“Kāds varētu atpestīt no šī idiotisma!” Latviešiem emocijas ņem virsroku, kad runa ir par šīm divām regulārajām lietām 0
Katram dzīvē ir lietas, kas nav pa prātam. Cik cilvēku, tik tādu lietu. Tomēr, spriežot pēc sabiedrības, daudziem varētu būt divas kopīgas lietas, kuras riebjas.
Par savām divām lietām, kas varētu būt kopīgas arī daudziem citiem, izteikusies sociālo mediju lietotāja Anete. Viņa raksta: “Divas lietas, kuras riebj tā, ka maz neliekas — pulksteņa griešana un pārceltās darba dienas. Kāds varētu atpestīt no šī idiotisma.”
Šogad tiek pārceltas divas darbadienas. Vienu no tām jau izbaudījām maijā, bet otra ir pavisam tuvu — šo sestdien, 8. novembrī, kurā atstrādāsim 17. novembri.
Komentāros cilvēkiem par pārceltajām darbadienām domas dalās. Kāds piekrīt Anetei, paužot uzskatu, ka tās nav vajadzīgas. “Man arī nepatīk pārceltās darba dienas. Jau pēc piecām dienām esmu sagurusi, bet te vēl sestā piekabināta,” raksta Daina.
Arī Jānis ir nesaprašanā:
“Reāli besī… Kamdēļ man tagad būtu jāstrādā sestdien, lai būtu brīva pirmdiena, kuru man nevajag un neprasīju…”
Vēl kāds norāda, ka pārceltajās darbadienās ņem atvaļinājumu, bet cits — vārās.
Tomēr ir arī cilvēki, kam pieredze ir citāda:
“Nestrādā valsts vai pašvaldību institūcijās! Privātais sektors ne vienmēr seko šiem pārcēlumiem. Un vēl ir atvaļinājums.”
“Pulksteni nākas griezt. Par otro neko nezinu.”
“Ļoti novērtēju, ka darbs atpestī no otrā.”
Arī par pulksteņa griešanu sabiedrība ir cepusies iepriekš. Tāpat kā citās diskusijās, arī par šo cepienu domas dalās. Iepriekš daudz runāts par to, vai griešana vispār nepieciešama, taču līdz procesa atcelšanai vēl neesam nonākuši, lai arī ārsti brīdina par laika maiņas negatīvo ietekmi uz cilvēkiem.
Piemēram, šajā rakstā vēstījām cirkadiāno ritmu eksperta Dr. Džefrija Kelas uzskatus: “Ir arvien vairāk pierādījumu tam, ka pulksteņu pārbīde, īpaši pavasarī, būtiski ietekmē cilvēka cirkadiānos ritmus un miega veselību. Mūsu iekšējie bioloģiskie pulksteņi, kurus galvenokārt regulē gaismas iedarbība, nosaka svarīgus fizioloģiskos procesus — miega un nomoda ciklu, vielmaiņu un citus. Kad pulksteņa laiks tiek mainīts par vienu stundu, rodas neatbilstība starp sociālo laiku un dabisko dienas–nakts ciklu, kas izjauc šos ritmus.”
Arī pie Anetes publikācijas cilvēkiem ir viedoklis par pulksteņa griešanu:
“Tiem, kas tik tiešām strādā, vajag gaismu. Tāpēc arī pagriež to pulksteni. Šogad tā ielīcis darbos, ka pat nepamanīju. Par laimi, mūsdienās telefonā pulkstenis griežas pats.”
“Stundu griešana turpu šurpu nav nekas pret nakts maiņu darbu. Un pārceltajām darba dienām arī nav nozīmes, ja tāpat jāstrādā sestdienas, svētdienas un svētku dienas. Man darbā tie ir pilnīgi nemanāmi sīkumi.”
Kādas ir tavas domas par pārceltajām darbadienām un pulksteņa griešanu?
