Pasaulē
Citur

Kad būs gatava vakcīna?Jau izstrādātas vielas, ko izmēģina dzīvniekiem1


Viens no pētnieciskajiem uzņēmumiem, kas patlaban nodarbojas ar vakcīnas izstrādi Covid-19 apkarošanai, ir Molekulārās bioloģijas pētnieciskais centrs IRBM, kas atrodas Romas apkaimē Itālijā.
Viens no pētnieciskajiem uzņēmumiem, kas patlaban nodarbojas ar vakcīnas izstrādi Covid-19 apkarošanai, ir Molekulārās bioloģijas pētnieciskais centrs IRBM, kas atrodas Romas apkaimē Itālijā.
Foto: SCANPIX/LETA

Pat visbargākās koronavīrusa ierobežošanas metodes ir tikai palēninājušas slimības Covid-19 izplatību pasaulē, tāpēc vislielākā uzmanība ir pievērsta vakcīnas izveidei, jo tikai tā var apturēt saslimstību.

Pasaulē aptuveni 35 firmas un akadēmiskie pētniecības institūti cenšas izstrādāt koronavīrusa vakcīnu, un vismaz četras pētniecības iestādes jau izstrādājušas vielas, kas tiek izmēģinātas dzīvniekiem.

Pirmā no tām ir Bostonas biotehnoloģiskā firma “Moderna”, kas drīz gatavojas sākt izmēģinājumus cilvēkiem, atzīmē laikraksts “The Guardian”.

Daži eksperti uzskata, ka vakcīnas izstrāde notikusi tik ātri, pateicoties agrāk Ķīnā veiktajiem pētījumiem par vīrusa “Sars-CoV-2” ģenētisko materiālu, kas izraisa Covid-19.

Ķīna, kas nereti tiek kritizēta par informācijas slēpšanu koronavīrusa infekcijas izplatībā, janvāra sākumā publiskoja tās ģenētisko materiālu, dodot iespēju pētniecības institūtiem pasaulē izaudzēt dzīvu vīrusu un izpētīt, kā tas iekļūst cilvēka šūnās un izraisa saslimstību.

Ātrajam startam vakcīnas izveidē ir vēl viens iemesls. Lai gan neviens nevarēja paredzēt, ka jauno infekcijas slimību, kas apdraud pasauli, izraisīs koronavīruss, jo līdz šim par lielāko pandēmijas risku tika uzskatīta gripa, vakcīnu pētnieki orientējās uz “prototipa” patogēnu izpēti.

“Ātrums, ar kādu esam izveidojuši pretvielas, lielā mērā balstās uz agrākajiem pētījumiem par cita veida koronavīrusiem,” uzskata Ričards Hečets, Oslo izvietotās Koalīcijas epidēmiju pretdarbībai (CEPI) izpilddirektors, kurš vada un koordinē pūliņus Covid-19 vakcīnas izveidē.

Koronavīrusi ir izraisījuši divas nesenās epidēmijas – smago akūtās elpošanas sindromu (SARS) Ķīnā 2002.–2004. gadā un elpošanas sindromu (MERS), kas sākās Vidējos Austrumos 2012. gadā Saūda Arābijā.

Abos gadījumos tika sākta vakcīnu izveide, taču vēlāk darbs tika apturēts,kad izdevās savaldīt vīrusa izplatīšanos.

ASV Merilendas štatā izvietotā firma “Novavax” ir atsākusi pētījumus ar vakcīnām, kas sākotnēji bija paredzētas pret “Sars-CoV-2”, un paziņojusi, ka tai jau esot izstrādātas vairākas vielas, kas tuvākajos mēnešos varētu tikt izmēģinātas cilvēkiem.

Bostonas firma “Moderna” atsākusi vīrusa MERS pētījumus ASV Nacionālajā alerģijas un infekcijas slimību institūtā Betesdā Merilendas štatā.

Vīrusa “Sars-CoV-2” proteīna kapsulu āķīši pieķeras pie cilvēka plaušu šūnu ārējās virsmas receptoriem, ļaujot vīrusam ielauzties šūnā. Iekļuvis šūnā, vīruss pārveido tās reproduktīvo mehānismu, veidojot savas kopijas, un tad izlaužas no šūnas, šajā procesā to iznīcinot.

Visas vakcīnas darbojas pēc viena pamatprincipa. Tās satur visu vai daļu no patogēna, kas mazā devā tiek injicēts pacientam, lai mudinātu organisma imūnsistēmu izstrādāt antivielas pret patogēnu. Antivielas ir organisma sava veida imūnā atmiņa, kas, reiz radīta, var tikt ātri mobilizēta atkal, ja persona saskaras ar vīrusu tā dabiskajā formā. Covid-19 vakcīnas izveidē tiek izmantotas gan tradicionālās metodes, gan jaunākās tehnoloģijas. Firma “Novavax” veido kombinētu vakcīnu, izmantojot vīrusa “Sars-CoV-2” proteīna kapsulu āķīšu ģenētisko kodu.

Pirms vakcīnas apstiprināšanas plašai lietošanai tās klīniskie testi parasti tiek veikti trīs posmos. Pirmajā, piedaloties vairākiem desmitiem veselu brīvprātīgo, tiek pārbaudīts vakcīnas drošums, pārraugot varbūtējās blaknes. Otrajā posmā, iesaistot vairākus simtus cilvēku, parasti vīrusa skartajā teritorijā, tiek pārbaudīta vakcīnas efektivitāte.

Trešajā posmā vakcīnas pārbaudē tiek iesaistīti vairāki tūkstoši cilvēku.

Vakcīnas pārbaudes procesā parasti ir liels kandidātu atbirums, jo daudzi dažādu iemeslu dēļ neatbilst prasībām, atzīst profesors Brūss Gelins, Vašingtonā izvietotā vakcīnas institūta “Sabin” globālās imunizācijas programmas vadītājs. Atklāt neatbilstošos kandidātus vakcīnas pārbaudei ir ļoti svarīgi, tāpēc klīniskos testus nevar izlaist vai paātrināt.

Vakcīnas apstiprināšana var tikt paātrināta, ja regulators ir agrāk apstiprinājis līdzīgas vielas. Piemēram, gripas vakcīna katru gadu tiek ražota labi noregulētā sistēmā, kur atliek tikai nomainīt vienu vai vairākas sastāvdaļas. Taču “Sars-CoV-2” ir jauns patogēns cilvēkam, un vairākums tehnoloģiju, kas tiek lietotas jaunu vakcīnu izveidē, nav pietiekami pārbaudītas. Līdz šim nav apstiprināta vakcīna, kas veidota no ģenētiskā materiāla – ribonukleīnskābes (RNA) vai deziribonukleīnskābes (DNS).

“Lai gan ir spiediens virzīt lietas pēc iespējas ātrāk, ir patiešām svarīgi neveikt (pārbaudes) ceļa saīsinājumus, jo tas var izraisīt slimības saasināšanās risku,” uzsver profesors Gelins.

Saistītie raksti
Eksperti atzīmē ASV prezidenta Donalda Trampa izraisīto sajukumu, 2. martā paziņojot, ka viņš esot pieprasījis, lai vakcīna būtu gatava līdz ASV vēlēšanām novembrī.

“Līdzīgi vairākumam vakcīnu pētnieku es uzskatu, ka vakcīna (pret koronavīrusu) nebūs gatava agrāk kā pēc 18 mēnešiem,” paziņojusi britu profesore Annelīze Vaildere-Smita.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.