Kā veselībai palīdz joga 0
Rietumos jogu visbiežāk uzskata par fizisku vingrinājumu (āsanu) kopumu, ko izpilda, kontrolējot elpošanu, taču Austrumos joga ir arī ceļš uz sevis apzināšanos un harmoniju.
Joga radusies Indijā pirms aptuveni piectūkstoš gadiem. Tās mācība ietver noteiktas sociālās un personiskās uzvedības un ētikas normas, īpašas ķermeņa pozas – āsanas, elpošanas kontroli, meditēšanu, koncentrēšanos un pašrealizēšanos.
Šī ķermeņa māksla paredzēta jebkura vecuma cilvēkiem. Ne velti runā, ka joga pagarina mūžu. Ar to var nodarboties dažādu slimību profilaksei, kā arī sirds un asinsvadu sistēmas, kaulu, locītavu un muskuļu stiprināšanai. Protams, nodarbībās nenotiek brīnums. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, jānodarbojas regulāri un ilgstoši. Pētījumi pierādījuši, ka pēc divu gadu ilgām jogas nodarbībām samazinās osteoporozes, spondilozes un artrīta attīstības risks. Daudzas āsanas spēj dziedēt hroniskas mugurkaula, plecu un citu locītavu slimības un palīdzēt arī akūtu muguras sāpju gadījumā.
Pētījumā, kurā pacienti divreiz nedēļā pa pusotrai stundai nodarbojās ar jogu, konstatēja, ka tā ne tikai mazina sāpes, bet arī uzlabo mugurkaula funkcionalitāti un, nostiprinot muskulatūru, novērš sāpes. Tomēr, ja sāp mugura, ir reiboņi vai galvassāpes, pirms došanās uz nodarbībām vajadzētu konsultēties ar ārstu.
Jogas pozitīvais efekts izpaužas arī vēdera preses stiprināšanā, kas ļauj izvairīties no turpmākajām muguras traumām neveiksmīgu kustību gadījumos.
