Rinalds Muciņš: “Strādājot veselības aprūpes sistēmā, es vismaz reizes septiņas astoņas uzsāku ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Kādā piektajā sestajā reizē tas jau sāka kļūt apnicīgi, un līdz galam apdrošināšana joprojām nav ieviesta, un vai vajag?”
Rinalds Muciņš: “Strādājot veselības aprūpes sistēmā, es vismaz reizes septiņas astoņas uzsāku ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Kādā piektajā sestajā reizē tas jau sāka kļūt apnicīgi, un līdz galam apdrošināšana joprojām nav ieviesta, un vai vajag?”
Foto: Dainis Bušmanis

“Negaidiet no manis brīnumus!” Atklāta saruna ar PSKUS jauno vadītāju Rinaldu Muciņu 0

Rinalds Muciņš no 10. februāra sāks vadīt Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu (PSKUS). Kāpēc ilggadējs valsts pārvaldes ierēdnis ir nolēmis ieņemt šo amatu, un kādas izmaiņas līdz ar viņu ienāks otrā lielākajā valsts ārstniecības iestādē?

Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
Uzkrātais pensijas kapitāls rūk – ko iesaka darīt finanšu speciālisti?
Lasīt citas ziņas

Jau ierasts, ka līdz ar jaunu valdību mainās arī Stradiņa slimnīcas vadītājs. Nav nekāds noslēpums, ka partijas vēlas iebīdīt savus cilvēkus lielo kapitālsabiedrību vadībā. Kā ir ar jums – vai jūs esat absolūti politiski neitrāls?

R. Muciņš: Es uzskatu, ka jā. Neesmu nevienā partijā un šo amatu ieguvu, piedaloties Veselības ministrijas rīkotajā konkursā, kur man bija vienpadsmit konkurenti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Gandrīz gadu es vairs nestrādāju valsts pārvaldē, biju nodarbināts privātajā sektorā – uzņēmumā “Johnson&Johnson”. Tā ir lielākā medicīnas un farmācijas preču kompānija pasaulē, kuras produkcijas klāsts ir, sākot ar pamperiem un beidzot ar medikamentiem un dažādām medicīnas ierīcēm.

Vai universitātes slimnīcas vadītājam tagad neveidosies interešu konflikts?

“Johnson&Johnson” tiešā veidā medikamentus nepārdod, to dara lieltirgotavas, no kurām slimnīcas iepērk preces atbilstoši Publisko iepirkumu likumam. Tāpēc es šeit interešu konfliktu neredzu.

Valsts pārvaldē jūs esat rotēts no vienas iestādes uz otru – no Veselības ministrijas valsts sekretāra amata uz Valsts reģionālās attīstības aģentūru, pēc tam uz Vides un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra amatu… Vai tādēļ pametāt valsts pārvaldi, ka jums apnika šī sūtīšana pa “etapu” no vienas iestādes uz otru?

Šis nebija noteicošais iemesls. Ar to ir jārēķinās, ka valsts ierēdni var pārvietot tur, kur tas ir nepieciešams. Atrašanos valsts pārvaldē man lika pārdomāt tas, ka daudzi jautājumi tiek vairākkārt skatīti jeb “muļļāti” un pie katras nākamās valdības šis process sākas atkal no jauna, it kā pirms tam neviens par šiem jautājumiem nebūtu interesējies un izstrādājis risinājumus.

Katra jauna valdība nāk ar lozungu: mēs būsim tie, kas izdarīsim!

Bet daudzas lietas jau ir vairākkārt darītas iepriekš. Tieši šī mīņāšanās uz vietas visvairāk nogurdina pieredzējušus ierēdņus. Risinot vairākkārt vienu un to pašu jautājumu, tu neredzi sava darba augļus.

Strādājot veselības aprūpes sistēmā, es vismaz reizes septiņas astoņas uzsāku ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Pie kādas piektās sestās reizes tas jau sāka kļūt apnicīgi, un līdz galam apdrošināšana joprojām nav ieviesta, un vai vajag?

Strādājot VARAM, līdzīgs bija reģionālās reformas jautājums. Iepriekšējā valdība veidoja pašvaldību sadarbības teritorijas, jaunā valdība tās nosauca par reģionālo reformu. Runājot par Rīgas domes atlaišanu, mēs gatavojām likumu par domes atlaišanu, bet to nepieņēma. Tagad atkal esam atgriezušies pie tā paša likuma, kurš joprojām nav pieņemts.

Kas mainījies Stradiņa slimnīcā kopš tā laika, kad jūs, būdams valsts sekretāra amatā, bijāt kapitāldaļu uzraugs šajā ārstniecības iestādē?

Ir pagājuši pieci gadi, un tagad, kļūstot par šīs slimnīcas vadītāju, redzu, ka slimnīcas darbs ir kļuvis plānveidīgāks un vairāk vienots. Stradiņa slimnīcu vairs neapvij tādi skandāli, kā tas ir bijis iepriekš.

PSKUS administrācijā patlaban strādā 22 labi atalgotas personas. Veselības ministre Ilze Viņķele nereti uzsver, ka slimnīcu darbs esot jāefektizē. Vai nevajadzētu šo procesu sākt tieši ar administrācijas efektivizāciju?

Vienmēr var izskatīt iespēju samazināt iestādes administrāciju. Tomēr jāņem vērā, ka neviena sistēma nevar pastāvēt bez vadības. Tiesa, tai jābūt proporcionālai pret to personu daudzumu, ko tā pārvalda, bet vadība ir tā, kas nosaka iestādes galvenos mērķus un arī kontrolē šo sistēmu. Jāteic, ka bieži vien patiesā vēlme samazināt vadību ir virzīta uz to, lai izvairītos no kontroles, sak, es tad varēšu darīt, ko gribu un kā gribu!

Sākot strādāt, iepazīšos ar šo situāciju. Ja konstatēšu, ka vadības aparāts ir milzīgi uzblīdis, tad šo jautājumu risināsim.

PSKUS personāla vadības daļas vadītāja Undīne Bušmeistere aizvadītajā gadā informēja Saeimas deputātus, ka iestādē vakantas ir 309 vietas, no kurām lielākā daļa ir ārstniecībā. Kāds ir jūsu plāns, lai kaut daļēji šo stāvokli uzlabotu?

Darba samaksa un darba vide ir tā, kas piesaista speciālistus. Tāpēc tiek ieguldīts slimnīcas attīstībā, jaunā vidē un ēkās, kur mediķiem būs labi darba apstākļi. Šeit ir jāveido risinājumu komplekss, kas ir saistīts gan ar atalgojumu un tā taisnīgu piešķiršanu, gan arī ar radošu un interesantu darba vidi, kas dod izaugsmes iespējas. Stradiņa slimnīcai ir visi priekšnoteikumi, lai tā varētu veiksmīgi piesaistīt speciālistus.

Redzamākās no problēmām patlaban ir darba alga un speciālistu izdegšana.

OECD pētījumā, kas tika publiskots samērā nesen, ir uzskatāmi redzams, kā pēdējo desmit gadu laikā dramatiski samazinās gan medicīnas māsu, gan arī ārstu skaits.

Ja salīdzina Stradiņa slimnīcu ar Tartu universitātes slimnīcu, kas abas ir līdzvērtīgas, var konstatēt, ka mūsu slimnīca atalgojumam 2018. gadā tērēja 50 miljonus eiro, kamēr Tartu slimnīca – 131 miljonu eiro. Šī atšķirība pie aptuveni vienāda darbinieku skaita un salīdzināmām funkcijām, ko šīs slimnīcas veic, demonstrē attieksmi pret mediķiem.

Valsts kontrole (VK) patlaban PSKUS veic revīziju par atalgojumiem. VK pārstāve Inga Vārava Saeimas deputātiem sacīja, ka revīzija ir ieilgusi, jo atalgojuma sistēma ir tik sarežģīta un necaurspīdīga, ka grūti tajā orientēties pat revidentiem, nemaz nerunājot par mediķiem. Ko jūs darīsiet, lai to uzlabotu?

Veselības ministrija kopā ar Valsts kanceleju strādā, lai izveidotu jaunu atalgojuma sistēmu. Es negribētu skriet vilcienam pa priekšu un vēlos sagaidīt, kāds būs darba grupas rezultāts.

Novērtējot mediķu darbu Stradiņa slimnīcā, ir jāņem vērā tas ieguldījums, ko katrs konkrēts darbinieks dod slimnīcai un cik naudas iestāde nopelna par šo konkrēto speciālistu darbu. Slimnīca ir kapitālsabiedrība, no kuras valsts gaida peļņu vai vismaz darbību bez zaudējumiem, tāpēc būtu tikai loģiski, ka darbinieks algā saņemtu proporcionāli tam, cik daudz naudas viņš ienes slimnīcai un kādu rezultātu sniedz pacientam, veicot medicīniskās manipulācijas, izmeklējumus, ambulatorās pieņemšanas… Mediķu darba aktivitātes ir ļoti atšķirīgas.

Ir populāri speciālisti, pie kuriem pacienti stāv garā rindā, bet tajā pašā laikā ir tādi speciālisti, pie kuriem praktiski nav rindu. Skaidrs, ka viņu atalgojums būs atšķirīgs.

Sākot strādāt, es noteikti detalizēti iepazīšos ar atalgojuma sistēmu.

Zinu, ka Stradiņos atalgojuma sistēma ir viena no sarežģītākajām starp visām slimnīcām. Valdei būs jāmeklē veids, kā šo sistēmu veidot skaidrāku, saprotamāku un taisnīgāku. Lai darbinieki saprastu, kā atalgojuma sistēma sasaistās ar viņu darba rezultātu.

To ir solījuši arī visi iepriekšējie slimnīcu vadītāji, bet nevienam tas nav izdevies.

Es centīšos to izdarīt. Atalgojuma jautājums ir viens no jūtīgākajiem un arī visgrūtāk risināmais, jo skar katru personiski. Ikviens gaida, lai viņa atalgojums pieaug, nevis samazinās. Pastāv dažādas pieejas, kā šo jautājumu risināt. Teorētiski ir iespējams noņemt tiem, kas saņem vairāk, lai iedotu tiem, kas saņem mazāk, bet tad mēs nokļūsim riskantā situācijā, jo tad tie, kas saņem vairāk, var pateikt, ka viņi vairs nestrādās slimnīcā vai samazinās darba slodzi.

Mūsu publiskā veselības aprūpes sistēma zemā finansējuma dēļ ir samērā vāja. Kopumā valstī ambulatorie speciālisti sniedz ap sešiem miljoniem vizīšu, bet valsts paredz apmaksāt tikai trīsarpus miljonus vizīšu. Ārsti redz, ka viņiem paveras milzīgs darba tirgus privātajā sektorā ārpus slimnīcas, kur viņi par darbu saņems pilnu godam nopelnītu samaksu.

Ģimenes ārsti, kas strādā ārpus Rīgas, vaicā, kā iespējams Stradiņos tikt pie speciālistiem? Pacientiem tā esot neiespējamā misija pierakstīties vizītē pie ārsta. Vai jūs grasāties ieviest saprotamu sistēmu, lai ģimenes ārsti varētu redzēt operatīvo informāciju par iespējamiem vizīšu laikiem? Diemžēl šī informācija Nacionālā veselības dienesta mājaslapā internetā “Rindapiearsta.lv” netiek atjaunota katru dienu, tāpēc ātri noveco.

Stradiņa slimnīcai ir liels potenciāls, lai varētu vairāk pieņemt ambulatori. Pagaidām lielākie šķēršļi tam ir vēl nesakārtotā infrastruktūra un nepietiekamās valsts kvotas. Slimnīcā strādā labākie valsts mediķi, pēc kuriem ir liels pieprasījums, kas pārsniedz viņu fiziskās iespējas pieņemt visus pacientus. Pat ja viņi pieņemtu 24 stundas, pie šiem ārstiem tik un tā būtu rinda.

Tas nozīmē, ka ambulatorie pakalpojumi vairāk ir jāattīsta reģionos.

Mūsu valsts veselības aprūpes sistēma, kas pieļauj pacientiem brīvi izvēlēties ārstus, ir samērā unikāla – cilvēks jebkurā mūsu valsts nostūrī var nolemt, ka viņš dosies uz Stradiņa slimnīcu pie konkrēta speciālista, tāpēc ir ļoti grūti plānot konkrētu veselības aprūpes pakalpojumu apjomu. Tiesa, arī reģionos speciālistu trūkums ir ļoti izteikts.

Ja mums ir brīva speciālistu izvēle, tad ir grūti plānot slimnīcas apkalpes teritoriju, kāda pastāv daudzās citās valstīs, un potenciālo pacientu skaitu teritorijā. Piemēram, Zviedrijā tie cilvēki, kas dzīvo Skonē, kura atrodas valsts dienviddaļā, vispirms dodas pie ģimenes ārsta, ja nepieciešams – uz apgabala slimnīcu un tikai tad, ja tur nespēj tikt galā ar pacienta veselības problēmu, uz Stokholmas klīniku. Nav iespējams cilvēkam, kas dzīvo, piemēram, Gēteborgā, doties uz Karolinskas universitātes slimnīcu tikai tāpēc, ka pacients to vēlas.

Veidojot slimnīcu sadarbības teritorijas, būtu jāpanāk, lai universitātes slimnīcās nokļūtu tikai sarežģītākie gadījumi. Jābūt zināmiem kritērijiem, kā slimnieks var nokļūt pie universitātes nodaļas vadītāja vai pie profesora.

Pirms pāris gadiem PSKUS kardioķirurgs Pēteris Stradiņš intervijā sacīja: “Izvirzot prasību, ka slimnīcas vadītājam nav jābūt mediķim, esam iebraukuši otrā grāvī. Vadīt slimnīcu nozīmē vadīt slimnieku ārstēšanu un aprūpi. Saimnieciskie un visi pārējie jautājumi ir pakārtoti pacientam.” Vai tas, ka neesat ārsts, nebūs apgrūtinājums sadarboties ar augsti profesionālo un visai ambiciozo mediķu kolektīvu?

Slimnīca ir daudzšķautņains uzņēmums, kuru vada nevis viens cilvēks, bet valde, kurā ir personas ar dažādu kvalifikāciju. Tikai strādājot komandā, slimnīcu var ieraudzīt no visām pusēm. Valdes locekle Ilze Kreicberga ir ārste, Elita Buša ir finansiste, pats esmu jurists, un patlaban ir izsludināts konkurss uz vēl viena valdes locekļa vietu.

Interesanti, ka lēmumu par jūsu iecelšanu amatā pieņēma pašreizējā slimnīcas kapitāldaļu turētāja ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane- Umbraško, kas bija jūsu vietniece tad, kad strādājāt par ministrijas valsts sekretāru. Tiesa, lēmums pieņemts pēc tam, kad jūs bija iztaujājusi žūrijas komisija, kas sastāvēja gan no ministrijas amatpersonām, gan arī no personām ārpus ministrijas. Vai nav tā, ka tas ir nospēlējis zināmu lomu jūsu ceļā uz universitātes slimnīcas vadītāja krēslu?

Latvija ir maza valsts, un bieži kaut kādā veidā viens otru pazīstam, un tas var radīt aizdomas par kādu interešu konfliktu. Valsts sekretāre gan žūrijas komisijā nepiedalījās. Tieši tāpēc, ka valdes priekšsēdētāja darbs ir izaicinošs un ļoti grūts, bet tajā pašā laikā interesants, nolēmu piedalīties konkursā.

Esmu teicis gan komisijai, gan Veselības ministrijai, ka nevajadzētu no manis gaidīt brīnumus, ka pēkšņi Stradiņa slimnīca varēs likvidēt pacientu rindas, varēs uzņemt visus pacientus slimnīcā utt.

SAISTĪTIE RAKSTI

Es centīšos panākt, lai slimnīca kļūst draudzīgāka pacientiem, lai tā mācās no kļūdām, ko pieļāvusi, uzklausa pacientu vajadzības un pilnveidojas, bet tā nespēs viena pati atrisināt visas problēmas.

Diemžēl nelielā valsts piešķirtā finansējuma dēļ liela daļa maksājumu paliek uz pacienta pleciem – ambulatorajā sektorā tā ir gandrīz puse no visiem ārstēšanās izdevumiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Uzmanīgi ar mutes skalojamajiem līdzekļiem! Ārsti brīdina – var iedzīvoties pamatīgās nepatikšanās
Cik daudz patiesībā cilvēkam ir vajadzīgs C vitamīns? 5
Elektroniskās cigaretes – revolucionārs izgudrojums vai drauds veselībai? 14
Tabakas dūmi saēd elpceļus, izraisot iekaisumu bronhos un plaušu audos 9
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
Uzkrātais pensijas kapitāls rūk – ko iesaka darīt finanšu speciālisti?
Krievijā avarējis helikopters, ar kuru pārvadā Putinu 74
Pavasaris vairs nav aiz kalniem? Sinoptiķi prognozē, kad Latvijā beigsies sals
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
Paplašinot pakalpojumu pieejamību pieaugušajiem un bērniem, VCA atver jaunu poliklīniku „Dole”
Daudz alkohola vai kofeīna, urīnceļu infekcijas, nierakmeņi un citi iespējamie iemesli fizioloģiskās funkcijas traucējumiem 1
Aktuāli padomi ādas aizsargfunkciju stiprināšanai ziemā
Ukraiņu farmaceits Latvijā 1
Ko ēst vai ko neēst, lai dzīvotu ilgāk 10
Mēness aptieka: Farmaceiti un farmaceitu asistenti no Ukrainas sniedz ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju farmaceitiskajā aprūpē 9
salviju izmanto veselībai 3
Dažādi augšējo elpceļu vīrusi – ko darīt veselības uzlabošanai 8
Ko svarīgi zināt par respiratori sincitiālo vīrusu 12
Astoņi ieteikumi pareizai zāļu lietošanai 6
Gudrās ēšanas ABC jeb pirmssvētku padomi vielmaiņas uzlabošanai 3
Kas ir svētku sirds sindroms, kā no tā izvairīties 5
TOP 5 notikumi veselības aprūpē 2022. gadā 3
„Mēness aptieka”: vīnu un dzirkstošo vīnu pirms Jaunā gada pērk par 50% vairāk nekā bezalkoholiskos dzērienus 3
„Mēness aptiekas” tikšanās reizē ar Latvijas Pensionāru federāciju valda siltas labestības gaisotne 5
„Mēness aptiekas” sveicieni Latvijas Paralimpiskās komitejas sportistus spēcinās sasniegumiem jaunajā gadā
Ziedot līdzekļus kādas personas ārstēšanai nākamgad paredz 10% iedzīvotāju 1
Lai elpotu – vajadzīga dzelzs 6
Kāpēc laba dāvana svētkos ir vitamīni un grāmata 9
Cukura diabēts – gluži kā vēl viens pamatdarbs. Kā ar visu tikt galā? 1
„Mēness aptieka”: sievietes sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļus izvēlas aptiekās un specializētos veikalos, bet vīriešiem iecienītāki lielveikali 4
Ķengaragā notiks bezmaksas mērījumi sirds veselības profilaksei 5
“Veselības centru apvienība” izstādē “Medbaltica 2022” piedāvā inovatīvas diagnostikas un ārstēšanas iespējas 3
Elastīgas no silikona izgatavotas menstruālās piltuves. Kāpēc tās kļuvušas tik pieprasītas? 12
A un B plāns uzturvielu un vitamīnu nodrošināšanai
7 ieteikumi līdzsvara treniņam un kritienu profilaksei ziemā 2
Četras veselīgas apņemšanās adventes laikam 15
Mēness aptieka: Katram piektajam pēc glikozes līmeņa kontroles iesaka apmeklēt ārstu 1
Aicina noteikt glikozes līmeni asinīs un uzzināt, kā mazināt diabēta risku 1
Gaļa, augļi, dārzeņi ir visbiežāk sastopami Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē
Kārlis Rācenis ar kolēģiem rada alternatīvu antibiotikām 24
Ziemeļkoreja noslēgusi galvaspilsētu uz vairākām dienām “elpceļu slimību” dēļ 2
Naudas par trešdaļu mazāk nekā nepieciešams: slimnīcas aicina veselības ministri nekavējoties risināt finansējuma problēmu 34
Ingrīda Circene: Tas viss iet uz maksas medicīnu tiešā ceļā 136
Circene: Ja izdotos Covid-19 vakcīnas iemainīt pret inovatīviem medikamentiem onkoloģijas pacientiem, Latvija būtu ieguvēja 19
Iekšlietu ministrs: Par jauniešu sliktās fiziskās sagatavotības problēmu ir jābļauj 37
Riekstiņa: Pēdējo gadu laikā Rīgā ir vizuāli vērojama atpalicība no Tallinas un Viļņas
FOTO. Pakistānā sprādzienā lūgšanu laikā mošejā 47 nogalinātie 23
Slaidiņš: Tankiem nāvējošākais drauds ir aviācija
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Francija un Austrālija piegādās Ukrainai artilērijas šāviņus
FOTO. Šefpavāru uz uguns gatavots ēdiens un īpašā godā celtas ķimenes – aizvadīts Ziemas garšu festivāls Siguldā
VIDEO. Suns aiz garlaicības izgrauzis caurumu un izbāzis galvu caur ārdurvīm
Dažviet tie maksā naudu, citviet ir par brīvu – pircēji nesaprašanā par salātu iepakojuma traukiem veikalos 1
Streips: “Saskaņa” vismaz paredzamajā nākotnē nekur nepazudīs
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Piektā bronza! Latvijas kamaniņbraucējiem bronza komandu stafetē
23:24
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – “Skroderdienas Silmačos” izrāda jaunā manierē
23:14
1933. gada 30. janvārī. Vara Hitlera rokās
23:04