Paši sev rokam bedri jeb Kad ārsts gaida velti 4
“Pacienti, kuri pierakstās uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem un neatnāk, ir ļoti liela problēma visā valstī, ne tikai Daugavpilī, un nav būtiski, vai pacients pierakstījies pirms sešiem mēnešiem vai nedēļas.
Piektā daļa pacientu, kuri pie mums apstiprinājuši vizītes nepieciešamību, neierodas,” stāsta Daugavpils reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Gronska.
Tā vietā, lai brīdinātu ārstniecības iestādi, dodot iespēju speciālistu apmeklēt kādam citam, daudzi par plānoto vizīti vienkārši “aizmirst”.
Pierakstās rindā un aizmirst
Slimību profilakses un kontroles centra statistika liecina, ka ik gadu Latvijas iedzīvotāji saņem pāri par 10 miljoniem ārstu ambulatoro konsultāciju, piemēram, 2018. gadā – 11,6 miljoni. Taču vēl vidēji 5–15% ir nenotikušas konsultācijas, tas ir, pacienti uz tām ir pierakstījušies, bet neatnāk, savlaicīgi neatsakoties no vizītes.
Tas pagarina gaidīšanas rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, pakļauj ārstus piespiedu dīkstāvei un materiāliem zaudējumiem, jo valsts maksā tikai par sniegtiem pakalpojumiem. Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis uzsver, ka
problēmas rada arī tie, kuri par savu neierašanos paziņo pēdējā brīdī,
piemēram, pēcpusdienā jau jābūt pie speciālista vai uz izmeklēšanu, bet pacients no pakalpojuma atsakās tikai no rīta, kad jau ir par vēlu šo vizītes laiku piedāvāt kādam citam.
Īpaši nepatīkami, ja pieraksts bijis uz ļoti pieprasītiem ambulatorajiem pakalpojumiem, piemēram, diagnostiskajiem izmeklējumiem, oftalmologa un otorinolaringologa konsultācijām.
“Visbiežāk pacienti “aizmirst” par pierakstu gripas sezonas sākumā, maijā, augusta beigās un septembrī. Nereti cilvēki jau gada sākumā pierakstās uz visiem iespējamiem ambulatorajiem pakalpojumiem. Pēc tam izrādās, ka pēc konsultācijas vai izmeklējuma nav bijis vajadzības vai arī viņš par to aizmirsis.
Arī tie pacienti, kuriem izmeklējuma veikšana pienākas ārpus kārtas jeb onkoloģijas “zaļā koridora” ietvaros, var neierasties, iepriekš par to neziņojot.
Kad klientu apkalpošanas nodaļas darbinieki cenšas piezvanīt, lai atgādinātu par ambulatoro pierakstu, atklājas visai nepievilcīga aina: daļa pacientu neatbild uz atkārtotiem zvaniem, daļa – aizmirsuši, ka bija pierakstīti pie kāda no speciālistiem vai arī nesaprot, kādā sakarā viņiem būtu jānāk uz poliklīniku, vēl daži pasaka, ka viņi šo pakalpojumu jau saņēmuši citā medicīnas iestādē, par laimi, ir arī tādi, kuri ir pateicīgi par atgādinājumu,” atklāj Daugavpils reģionālās slimnīcas pārstāve.
Rīgas veselības centra vecākā statistiķe Agnese Rozenberga stāsta, ka 2019. gadā valsts finansēto pakalpojumu –
ambulatoro vizīti pie speciālista vai izmeklējumu veikšanu – izmantoja tikai 84% pacientu, kuri bija veikuši pierakstu.
Savukārt situācija bērnu zobārstniecībā un ar zobu higiēnistu apmeklējumiem par valsts līdzekļiem ir krietni labāka, jo uz plānoto vizīti ieradās 93% mazo pacientu. Statistika krietni vien uzlabojusies, kad dienu pirms gaidāmās vizītes centra darbinieki par to sāka atgādināt telefoniski.
Pēc Vidzemes slimnīcas klientu apkalpošanas nodaļas apkopotajiem datiem, 2019. gada pirmajā ceturksnī neatnākušo pacientu skaits bija 5,24%, līdzīgi ir arī pārējos ceturkšņos. Ambulatorā darba koordinatore Gunita Brauna atklāj, ka dažiem speciālistiem un izmeklējumiem tiek piemērots tā saucamais lidmašīnas princips, tas ir, pieraksta vairāk pacientu ar domu, ka kāds neieradīsies.
“Veselības centru apvienība ir viena no lielākajiem ambulatoro pakalpojumu, tajā skaitā arī valsts apmaksāto, sniedzējiem – gada laikā apkalpojam ap 300 000 pacientu. Statistika liecina, ka apmēram 15% pacientu atceļ ieplānoto vizīti. Tas ir ļoti labi, jo viņi atbrīvo vietu citiem, kuri operatīvi var pierakstīties uz pieņemšanu.
Taču vēl ap 5% pacientu, kuri neierodas, iepriekš par to nepaziņo. Mēs to izjūtam kā apgrūtinājumu, jo cenšamies valsts apmaksātos pakalpojumus pacientiem nodrošināt pēc iespējas ātrāk,” teic Veselības centru apvienības klientu apkalpošanas dienesta vadītāja Lolita Ķerve.
Atgādina ar zvaniem, īsziņām, e-pastu
Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā pacientiem, kuri pierakstījušies uz ambulatorajiem pakalpojumiem, ne tikai zvana, bet arī sūta īsziņas ar atgādinājumu. Tāpat rīkojas arī Vidzemes slimnīcā un virknē citu medicīnas iestāžu.
Veselības centru apvienībā pacientiem elektroniskajā vidē pieejama e-poliklīnika ar tiešsaistes pieraksta kalendāru, lai būtu ērtāk pieteikties un atteikties no pieraksta. Brīvais ārsta pieņemšanas vai izmeklējuma laiks uzreiz redzams citiem e-poliklīnikas lietotājiem, kuri var pierakstīties un ātrāk saņemt pakalpojumu. “Speciālistam vienai vizītei paredzētas vidēji 20 minūtes.
Nav tā, ka ārsts sēž un gaida, viņš veic citus darbus, piemēram, strādā ar pacientu ambulatorajām kartītēm.
Ja pacients neatnāk, diemžēl nav iespējams vienu, divas vai pat trīs brīvās vietas piedāvāt kādam citam. Pārsteidzoši, bet mēdz būt situācijas, kad atgādinām pacientam par plānoto vizīti, bet viņš atbild: “Nezinu, kā man tā rītdiena izvērtīsies, tādēļ nevaru pateikt, būšu vai nebūšu,” atklāj Lolita Ķerve.
Viņa novērojusi, ka hronisko slimību, piemēram, cukura diabēta vai glaukomas, pacienti, kuriem ārsts jāapmeklē regulāri, uztver ārstu kā savu sadarbības partneri ilgtermiņā un daudz retāk neierodas noteiktajā laikā. Savukārt pret rehabilitācijas un fizikālās medicīnas ārstiem, fizioterapeitiem, kuri arī ir ļoti pieprasīti speciālisti, pacienti neizturas tik atbildīgi, jo ārstēšanās kurss ir salīdzinoši īss un pēc tam viņiem, iespējams, ar šo speciālistu vairs nebūs jātiekas.
Melnos sarakstus neveido
“Ja pacients ir pierakstījies pie manis un neatnāk, rodas sajūta, ka manu darbu uzskata par nevajadzīgu. Jājautā, kāpēc tad šis pacients izvēlējies pierakstīties pie manis uz konsultāciju, ja jau nevarēja atnākt un pat piezvanīt, lai atteiktu tikšanos. Kā viņš justos, ja es uzaicinātu uz randiņu un neatnāktu?
Katra minūte ārsta darbā maksā kādu naudas vienību. Tas parāda, kāda ir sabiedrības attieksme pret medicīnas darbiniekiem.
Diemžēl to pieļauj arī spēkā esošie normatīvi, jo pie ārsta var pierakstīties, neveicot rezervāciju ar bankas karti, kā, piemēram, par viesnīcas numuru. Ceru, ka kādreiz tomēr ieviesīs šādu sistēmu, lai neierašanās gadījumā tiktu segta maksa par ārsta laiku, kuru viņš pavada, velti gaidot pacienta ierašanos,” domā Veselības centru apvienības poliklīnikas “Pļavnieki” neiroloģe Dace Bērziņa.
Arī Gunita Brauna no Vidzemes slimnīcas uzskata, ka viens no risinājumiem neapzinīgo pacientu skaita samazināšanai būtu norēķināšanās ar priekšapmaksu par vizītēm un izmeklējumiem, kā arī rēķina piestādīšana pēc maksas pakalpojumu cenrāža par neatteiktu vizīti.
“Mainīt iedzīvotāju attieksmi pret veselības aprūpes sistēmu, pakalpojumu pieejamību, pašiem pret savu veselību. Mudināt aktīvi izmantot visas piedāvātās iespējas – telefoniski, elektroniski, uz vietas reģistratūrā, lai savlaicīgi atteiktos no vizītes. Nereti pacients par to paziņo 15 minūtes pirms pakalpojuma saņemšanas – paldies arī par to!
Slimnīcas informācijas sistēmā “Ārsta birojs” tiek uzkrātas ziņas par pacientiem, kuri vairāk nekā divas reizes nav ieradušies uz plānoto vizīti. Pašlaik tās izmantojam tikai komunikācijai ar pacientiem, piemēram, kad jāuzklausa sūdzības par garajām gaidīšanas rindām,” stāsta Gundega Gronska.
Viņa piebilst, ka būtu nepieciešama vienotas elektroniskas reģistrācijas sistēmas ieviešana, lai reģistratoriem nebūtu jāzvana katram pacientam, bet uz viņa tālruņa numuru automātiski tiktu nosūtīta īsziņa ar atgādinājumu. Savukārt pacientam būtu iespēja ātri atbildēt, nospiežot piedāvāto podziņu – ieradīsies vai ne.
