Ko interesantu 2025. gadā piedāvāja jaunie mežzinātņu maģistri jeb meistari (angliski – masters of science)? 0
Jurģis Jansons, mežzinātņu maģistra darbu vērtēšanas (eksaminācijas) komisijas priekšsēdētājs, žurnāls “ Baltijas Koks”
Jūnija sākums tradicionāli bija noslēguma darbu laiks cilvēkiem, kuri akadēmiskās karjeras ietvaros maģistra grāda iegūšanai izvēlējušies meža zinātni. Kopš profesora Henna Tuherma (Henn Tuherm) laika, kurš bija maģistrantūras izveidotājs tolaik Latvijas Lauksamniecības universitātē (LLU), ir bijušas un nav rimušas pārdomas par maģistrantūras būtību – vai tas ir akadēmisko zināšanu padziļināšanas un pilnveidošanas pasākums, vai iespēja ar meža nozari iepazīties un tajā klāt būt cilvēkiem, kuri augstāko pamata izglītību ieguvuši citā specialitātē. Mūsdienās otrs aspekts ir izvirzījies priekšplānā, un ir prieks par katru cilvēku, kurš iegūst un nostiprina savu meža nozares orientāciju jeb pārliecību par mežsaimniecību. Mežzinātnes institūtā maģistra grāds ir priekšnoteikums zinātniskās karjeras sākumam jeb ievēlēšanai pirmajā – zinātniskā asistenta – amatā, kā arī sākums ceļā uz zinātnieka kvalifikāciju. Visticamāk, maģistra nosaukums dod priekšrocības darbā arī citās institūcijās.
Pārskatāmā pagātnē piedalīties un vadīt maģistra grāda piešķiršanas ceremoniju bijuši aicināti Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava zinātnieki. Sākotnēji komisijas vadītājs bija mežzinātņu doktors Imants Baumanis, vēlāk – akadēmiķis Tālis Gaitnieks, bioloģijas zinātņu doktors Roberts Matisons un apmēram 7–8 gadus arī šī rakstiņa autors. Pateicoties rektores Irinas Arhipovas tolerancei un sadarbības spējai, to izdevās darīt arī šogad. Paldies Tālim un Silavas vadošajam pētniekam Kasparam Liepiņam par piekrišanu darboties komisijā kā Silavas pārstāvjiem.
Maģistra noslēguma darbi atšķirībā no, piemēram, doktora darbiem vai pētījumu pārskatiem nav publiski pieejami, un tajos iegūtās zināšanas nereti pazūd, paliek plauktos un datoros vai tikai darba autoru atmiņās. Šo pārdomu autora skatījumā, ikviens maģistra darbs savā ziņā ir unikāla vērtība, jo balstīts mērījumu rezultātā iegūtos datos un cilvēku intelektā, tos interpretējot. Tādēļ lietderīgi atzīmēt vismaz dažas atziņas, kuras izdevās novērot šī gada norisēs.
Maģistra darbu aizstāvēšanas ceremonijā šogad bija iespēja iepazīt 15 interesantus, atbildīgus un kvalitatīvus veikumus. Darbu vērtējums visbiežāk atkarīgs no prezentācijas līmeņa, košuma un maģistranta mācēšanas korekti atbildēt uz jautājumiem, jeb, tieši otrādi, godīgi atzīt, ka atbildēt nemāk. Abas iespējas ir vienlīdz augstu vērtējamas, jo tāds cilvēks, kurš prot atbildēt uz visiem jautājumiem, vēl pasaulē nav nācis. Tomēr pats svarīgākais darba vērtējumā ir vēstījums, kādu autors grib un māk iedot par savu darbu. Jāatzīst, ka komisijai visu darbu detāla iepazīšana ir visai teorētiska, un raksta autors nešaubās, ka neviens tās dalībnieks to nav centies izmantot. Tādēļ darbus iepazīst izvēlēti recenzenti, ar savu vērtējumu palīdzot komisijai pieņemt lēmumu un ar vienu balsi piedaloties kopējā novērtējuma veidošanā.
Lielākā daļa (vismaz deviņi) no 2025. gadā aizstāvētajiem maģistra darbiem bija veidoti sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu Silava – gan tiešās darba attiecībās, gan izmantoto datu, pētījumu objektu, darba vadītāju un konsultantu kompetences ziņā. Kaut gan iepriekšējos gados šādu darbu īpatsvars bija lielāks, maģistra darbi ilustrē visai lielisku sadarbību starp meža nozari atbalstošās augstākās izglītības menedžmentu un zinātni. Daudzas zinātņu jomas Latvijā par tādu var tikai sapņot.
Ikviens no 2025. gadā aizstāvētajiem mežzinātņu maģistra darbiem ir pelnījis izvērstu apskati, par katru varētu uzrakstīt populārzinātnisku vai pat zinātnisku publikāciju. Bet tā lai paliek darba autoru izvēle. Tomēr dažas atziņas ir pastāstāmas.
2025. gadā maģistra studiju noslēguma darbu komisijas uzmanības lokā bija vairāki pētījumi, kuri izrietēja no SIA Rīgas meži darba specifikas. Citiem vārdiem, tās sabiedrības, kura apdzīvo Rīgu un tas apkārtni, pieprasījuma pēc meža vērtībām, kurš nereti ir visai savdabīgs. Apmēram pirms četriem gadiem raksta autors iepazinās ar aptauju par labumiem, kādus sabiedrība (vēlētāji?) sagaida no saimniekošanas pilsētai piederošos mežos un parkos. Ekonomiskie labumi (angliski – benefits) 10 ballu sistēmā ierindojās 9. vietā, savukārt pirmajā vietā bija zaļie jumta dārzi un vairāk košuma bulvāros. Bija prieks uzzināt, ka maģistra darbā nesen veiktā aptaujā prioritāšu 2. vietā ierindojās jaunu mežu veidošana – apliecinājums, ka pavasara Meža dienu koku stādīšana tomēr noseivojas cilvēku atmiņā kā labs un atzīstams darbs.
Rīgas mežu aspektā interesanta tēma bija dažādu meža sniegto pakalpojumu mijiedarbība, tai skaitā pretnostatījumi. Piemēram, arvien pieaugošā tendence (statusa apliecinājums) rekreatīvi izmantot dažādus motorizētus braucamos nonāk pretrunā to cilvēku interesēm, kuri mežā vēlas mieru un klusumu. Savukārt pētījumā par Pierīgas infrastruktūras ietekmi uz meža dzīvnieku pārvietošanās paradumiem līdz galam tomēr neizdevās pārliecināt, ka to mēraukla ir ceļu satiksmes negadījumu skaits ar cietušajiem dzīvniekiem.
Šogad tika prezentēti interesanti pētījumi par meža putnu faunu, vismaz nedaudz kliedējot Latvijā valdošo zināšanu trūkumu par šo aspektu. Vidzemē bija veiks pētījums par brūno čakstu ligzdošanu enerģētiskās koksnes krāvumos, noskaidrojot, ka apdzīvoti ir 11% no tām. Darba vērtību un uzmanību izpelnījās tā autores tolerantā, visnotaļ korektā attieksme pret meža saimniekiem, necenšoties rosināt kārtējos normatīvos aizliegumus cilvēku darbam, bet šo izvēli atstājot meža īpašnieku ziņā. Negaidīts bija pētījums par medņu populāciju Ziemeļkurzemē, atzīstot, ka tās stāvoklis ir krietni veiksmīgāks tieši ārpus medņu mikroliegumiem.
Ar meža ekoloģiju bija saistīts vislielākais pētījumu skaits – tie ir salīdzinoši viegli pamatojami un tiem nav nepieciešama tautsaimnieciskā interpretācija. Nostiprinājām zināšanas, ka meža zemsedzes daudzveidība ir atkarīga no audzes izgaismojuma, savukārt āra bērzu audzes respektē gruntsūdens depresijas līkni un uz hidrotehnisko meliorāciju vislabāk reaģē tuvāk grāvim. Lieliskā darbā par vēju ietekmi Zemgalē autors bija centies skatīt arī ekonomisko dimensiju, pieminot fenomenu – ja Latvijā cilvēkiem aizliegts zāģēt kokus, to nav aizliegts darīt ar ciklonu un negaisa vēju starpniecību. Šādā gadījumā gan ievērojami samazinās saražojamo apaļkoksnes produktu kvalitāte un no tās izrietošā vērtība.
Maģistra darbu rindā iekļāvās fundamentāls pētījums par dolomīta lauztuvju ietekmi uz priežu augšanu tuvējos purvājos – darba izklāsts nebija vienkāršs, bet bija izdarīts milzīgs darbs gan gruntsūdens aku, gan koku urbšanā, konstatējot priežu pieauguma samazināšanos ilgtermiņā. Tajā pašā laikā tika pieļauta arī priežu bioloģiskā vecuma palielināšanās ietekme. Interesants darbs bija izveidots par faktoriem, kas ietekmē skrejuguns izplatību priežu, egļu un bērzu mežaudzēs klimata pārmaiņu veicināto risku aspektā. Šāds eksperiments veidots zinātniskās izpētes mežos pēc mežzinātnes institūta Silava iniciatīvas, lai iegūtu zinātniski pamatotu informāciju gadījumiem, kad idejas par meža tīšu dedzināšanu tiešām izplatītos Latvijā un draudētu kļūt par normu cilvēku prātos un rīcībā.
Nelielā apskata noslēgumā daži vārdi par jaunām zināšanām racionālai saimniekošanai meža zemēs cilvēku apdzīvotā Latvijā. Iepazinām interesantu eksperimentu par sakņu trupes ierosinātāju saglabāšanos veco egļu sakņu fragmentos, stiprinot pārliecību par koku sugu maiņu kā vēlamu, no dabas noskatītu izvēli meža atjaunošanā pēc trupes skartu mežaudžu nozāģēšanas. Citā maģistra darbā tika pētīta meža pameža ietekme uz meža zvēru izraisītajiem koku bojājumiem. Kaut gan nereti no meža lopkopju puses izskan mežiniekiem adresēti pārmetumi, ka pameža nozāģēšana un izmantošana enerģētikai it kā veicinot meža koku bojājumus apvidos, kuros apzināti savairoti meža zvēri, darba autors piedāvāja pretēju viedokli – pamežs kā lieliska barības bāze tieši motivē zvēru klātbūtni mežaudzēs.
Iepazinām pētījumu par augusta dzinumiem priežu jaunaudzēs un to veicinātajām koka vainām. Izrādās, šādu dzinumu ilgstoša saglabāšanās divgalotņu vai padēlu formā ir visai augsta – pat 70% gadījumu. Augusta dzinumu radīto koku vainu iespējamība ir no 0 līdz 50% stādītajām priedēm, un, līdzīgi kā ciklona vētras, tos meža īpašniekam ir visai grūti paredzēt. Nedaudz diskutabls bija piedāvātais secinājums par melnalkšņu veiksmīgāku augšanu lauksaimniecībai liekās zemēs, ja tos salīdzina ar āra bērzu stādījumiem. Iespējams, šī atziņa mainītos, ritot laikam un turpinoties novērojumiem. Savukārt Ziemeļkurzemē veiktais pētījums par meža mašīnas izmantošanu koku stādīšanai veicināja optimismu un apliecināja, ka risinājumi meža darbu darītāju profesijas prestiža samazinājumam un no tā izrietošajam darbaroku trūkumam mežā būs iespējami.
Pēc lieliskās darbu aizstāvēšanas sekoja tradicionālas komisijas apspriedes un labāko darbu izvēle. Kā jau pedagoģiskās iestādēs pieņemts, vairāk uzmanības tika kļūdām, nevis pareizi uzrakstītajām vietām sacerējumā. Tradicionāli tika uzsvērta nepieciešamība nodalīt darba rezultātus no secinājumiem, kā arī ieteikts rūpīgāk sagatavot vēstījumu jeb atbildi uz jautājumu, kāda jēga ir bijusi no pētījuma un tajā ieguldītā darba. Jo jēga taču ir vienmēr! Pārsteidza unikāla situācija, uzzinot, ka aplama koku sugas latviskā un/vai latīniskā nosaukuma lietošana ir nevis trūkums, bet darba autora brīva izvēle jeb autortiesības. Iespējams, šāda brīvība turpmāk būtu jādod plašāk, arī latviešu valodas gramatikas lietošanā, cilvēkam pašam izvēloties, vai un kur lietot komatus un dažādas citas ierobežojošas pieturzīmes. Tas atvieglotu recenzentu darbu – nebūtu par to jānorāda teju katrā otrajā darbā.
Oficiālus dokumentus par maģistra grāda piešķiršanu kolēģi saņems šīs vasaras laikā. Diemžēl pēdējo reizi diplomu, kurš apliecina mežzinātņu maģistra grādu, šo pārdomu autoram izdevās redzēt tālajā 2022. gadā. Tagad mums ir lauksaimniecības maģistri, liecinot, kā loģika un argumenti atkāpjas konjunktūras un pielāgošanās priekšā. Tomēr labā ziņa ir tā, ka ikviens jaunais maģistrs jeb meistars mežzinātnes vārdu var nest pats sevī, apzinoties meža un meža nozares milzīgo lomu Latvijā un priecājoties par zinātņu nozari, kura to veido un atbalsta. Vismaz cenšas.
