“Priecāties būtu maz par ko.” Eksperts brīdina, ka Latvija klimata pārmaiņām joprojām nav gatava 1
Lai gan klimata pārmaiņas atsevišķās nozarēs var nest arī zināmus ieguvumus, kopumā Latvijai priecāties vēl būtu pāragri. Tā TV24 raidījumā “Tava vide” norādīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.
Viņš atzina, ka šajā jautājumā drīzāk pārstāv to ekspertu nometni, kas uz klimata pārmaiņām raugās piesardzīgi, nevis cenšas izcelt iespējamos ieguvumus.
Pēc Vīksnas teiktā, pasaulē jau ilgstoši pastāv vienprātība, ka pašreizējās klimata pārmaiņas lielā mērā izraisa cilvēka darbība. Lai arī dažās nozarēs var novērot pozitīvas blaknes, piemēram, siltākas ziemas un potenciāli mazākus apkures izdevumus, kopējā aina neesot tik optimistiska.
Viņš norādīja, ka klimata pārmaiņas ietekmē ļoti daudzas nozares, tostarp lauksaimniecību, mežsaimniecību un ūdens apsaimniekošanu. Tāpēc valstij jādomā ne tikai par iespējamiem ieguvumiem, bet arī par pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.
Vīksna atklāja, ka sadarbībā ar Zemkopības ministriju tiek meklēti risinājumi, kā mazināt klimata pārmaiņu radītās sekas. Viens no piemēriem ir darbs pie pasākumiem, kas palīdzētu novērst ūdenstilpju aizaugšanu un eitrofikācijas risku pieaugumu.
Eksperts uzsvēra, ka klimata pārmaiņu jautājumi jāvērtē kompleksi, taču šobrīd Latvijā šāda pieeja vēl ne vienmēr tiek pilnvērtīgi īstenota.
“Daudz kas vēl balstās uz pieņēmumiem,” norādīja Vīksna.
Viņš skaidroja, ka arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta datos balstītu lēmumu pieņemšanai. Tiek strādāts kopā ar dažādām nozarēm, lai izveidotu indikatorus, kas ļautu precīzāk novērtēt gan pašreizējo situāciju, gan dažādu nozaru ievainojamību klimata pārmaiņu apstākļos.
Vienlaikus Vīksna atzina, ka klimata pārmaiņas var radīt arī jaunas iespējas. Piemēram, atsevišķos virzienos ieguvējs varētu būt tūrisma sektors, kas nākotnē potenciāli varētu kļūt par nozīmīgāku Latvijas eksporta pakalpojumu.
“Priecāties būtu maz par ko,” secināja eksperts, piebilstot, ka daudz lielākas bažas rada Latvijas gatavība pārmaiņām, kas valsti sagaida nākotnē.
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par projekta saturu atbild AS “TV Latvija”.
