Kad dzīve Latgalē ir ieguvums – miers, dabas skaistums un sirsnīgi cilvēki 0
Ināra Groce, Dagnija Bernāne
Balvu novada Lazdukalna pagastā vectēva mājās jau vairāk nekā desmit gadu saimnieko Kārlis un Inga Brūveri. Viņi ne tikai atjauno un kopj senču sētu, bet arī piešķir tai jaunu elpu. Kārlis, pēc profesijas galdnieks, izveidojis kokapstrādes uzņēmumu un atradis savu nišu – kāpņu izgatavošana. Dzīvi Latgalē Brūveru ģimene sauc par ieguvumu: te ir miers, dabas skaistums un sirsnīgi cilvēki. Kārļa darbnīcā top ne tikai kāpnes. Viens no jaunākajiem darinājumiem ir pavisam citāds, šodienas laikmetam nepieciešams produkts – izdzīvošanas kaste krīzes situācijām.
Darbnīca bijušajā pasta ēkā
Sākumā Kārlis no savām lauku mājām braukājis strādāt darbnīcā Balvos. Līdz Rugāju centrā noskatījis pamestu ēku, bijušo pasta māju, kas labi derēja galdniecības darbiem. «Bieži braucu garām, domāju, būs forša darbnīca. Jautāju pagastā, vai varu iegādāties, un to palaida izsolē. Mēs ar sievu ar veseriem izdauzījām visas sienas, izveidojām divas lielas telpas. Lielie logi, gaisma nāk iekšā, un te ir forši strādāt. Nākotnē domāju vēl izzāgēt durvis un ko lielāku uzbūvēt. Otrajā stāvā ir lakotava. Ziemā tur speciāli jākurina, tāpēc pagaidām tikai apakšu apdzīvojam.» Pirms pāris gadiem Kārlis bija atvēris koka suvenīru leti pirms ieejas darbnīcā, diemžēl pircēju bija gaužām maz, tāpēc to nācās aizvērt.
Kāpnes pēc augstiem standartiem
Kārļa pamatdarbs ir kāpņu ražošana pēc pasūtījuma, jo meistars uzskata, ka darbā ir jāatrod sava niša un tajā nepieciešams specializēties. «Kad sāku karjeru, izgatavoju daudzas lietas – virtuves, durvis, bet tas neiet, vajag specializēties un es specializējos uz kāpnēm. To iemācījos no Vācijā pavadītā laika. Skatoties, kā citi izgatavo kāpnes, domāju – ārprāts, kā var izgatavot tādas kāpnes. Margas krīt gar zemi, starp pakāpieniem atstatums, ka mazs bērns var izkrist cauri. Pakāpieni šauri, vērtēju, ka tās kāpnes mēdz būt bīstamas. Iegādājos vācu standartu grāmatu par kāpnēm, tur viss parādīts, cik pakāpieniem jābūt platiem, cik augstiem. Ja tos standartus ievēro, kāpnes ir ļoti drošas un ērtas. Nav bīstamas. Jau 18 gadus pēc tiem standartiem ražoju kāpnes, un man nav bijušas nekādas problēmas. Trepes es pats arī montēju, klienti baigi brīnījās– kas, jūs pats. Es vienmēr biju pieradis to darīt pats, stutēt augšā, ja ir kāds, kurš pietur, tad jau vispār ideāli.»
Kāpņu montāžai palīgs ir sieva Inga. «Man nav par grūtu strādāt kopā ar vīru. Kad jābūvē trepes, varu tikai pieturēt pakāpienus, esmu palīgs, kurš pietur un padod.»
Rēķini galvā un rasēšana datorā
Kārlis Brūveris datorprogrammas izmanto tikai kāpņu sagatavju rasēšanai. Viņš atzīst, ka programmas spēj aprēķināt precīzi un ekonomiski, taču tās piedāvā standartizētus risinājumus, kam trūkst estētikas. «Programma uzzīmē trepes, bet tās ir bez dvēseles. Tur redzams, ka ir rēķinājis dators, nevis cilvēks. Kāpņu līnijas ir taisnas, bez niansēm, bet skaistām trepēm ir jābūt harmoniskām, ar vieglu līkumu, ar proporciju izjūtu. Tas nav tikai funkcionāls objekts – kāpnēm ir jārada mājas noskaņa,» stāsta galdnieks. Kārlis uzskata, ka labas trepes veido līdzsvaru starp praktiskumu un estētiku, balstoties uz klasisko zelta griezuma principu. Ja pie tā piedomā, kāpnes kļūst par mājas rotu, nevis tikai savienojošu posmu starp stāviem.
Latgalē dzīvot var, bet, ja grib nopelnīt naudu, jārēķinās, ka ekonomiskais centrs ir Rīga. «Atzīšos, man pašam nepatīk braukt uz Rīgu, bet, ja darbs prasa, jābrauc.»
Osis pret ozolu
Kārlis neslēpj – viņa sirdij vistuvākais koks ir osis. «Tas ir ļoti skaists – ar daudzveidīgu zīmējumu, ko var parādīt katrā gabalā. Oša raksts ir dzīvs, bagātīgs, daudz interesantāks par ozola vienkāršajām līnijām.» Ozolu sabiedrība mēdz uzskatīt par izcilības simbolu, taču galdnieks pret to ir kritiskāks. «Ozols ir dārgs, reizēm pat pārspīlēti. Cietība abiem kokiem ir vienāda, bet osis man šķiet ne tikai skaistāks, kaut arī ir uz pusi lētāks. Ozola cena šobrīd sasniedz aptuveni 1800 eiro par kubikmetru – tas ir neiedomājami daudz. Reiz gatavoju kāpnes ar ozola pakāpieniem, un tikai materiāli vien izmaksāja 800 eiro.» Daudziem var šķist, ka lētāks risinājums ir jau gatavie pakāpieni celtniecības veikalos – tur pieejami gan līmēta ozola, gan oša dēļi. Tomēr Kārlis uzsver, ka individuāli gatavotām trepēm ir cita vērtība. «Veikalā nopērkamais ir standarts. Mans darbs ir pielāgot katras mājas noskaņai un cilvēka vēlmēm, radīt harmoniju. Tas ir tas, ko dators vai gatavs dēlis nevar sniegt.» Kārlis demonstrē atšķirību starp industriāli ražotajiem pakāpieniem un individuāli pielāgotajiem. «Sazāģēju līstītes un līmēju kopā. Pirms es līmēju, sašķiroju līstes, lai krāsas būtu līdzīgas toņos vai veidotu maigas toņu pārējas. Gatavo salīmē un tad veidojas skaists raksts. Industriālajiem pakāpieniem tumšais un gaišais ir sajaukts kopā, nešķirojot, tāpēc izskatās ne tik harmoniski, acīm pārāk raibi. Iedomājieties šādus pakāpienus, tie nav skaisti. Galdnieks sašķiro tās krāsas – gaišās līstes ar gaišajām, tumšās ar tumšajām, uzreiz ir labāks skats. Tur tā starpība.»
Priedes un egles pakāpieni
Koka izvēle kāpnēm lielā mērā atkarīga no tā, kādas paražas ir mājsaimniecībā. Kārlis skaidro, ka pilnīgi iespējams trepes izgatavot arī no priedes. «Tas nav nekas traks, tikai jāņem vērā, ka priedes pakāpieni ātrāk nodils, ja mājās skraida suns vai cilvēki ikdienā pārvietojas ar kurpēm. Tomēr arī tas nav nekas šausmīgs, priedei arī ir savs raksturs.»
Latvijā vieglāk iegādājami ir bērzs, priede un egle, taču daļu materiālu Kārlis sagādā pats. «Es pats mežā nozāģēju baļķus, sazāģēju un sagatavoju materiālu. Šīs oša kāpnes, piemēram, ir no manis paša zāģēta un kaltēta koka.» Protams, tiek izmantoti arī citu piegādātāju kokmateriāli. «Meža zāģētāji piedāvā savu sortimentu – bērzu, egli, priedi. Ja gadās osis, bieži vien paši nemaz nezina, ko ar to iesākt, un labākajā gadījumā pārdod par malkas cenu. Bet tāpat tas nav pa lēto, jo kokmateriāls jāsazāģē, jāved uz kalti, jātransportē. Darbs jāiegulda jebkurā gadījumā,» paskaidro galdnieks.
Koka izstrādājumi sadzīvei un skaistumam
Lai gan kāpnes ir Kārļa Brūvera ikdienas darbs un specializācija, reizēm viņš vēlas izmēģināt arī ko citu. «Balvos man piedāvāja veidot rotaļu laukumu nelielam restorānam – tā būs pavisam citāda pieredze. Trepes jau nedaudz apnikušas, gaidīju kādu jaunu izaicinājumu. Ar laiku vienam izstrādājumam radošums izsīkst.»
Tomēr arī kāpņu izgatavošanā iespējams ielikt radošu pievienoto vērtību – neparastu formu margas vai īpašas detaļas. «Svarīgākais, protams, ir, lai cilvēkam tas atmaksātos. Ne vienmēr pasūtītājs vēlas ieguldīt papildu līdzekļus dizainā,» piebilst galdnieks.
Kādā brīdī Kārlis bija pievērsies arī sadzīves priekšmetu izgatavošanai, piemēram, virtuves dēlīšiem un karotēm. Taču šie darbi ir rentabli tikai tad, ja tiek izmantoti atgriezumi. «Pakāpienus griež no lielajiem triju metru dēļiem. Ja paliek gabals pāri, no tā izgatavojam dēlīti. Agrāk atgriezumus vienkārši meta krāsnī, bet tagad, kad oša cena ir pieaugusi no 450 līdz 900 eiro kubā, katru dēli ir žēl izmest. Cena osim pieauga pēc Ukrainas kara sākuma, no kurienes to ieveda Latvijā. Ja tas dēlis darbam mazajiem koka izstrādājumiem būtu jāpērk veikalā un jāizgatavo virtuves dēlīši, tas neatmaksātos. Tāds izgatavotais dēlītis maksātu 70 eiro, tādu jau neviens nepirktu.»
Izdzīvošanas kaste uz riteņiem
Sākoties karam Ukrainā, Kārlis ir domājis, kā būs izdzīvot mežā un ārpus mājām. Tika izgatavota izdzīvošanas kaste uz ritentiņiem, nokomplektēta ar visu nepieciešamo. «Nākotnē domāju ražot 72 stundu izdzīvošanas somu. Tas ir mans izgudrojums. Līmēju, zāģēju un aprīkoju ar visu nepieciešamo. Somas nosaukums ir Ezda, viņš bija pravietis Vecajā derībā un ebreju valodā nozīmē palīgs. Šis ir palīgs krīzes situācijās. Ne tikai krīzes situācijās, arī kempingos. Vakar vilkām pa dubļiem mežā, lai nodemonstrētu tās iespējas, padodas vai ne. Izlietne augšā, ūdens padeve ar sūkni un filtru, solārais panelis, kuru var pieslēgt un uzlādēt telefona akumulatoru. Maizes dēlis, te ir gāzes plītiņa, kuru var salikt un pagatavot karstu ēdienu. Tad dušas uzgalis, lai nomazgātos. Sagatavota instrukcija, kādās proporcijās jāsajauc ūdens, lai nomazgātos – trīs litri karsta un četri litri auksta, tad veidojas vajadzīgā temperatūra, lai cilvēkiem būtu pēc iespējas vienkāršāk. Krīzes situācijās gāzes baloniņi būs diezgan ātri izpirkti, tāpēc iebūvējām miniatūru malkas krāsni, kuru var izmantot. Paliktnis kastrolim un pannai, ir neliela saliekamā plītiņa ar gatavojamo krustiņu. Šādā krāsniņā četrus litrus ūdens var uzvārīt desmit minūtēs. Vēl protams aptieciņa, bintes, šķēres. Ūdeni var piepildīt no purva vai ezera. Izdzīvošanas kastē ievietotais ūdens filtrs der četriem kubiem ūdens, viens kubs pietiekami četrām personām vienu mēnesi, tas ir ilgs laiks. Kā četrus kubikmetrus izfiltrē, tā filtrs pats automātiski aiziet ciet. Vakar izmēģinājām un dzērām, viss kārtībā. Šajā kastē ir izmantotas tikai augstvērtīgas komponentes, Vācijā ražotas. Tikko arī ir viens pasūtījums no Vācijas. Interese sabiedrībā raisās, kaut gan reklamējis neesmu. Pagaidām visu uztveru mierīgi un ražot tūkstošos nav paredzēts, startapu nesākšu. Paļaujos uz Dievu, ka viss notiksies tā, kā tam ir jānotiek.»
Piepildījums pie dabas
«Man šeit patīk miers un cilvēki – viņi ir atvērti un sirsnīgi,» saka Kārlis. Darbs gan prasa daudz spēka, un brīžiem, kad rokas nolaižas, jāatrod brīdis atelpai. Brūveru ģimenei tā ir došanās pie Lubāna ezera, ugunskurs klusumā, kur var uzlādēt baterijas un sajust īpašo ezera auru. Pārcelšanās uz Latgali nav bijis vienkāršs solis, sākumā grūti iegūt kontaktus, arī jāpārkāpj pāri pēdējai nedrošības sajūtai. «Bet kad tas izdodas, viss izdodas arī dzīvē.»
