“Trampa-Putina tunelis zem Beringa šauruma ir reāls scenārijs. Vai tad visi aizmirsuši par Buša un Obamas izgājieniem?” Profesors atgādina 35
Beļģijas premjerministrs Barts de Vēvers noteicis galīgās prasības, lai viņa valsts apstiprinātu Eiropā iesaldēto Krievijas aktīvu 140 miljardu eiro vērtībā izmantošanu palīdzības sniegšanai Ukrainai.
“Beļģijā šī nauda tehniski ir iesaldēta, bet atbildība jāuzņemas visiem, arī Latvijai. Trampa 28 punktu briesmīgais plāns paredzēja, ka Krieviju ņemtu atpakaļ G8 pulciņā, [pakāpeniski samazināt sankcijas – tas nav nereāli, ka ASV pārrestartē attiecības ar Krieviju. Tramps jau visu laiku runā par milzīgajām sadarbības iespējām, tiek runāts par Trampa-Putina tuneli zem Beringa šauruma. Atcerēsimies, ka pēc kara Gruzijā 2009. gada martā Baraks Obama aizsūtīja Hilariju Klintoni uz Ženēvu nospiest reset pogu kopā ar Lavrovu. Tādi precedenti jau ir bijuši – visi pēdējie ASV prezidenti ir mēģinājuši restartēt attiecību ar Krieviju. Bušs taču arī 2001. gadā ieskatījās acīs Putinam un redzēja viņa dvēseli, redzēja cilvēku, kuram rūp viņa valsts. Tā kā – viss jaunais ir labi aizmirst vecais!” TV24 raidījumā “Preses Klubs” izsakās Māris Andžāns, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors.
Jau ziņots, ka Vēvers vēstulē Eiropas Komisijas (EK) prezidentei Urzulai fon der Leienai norāda, ka citām Eiropas Savienībai (ES) valstīm būtu jāsniedz juridiski saistošas un beznosacījumu garantijas, kas segtu visu Ukrainai piešķirtā aizdevuma summu, pirms viņš būtu gatavs atbalstīt šādu soli.
Leiena kopā ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu cenšas panākt, lai Ukrainai būtu pieejami ES iesaldētie Krievijas centrālās bankas aktīvi līdz pat 140 miljardu eiro apmērā, ar kuriem tiktu segtas Ukrainas finanšu vajadzības turpmākajos gados.
Beļģija līdz šim šo iniciatīvu ir bloķējusi.
Saskaņā ar EK sniegto informāciju ES ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro apmērā. Lielākā daļa iesaldēta Briselē bāzētajā finanšu iestādē “Euroclear”.
Leienai nosūtītajā vēstulē Vēvers atkārtoti pauž arī vairākas juridiskas un finansiālas bažas, kā arī norāda uz riskiem eiro stabilitātei un izmaksām, kas rastos gadījumā, ja Krievija šajā jautājumā vērstos tiesā un uzvarētu.
Tā vietā, lai izmantotu Krievijas aktīvus, Beļģijas premjerministrs mudina ES piesaistīt naudu kapitāla tirgos, lai segtu Ukrainas finanšu vajadzības 2026. gadā 45 miljardu eiro apmērā.
Vēvers uzskata, ka tas būtu mazāk riskanti, kā arī lētāk.
Viņš arī brīdina, ka sasteigts lēmums par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu varētu apdraudēt ASV vadītos centienus izbeigt Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.
