls var būt arī nepareizs sakodiens. Ja zobu rindā nav atbilstošas proporcijas, uz atsevišķiem “ierindniekiem” ēdot rodas pastiprināts spiediens, tāpēc tie ātrāk nodilst. Šo problēmu ir iespējams risināt ar ortodonta palīdzību.
Zobi mēdz kļūt jutīgi pēc balināšanas. Ja emalja ir caurlaidīga, balinošā viela iekļūst tajā pa dentīna kanāliņiem, bojā tās struktūru un kairina zoba nervu.
Īslaicīgi jutīgi zobi var kļūt pēc plombēšanas un zobakmens noņemšanas, līdz tie pierod pie jaunajiem apstākļiem.
Jāmaina paradumi
“Pacientam, kurš sūdzas par zobu jutīgumu, parasti vaicāju, vai viņš netīra zobus ar abrazīvu pastu, kādas ir, piemēram, balinošās un baltinošās pastas,” stāsta Inese Priedniece. “Daži, ja ārsts ir ieteicis rūpīgāk kopt zobus, nopērk cietu birsti un birstē tos pārāk stingri, tādējādi pie zobu kakliņiem mehāniski noberžot emalju.
Reizēm labāk lietot elektrisko birsti, jo to nav iespējams lietot ar tik lielu spēku, kā beržot ar savu roku.
Lai netraumētu emalju, vajadzētu izvēlēties mīkstu suku.”
Jutīgi zobi reaģē uz saldinātām limonādēm, augļiem un dzērieniem ar augstu pH jeb skābumu. Ūdens ar citronu, ko daudzi pēdējā laikā iecienījuši, ir veselīgs, taču nenāk par labu zobiem. Īpaši zobu jutīgumu var veicināt svaigi spiestas sulas, kas satur daudz cukura, kā arī vīns, jo rada mutē skābu vidi. Vislabāk zobiem nevēlamos dzērienus būtu sūkt caur salmiņu.
Augļus, piemēram, ķiršus, ieteicams notiesāt puskilogramu uzreiz, nevis našķēties visas dienas garumā, ik pa laikam iemetot mutē pa ķirsītim.
Vēlams pēc tam izskalot muti, taču zobus nevajadzētu tīrīt ātrāk kā pēc pusstundas, jo ar birsti un pastu emalja skābajā vidē tiks mehāniski bojāta. Ieteicams apēst gabaliņu siera, pakošļāt košļājamo gumiju, lai veicinātu siekalu izdalīšanos, kas neitralizē skābo vidi. Kā stāsta zobārste, valstīs, kur ēd daudz siera, kariess un zobu jutīgums sastopams daudz retāk, turklāt zobi ir baltāki. Veselīgāki tie ir arī tautām, kuras dzer vairāk tējas nekā kafijas, kas izskalo no organisma kalciju un citas minerālvielas.
Novērst grūti, bet iespējams
Atšķirībā no kariesa zobu nodilumu nav viegli ārstēt. Problēmas mazināšanai var lietot jutīgiem zobiem paredzētas pastas, kas satur atvērtos dentīna kanāliņus pārklājošas vielas. Ja jutīgums sagādā problēmas tikai augļu sezonas laikā, tās izmanto kursa veidā.
Speciālists var pārklāt zobu virsmu ar speciālām putām, geliem vai lakām, kas atkarībā no nodiluma pakāpes spēj tos aizsargāt uz laiku no nedēļas līdz pāris mēnešiem. Dziļākus bojājumus, it sevišķi tos, kas ir pie zobu kakliņiem un kožamajās virsmās, plombē.
Dažkārt emaljas nodilums ir tik izteikts, ka jāņem ārā zoba nervs, jo kairinājuma dēļ grūti paēst un arī izskats nav glīts.
Ja priekšzobiem atkailinājušies kakliņi, estētisku iemeslu dēļ tos ieteicams pārklāt ar kroņiem.
Augļi un dzērieni ar augstu pH
Citroni un to sula 1,8 – 2,4
Apelsīni un to sula 2,8 – 4,0
Kokakola 2,7
Āboli 2,9 – 3,5
Ķirši 3,2 – 4,7
