Latvija veido aizsardzības “kupolu”: Sprūds par to, cik daudz naudas valsts nākamgad ieguldīs gaisa aizsardzībā 0
TV24 raidījumā “Globuss” Saeimas deputāts un bijušais aizsardzības ministrs Andris Sprūds komentēja Latvijas pretgaisa aizsardzības stiprināšanu un nepieciešamību veidot daudzslāņu aizsardzības sistēmu.
Sprūds norāda, ka kopš 2023. gada Latvijas pretgaisa aizsardzībā ieguldīti ievērojami līdzekļi, un arī nākamajā gadā šim mērķim paredzēts vēl viens miljards eiro. Viņš uzsver, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas objektīvi ir dārgas, taču tās ir nepieciešamas valsts drošībai.
Pēc Sprūda teiktā, Latvija veido slāņveida pretgaisa aizsardzību. Tā neaprobežojas tikai ar tādām sistēmām kā “Patriot”, bet ietver arī vidējās darbības pretgaisa aizsardzības risinājumus ar moderniem radariem, tostarp “Hensoldt” sistēmām. Šādi radari spēj efektīvi atklāt arī dronus.
Vienlaikus Sprūds atzīst, ka šaut pa droniem ar ļoti dārgām raķetēm nebūtu primārais risinājums. Tomēr, ja drons rada apdraudējumu un konkrētajā brīdī pieejams tikai šāds līdzeklis, tas ir jāizmanto. Viņš norāda, ka līdzīgi pašlaik tiek izmantoti arī iznīcinātāji – tas ir dārgi, bet nepieciešami.
Sprūds uzsver, ka jāņem vērā arī plašāks NATO līmenis – integrētā pretgaisa un pretraķešu aizsardzība, kas veido aizsardzības “kupolu” pret stratēģiskiem riskiem. Tomēr Latvijai vienlaikus jāizdara savs nacionālais “mājasdarbs”.
Zemāk lidojošu objektu un dronu apdraudējuma gadījumā Latvija izmanto arī RBS raķetes un attīsta specifiskas pretdronu sistēmas. Sprūds norāda, ka nozīmīga ir arī akustiskā detekcija, kuras izmantošanā Latvija mācījusies no Ukrainas pieredzes. Viņš uzsver, ka Latvija ir pirmā NATO valsts, kas pilnvērtīgi ieviesusi šādu akustiskās detekcijas risinājumu uz robežas.
Vienlaikus viņš atzīst, ka neviena sistēma nav absolūta. Akustiskā detekcija ļauj redzēt vairāk nekā valstīs, kur šādas sistēmas nav, taču tā negarantē pilnīgu aizsardzību. Tāpēc nepieciešami arī pārtvērējdroni un citi tehnoloģiski risinājumi.
Sprūds uzsver, ka cīņā pret droniem svarīgs ir samērīgums. Ukrainā tiek izmantoti arī ložmetēji, un Latvija šādus risinājumus testē, taču jāatceras, ka viss, kas tiek izšauts gaisā, pēc tam krīt lejā. Tas nozīmē, ka pretpasākumi paši var radīt papildu riskus.
Tāpēc, pēc Sprūda teiktā, droni ir jānotriec, taču tas jādara ar iespējami mazāku resursu patēriņu un pēc iespējas drošāk. Latvijas mērķis ir veidot daudzslāņu pretgaisa aizsardzības sistēmu, kur dažādi risinājumi papildina cits citu.
