Zinātnieki modelējuši sliktāko scenāriju: ārkārtēja Saules vētra sabiedrības uzvedību izmainītu līdz kaut kam neaprakstāmam 0
Kosmosa laikapstākļi attiecas uz Saules aktivitātes ietekmi uz Zemi un Zemei tuvējo telpu. Saules uzliesmojumi, koronālās masas izmešanas (CME) un saules daļiņas var traucēt satelītu darbību, bojāt elektrotīklus un radīt veselības riskus lidmašīnu apkalpēm un astronautiem.
Kosmosa laikapstākļu ietekme ir plaša. Nelielas ietekmes ir bieži sastopamas, jo satelītu operatori regulāri koriģē to orbītas, lai tiktu galā ar augstuma zudumu Saules uzliesmojumu dēļ. Tomēr lielāka mēroga kosmosa laikapstākļu ietekme ir daudz retāk sastopama, vēstīts vietnē Space.
Janvārī Apvienotās Karalistes Zinātnes un tehnoloģiju iestāžu padome (STFC) publicēja ceturto “Kosmosa laika apstākļu sliktākā scenārija apskata” izdevumu, kurā pētīts, kā varētu izskatīties “sliktākais scenārijs”. Šajā kontekstā sliktākais scenārijs attiecas uz kaut ko tādu, kas notiek aptuveni reizi 100–200 gados, līdzīgā mērogā kā Keringtona notikums.
Ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta tam, kā šāds notikums varētu ietekmēt mūsdienu tehnoloģijas, kas jau tika aplūkots iepriekšējā izdevumš. Taču tagad tiek izcelts arī vēl viens svarīgs aspekts: kā ekstremāli kosmosa laikapstākļi varētu ietekmēt cilvēku uzvedību.
Neierobežotas sazvērestības teorijas
Ja pavadāt laiku sociālajos tīklos, iespējams, esat saskāries ar sazvērestības teorijām, sākot no tā, ka cilvēks bijis uz Mēness noliegšanas līdz apgalvojumiem par Zemes plakano formu. Kosmosa laikapstākļi nav izņēmums.
Ziņojumā uzsvērts, ka sabiedrības izpratnes trūkums padara sabiedrību īpaši neaizsargātu pret dezinformāciju. 2014. gadā Apvienotajā Karalistē veiktā aptauja atklāja, ka 46% pieaugušo nekad nav dzirdējuši par kosmosa laikapstākļiem, vēl 29% bija dzirdējuši šo terminu, bet gandrīz neko par to nezināja.
Kopš tā laika kosmosa laikapstākļu jomā ir notikušas ievērojamas izmaiņas, un šī statistika, iespējams, ir uzlabojusies. Taču, ņemot vērā sabiedrības informētības trūkumu, rakstā apspriests, kā sazvērestības teorijas varētu apdraudēt zinātnisko komunikāciju un ekspertu ieteikumus.
Ierobežotas informētības dēļ pastāv risks, ka zinātnes komunikāciju aizēnos dezinformācija, kas izplatās, izmantojot to, ko ziņojumā dēvē par “sociālo mediju atbalss efektu”. Var dominēt baiļu vadīti un sensacionāli naratīvi, veicinot sabiedrības trauksmi un citus uzvedības riskus.
