Profesors, ārsts Anatolijs Danilāns.
Profesors, ārsts Anatolijs Danilāns.
Foto – Anda Krauze

Ko jūs domājat par brīnumdiētām? 21


Cilvēks ir radīts ar neparasti izturīgu kuņģa zarnu traktu. Pat ar vistrakākajām diētām to sabojāt ir grūti. Var, bet grūti.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Situācija mainās pa stundām!” Saņemti divi pilnīgi pretēji ziņojumi no frontes. Kurš melo?
Gatavo Krieviju konfliktam ar NATO: atklāj, kāpēc Putins atlaida Šoigu un viņa vietā amatā iecēla Kremļa ekonomistu
VIDEO. Latviešu puisis Zigmunds kopā ar māti nolēmuši pārcelties uz Baltkrieviju un iegādāties tur īpašumu: “Meklēs labāku dzīvi” 314
Lasīt citas ziņas

Arī ar alkoholu ne?
Alkohols – tas ir cits jautājums. Ar alkoholu, narkotikām, smagām infekcijām – jā, ar to gan var sabojāt, turklāt smagi. Bet ar ēdienu – grūti. Uzturam jābūt daudzveidīgam, ja kas nepatīk, neēd. Nevajag rēķināt kalorijas, pats redzi – ja vēderiņš krājas, tātad saldumu ir par daudz, bet kustību par maz. Otra lieta – kādreiz cer uz vienu produktu, kuru, ja lietos, kļūs ļoti vesels. PH ūdens vai krila eļļa, piemēram. Muļķības. Uzturā jābūt zivīm, olām, krējumam, pipariem, rupjai barībai, augļiem un dārzeņiem. Nav obligāti jāēd regulāri. Regulāri ēsti vajag tiem, kam patīk kārtība. Tiem tad es saku: ēdiet 9, 12, 16 un 18.30, jo tad viņi labāk ievēros manis teikto. Bet ir cilvēki, kam regulāra ēšana ir dzīves mokas. Sieva no rīta dzen man iekšā ēdamo, bet man negribas. Tad es saku: neēdiet no rīta, ēdīsiet, kad sagribēsies, tikai naktī gan ne, naktī ēst nav labi. Ir jāsaprot otrs cilvēks.

Pirms gada nāca klajā jūsu grāmata “Jaunas un vecas ziņas par laimīgu dzīvošanu”. Ko pats darāt, lai dzīvotu ilgi un laimīgi?
Daru visu. Runājot ar jums, smaidu, jūtos apmierināts, jūs man patīkat. Mēs labi pavadām laiku. Vēl es daudz staigāju, dziedu savā nodabā, akordeonu spēlēju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī kāzās?
Kāzās gan vairs ne. Pirms dažiem gadiem es kādā televīzijas konkursā pirmo vietu ieguvu. Neesmu mūziķis, publiku paņēmu ar sirsnību. Bet kādreiz man patika kāzās spēlēt. Un mani labprāt aicināja. Pirmkārt, es nekad nepiedzēros, man jau kopš bērnības mācība bija. Muzikantam taču klāt nesa, bet es – nē, nē, man nevajadzēja. Un, otrkārt, es spēlēju ar izjūtu. Dziedāju varbūt nepareizi, bet jautri, cilvēkiem patika. Un vēl kāzās bija daudz meiteņu. Dzer jaunieši bieži vien tāpēc, lai tiktu pie skuķa. Drošāk lai būtu. Muļķības. Es dabūju labākos skuķus kāzās. Vienīgais, kas nedzēris. Stāv čangaļu puiši, lieli un sareibuši, bet skuķi uz viņiem neskatās, lien pie mazā Danilāna runāties.
Dzeršana Latvijā ir smaga lieta. Latvijā nemāk dzert. Aknas nodzer, mums nodaļas pilnas. Sirdis sabeidz dzeršanas dēļ. Nesen apglabājām sievas brāli, daļēji dzeršanas dēļ, jaunāks bija par mani.

Vai var tikt vaļā no dzeršanas?
Var. Pilnīgi noteikti. Ļoti, ļoti cienīju tos cilvēkus, kas, dažādās bedrēs iekļuvuši, vienalga, vai tā dzeršana vai cita klapata, ir spējuši izkulties ārā. Tie ir interesanti ļaudis. Ne tādi kā tie, kas pa vatīti visu liku dzīvojuši, kam klājies tīri tā nekas… Tie pēdējie ir garlaicīgi cilvēki. Bet visgarlaicīgākie ir mūžīgie raudātāji, kas nemitīgi gaužas un žēlojas, vaid un vaimanā.
Bet no dzeršanas, jā! – no tās var tikt vaļā. Tikai pašam jāgrib. Viena no pamata lietām – to noteikti pierakstiet – ir kļūda, ko pieļauj latvieši: pamatīgs iemetējs nevar atmest tāpēc, ka mokās ar pašpārmetumiem. Tādam es saku: tu tagad nedzersi, un es tev aizliedzu pārmest sev, ka tu esi dzērājs. Tu esi tāds pat cilvēks kā pārējie, un tev ir daudzas vēl labākas īpašības nekā citiem. Un nekādas raudāšanas!

Vai jums ir vaļasprieki?
Viens mans vaļasprieks ir peldēšana – es lienu aukstā baseinā un pat āliņģī, man patīk. Tas mana rakstura dēļ – man bija grūti, tāpēc to vajadzēja, bet, kad ielīdu, iepatikās. Bet vai tagad visiem vajadzētu līst āliņģī? Nē, es tā nedomāju. Kas man patīk, to daru, bet nepopularizēju, ka visiem Latvijā tā vajadzētu. Staigāt – jā! Saulītē pabūt – jā! Normāli ēst – jā! Smaidīt bieži – jā! Smadzenes trenēt, visādas spēles spēlēt vai mīklas minēt – jā! Bet āliņģī mērkties – kam patīk.

Ko varat novēlēt mūsu lasītājiem ?
Lai mēs visi Latvijā nebūtu tik norūpējušies un drūmi no vaiga. Skatos – ārzemju cilvēki smaidīgi, biežāk runā par to, kas viņiem patīk, nevis par to, kas nepatīk. Varbūt viņiem makā par kādu eiro vairāk, bet ne jau tas padara cilvēku laimīgu. Nāciet kopā, runājieties viens ar otru! Neapskaudiet viens otru! Tā ir stulba sajūta, jo ciet jau tu pats, nevis tas, ko tu apskaud, viņš nemaz nezina, ka tu viņu skaud. Kam tas vajadzīgs? Priecājieties par to, kas jums ir, un novērtējiet to.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.