Foto – Shutterstock

Prognoze – kā attīstīsies ES lauksaimniecība graudu audzēšanas nozarē 0

Turpinājums. Sākums Agro Topa janvāra un februāra numurā

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Pērn decembrī Eiropas Komisijas (EK) publicētās ES lauksaimniecības perspektīvas 2019.–2030. gadam paredz graudaugu kultūrām ražošanas, ražības un eksporta rādītāju izaugsmi.

EK eksperti paredz – līdz 2030. gadam vissvarīgākais ES graudu noieta tirgus būs lopbarības ražošana. Tai patērēs 60% no trīs vissvarīgāko graudaugu – kviešu, kukurūzas un miežu – patēriņa. Lopbarības tirgū virzība notiek uz vietējo produktu un/vai ģenētiski nemodificētu produktu. EK secina – tas ietekmē pārtikas produktu un lopbarības pieprasījumu graudu daudzuma un naudas izteiksmē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Augs arī rūpnieciskā graudaugu izmantošana saistībā ar ES uzņemto bioekonomikas kursu (bioplastmasa, farmaceitiskie līdzekļi vai kartons).

ES aizvien būs vissvarīgākais dalībnieks pasaules graudu tirgū, tomēr būs jāsaskaras ar pieaugošu konkurenci.

Kviešu tirdzniecība pasaulē turpinās kāpumu saistībā ar lielāku pieprasījumu. ES, pateicoties augstajai zemes ražībai un izdevīgajai atrašanās vietai tuvu lielākajiem importētājtirgiem, aizvien būs pasaules trešais svarīgākais eksportētājreģions.

Aizvien asāka kļūs konkurence no tuvējiem reģioniem, tostarp no Melnās jūras reģiona. Tās eksportētāji paplašina piekļuvi tirgum, vienlaikus uzlabojot graudu kvalitāti un loģistikas infrastruktūru. Prognozes rāda, ka Melnās jūras reģions varētu iegūt papildu eksporta tirgus daļas uz ES rēķina, kas 2030. gadā eksportēs 27 milj. tonnu kviešu. Līdzīgu tendenci paredz miežiem (sk. 2. tabulu), ES audzētās šīs kultūras eksportu 2030. gadā paredz 9,1 milj. tonnu lielu.

Savukārt kukurūzas ražošanas, patēriņa, eksporta un importa rādītāji pēc 2020. gada būtiski kāps. Šajā gadā kopraža ir paredzēta 65,5 milj. tonnu, 2030. gadā – 71,6 milj. tonnu, turklāt izaugsme notikšot uz jauno dalībvalstu rēķina, kur kopraža kāps no 33,8 milj. t līdz 39,7 milj. tonnu. Kukurūzas importam paredz kāpumu no 18,3 milj. tonnu līdz 21,7 milj. tonnu, eksportam – no 2,8 milj. tonnu līdz 3,7 milj. tonnu, bet patēriņam – no 82,9 milj. līdz 88,5 milj. tonnu.

Reklāma
Reklāma

Prognozes rāda, ka visstraujāk kukurūzas patēriņš kāps lopbarības gatavošanā – no 63,6 milj. t līdz 67,7 milj. t, pārtikas ražošanā un citā rūpnieciskajā izmantošanā patēriņa kāpums būšot no 15,8 milj. t līdz 18,5 milj. t, bet bioenerģijas ražošanā tas stāvēs uz vietas – 6,9 milj. tonnu līmenī. Kukurūzas vidējo ražības kāpumu prognozē no 7,6 t/ha 2020. gadā līdz 8,1 t/ha 2030. gadā. Jāpiebilst, ka 2018. gadā fiksēta 8,3 t/ha liela vidējā kukurūzas ražība.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.