Kāpēc atkal jāstrādā sestdienā? Cilvēki neizpratnē par darba dienu pārcelšanu 0
Brīvdienas un svētku dienas Latvijā bieži kļūst par aktuālu diskusijas tematu – jo īpaši tad, kad kāda darba diena tiek pārcelta uz sestdienu. Sociālajos medijos uzvirmojis sašutums par valdības lēmumu pārcelt 17. novembra darba dienu uz sestdienu, 8. novembri, kāds lietotājs norāda, ka tiek izjaukts līdzsvars starp darbu un atpūtu.
Lietotāja ar segvārdu @salesgirllv sociālo mediju platformā “Threads” jautā: “Kurš tieši pieņem lēmumus par pārceltām darba dienām? Tikko izlasīju, ka 17.nov. pārcelts uz 8.nov sestdienu. Vienkārši dusmas par šādu nesabalansētību.”
Kāda cita sociālā medija lietotāja iebilst diskusijas autores paustajam viedoklim un norāda, ka šoreiz jūtas pretēji: “Es – tieši otrādi – pirmo reizi priecājos par normālu pārcelšanu. Citādi parasti pārceļ uz nākamo 6dienu. Tu tās 4 dienas atpūties, bet pēc tam rauj tikai ar 1 brīvdienu un jau vairs neatceries, par ko bija jāatstrādā.”
Jana norāda, ka šāda informācija vienmēr tiek paziņota ļoti laicīgi: “Hallo! Šādus lēmumus Ministru kabinets pieņem iepriekšējā gadā, proti – jau konkrēta gada 1.janvārī ir zināms par pārceltajām dienām visa gada garumā. Ja dzīvo sava mucā un ne metru apkārt nepaskatās /neinteresējas, tad allaž dzīve ir pārsteigumu pilna. Kā Rīgas domei ziema katru gadu.”
Lietotājs @shtipokawa uzskata, ka brīvdienu pārcelšana ir pilnīgi bezjēdzīgs pasākums, īpaši tiem, kuri strādā privātā sektorā. “Ja kādam ļoti vajag, tad var paņemt atvaļinājumu tajā dienā.”
Darba likums visu izskaidro
Saskaņā ar Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros.
Vienlaikus Darba likuma 136. panta astotajā daļā noteikts,- ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.
Savukārt saskaņā ar Darba likuma 143. panta sesto daļu, ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, nedēļas atpūtas laika ilgums nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas. Līdz ar to Darba likumā noteiktais darba dienu pārcelšanas tiesiskais regulējums paredz atkāpes no vispārīgajiem darba nedēļas ilguma noteikumiem.
Paskaidrojam, ka darba dienu pārcelšanas tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi un atpūtas laiku. Tādā veidā tiek nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, uz kuru darba dienas tiek pārceltas, savukārt citā nedēļā nodarbinātajiem tiek nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits, kuras tie var izmantot pēc sava ieskata.
Ja tiek pārcelta darba diena, tad uzskatāms, ka tajā mēneša nedēļā, uz kuru tā tiek pārcelta, ir par vienu darba dienu vairāk, savukārt tajā mēneša nedēļā, no kuras darba diena tiek pārcelta, ir par vienu darba dienu mazāk. Kopējais darba dienu skaits kalendārajā mēnesī nemainās. Šādā veidā organizētais nedēļas darba laiks uzskatāms par attiecīgā darbinieka normālo darba laiku.
