“airBaltic” jaunais biznesa plāns ir sagatavots valdes līmenī, nevar gan solīt, ka tas tiks apstiprināts… 1
Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” jaunais biznesa plāns patlaban ir sagatavots valdes līmenī, aģentūrai LETA sacīja aviokompānijas padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs. Viņš informēja, ka valde darbu pie biznesa plāna ir faktiski noslēgusi, un patlaban biznesa plāns tiek skatīts un analizēts “airBaltic” padomes līmenī.
Martinovs norādīja, ka padome provizoriski biznesa plānu varētu izskatīt un apstiprināt šonedēļ. “Tomēr, ņemot vērā, ka padomē darbojas pieci locekļi, nevaru apsolīt, ka biznesa plānu viennozīmīgi apstiprinās bez jautājumiem un iebildumiem,” uzsvēra Martinovs.
Viņš rezumēja, ka “airBaltic” konstruktīvi virzās uz priekšu, kā arī kompānija vēlas sagatavot kvalitatīvu dokumentu. “Valde plānu ir sagatavojusi, bet tā apstiprināšana arī prasīs laiku,” viņš skaidroja.
Martinovs uzsvēra, ka pilnais biznesa plāna saturs būs pieejams tikai valdei un padomei, jo tas satur “nopietnu komercnoslēpumu”, kā “airBaltic” tuvākajos gados plāno nopelnīt naudu un iekarot papildu tirgus daļas.
“airBaltic” pārstāvis norādīja, ka biznesa plāns tiks turēts lielā konfidencialitātes līmenī, tomēr aviokompānija saprot sabiedrības interesi, tādēļ padomes ieskatā “airBaltic” komunikācijai attiecībā uz biznesa plānu ir jābūt maksimāli caurspīdīgai, ciktāl tas neskar komercnoslēpumu.
“Mēģināsim atrast kompromisu starp konfidencialitāti, kas izriet no komercnoslēpuma, un sabiedrības interesi saņemt šādu skaidrojumu. Tas būs grūts uzdevums,” uzsvēra Martinovs.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas deputātu vairākums šogad 16. aprīlī piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai “airBaltic” 30 miljonu eiro apmērā. Valsts īstermiņa aizdevuma pamatsummas un aizdevuma procentu atmaksas termiņš ir šā gada 31. augusts. Aizdevums izsniegts bez nodrošinājuma.
Piektdien, 29. maijā, Satiksmes ministrijā informēja, ka “airBaltic” ir veikusi pirmo aizdevuma atmaksas maksājumu 6,4 miljonu eiro apmērā.
Tāpat ziņots, ka “airBaltic” koncerna zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī bija 70,064 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī. Savukārt “airBaltic” koncerna apgrozījums palielinājās par 12,3% un bija 149,086 miljoni eiro.
“airBaltic” pārstāvji skaidroja, ka lidsabiedrības zaudējumu apmēru pirmajā ceturksnī ietekmēja ārvalstu valūtas kursu svārstības, ar finansēšanu saistītās izmaksas, samazināts komerciālais atbalsts un pastāvīga izmaksu pieauguma spiediens vairākās kategorijās.
“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.
Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā “Lufthansa”, veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pirms potenciālā IPO.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.
Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
