Putins pēkšņi maina savas domas: viņš ir gatavs apspriest to, ko līdz šim kategoriski noliedza 0
Kremļa pārstāvji paziņojuši, ka Maskava ir gatava apspriest iespēju izvietot ārvalstu karaspēku Ukrainā, lai arī līdz šim Krievija šādu ideju stingri noraidīja. Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvji uzsver, ka Krievijas pozīcija šajā jautājumā ir skaidra un nelokāma, taču viņi ir atvērti diskusijām, vēsta “Lrytas”.
Priekšlikums izvietot Rietumu karaspēku Ukrainā šonedēļ atkal tika izvirzīts sarunās Berlīnē, kurās piedalījās ASV, Eiropas un Ukrainas amatpersonas. Tiek apspriesta iespēja izvietot Rietumu karaspēku Ukrainā pēc tam, kad tiktu panākts miera līgums. Ukrainas puse šos spēkus redz kā drošības garantiju, kas palīdzētu novērst jaunu Krievijas uzbrukumu.
Tomēr risks saglabājas. Pagājušajā nedēļā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs brīdināja, ka Ukrainā izvietotie miera uzturētāji var kļūt par “leģitīmu mērķi”. Putins līdz šim karu attaisnojis kā nepieciešamu, lai novērstu Ukrainas pievienošanos NATO un bloķētu alianses spēku klātbūtni Ukrainā, ko Maskava uzskata par draudošu.
Putina pēkšņā gatavība apspriest ārvalstu karaspēka klātbūtni liecina par iespējamu taktisku maiņu Kremļa politikā, vienlaikus saglabājot spiedienu attiecībās uz Rietumiem un Ukrainu.
Jau iepriekš vēstījām, ka šī gada augustā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” kāds skatītājs uzdeva jautājumu par to, vai arī Latvija sūtīs uz Ukrainu miera uzturētājus? Uz to atbildēja Nacionālo bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Viņš norādīja, ka pagaidām skaidrības par šo jautājumu trūkst un ir pārāk daudz neskaidras informācijas: “Vispār mūsu prezidents izteicās, ka jābūt kaut kādai skaidrībai. Tagad notiek tāda daudzsolīšana. Bet uz kādiem noteikumiem viņi tur operēs? Kāda būs viņu darbība? Kā būs aprakstīts? Sūtīt var jau, bet jābūt ir kaut kādai skaidrībai. Vācieši saka, ka nē. Poļi saka, ka nesūtīs. Apmēram tāda kā vairāk solīšana.”
Lai ilustrētu situācijas neskaidrību, Sladiņš minēja piemēru no vēstures, kas spilgti parāda – ar solījumiem vien nepietiek: “Tas man atgādina, kad pēdējā kauja pa Berlīni, vienā no pēdējām sanāksmēm pie Ādolfa, Berlīnes aizstāvji katrs sola – es tev iedošu tur 100 tūkstoši jūrniekus no kuģiem, un tad tev ir vesela armija, bet īsti tas tā nestrādās.”
