Kāpēc depresija atgriežas. Depresijas dažādās sejas 0
Atkal un atkal
No lasītājas vēstules: “Manu meitu no līdzsvara izsit jebkas – neveiksmīgas attiecības ar vīriešiem, konflikti darbā. Īpaši bieži depresija piemeklē rudeņos. Kaut gan viņa vairākkārt ir lietojusi antidepresantus, slimība arvien atkārtojas. Kāpēc tā nepadodas ārstēšanai? Vai mūsdienās joprojām nav radītas zāles, kas varētu palīdzēt, turklāt papildus nekaitējot veselībai?”
Depresija var būt saistīta ar dažādām situācijām. Nav zināms konkrēts iemesls, kāpēc attīstās slimība. Noteikta loma ir pārmantojamībai, kas ietekmē ģenētisko informāciju, kā arī ārējās vides faktoriem, kas dažiem aktivizē depresijas procesu. Slimības attīstību veicina dažādi psihoemocionālie apstākļi, ar kuriem cilvēks saskāries jau kopš pirmajām dzīves dienām, – nelabvēlīga situācija ģimenē, problēmas attiecībās ar vecākiem, brāļiem, māsām un skolasbiedriem vai skolotājiem, tuvu cilvēku nāve, īpaši agrā bērnībā, piedzīvota vardarbība un daudzi citi.
Kā stāsta psihiatrs Elmārs Tērauds, depresijas pirmās epizodes mēdz parādīties jau pusaudža vecumā, bet biežāk tā sākas 18–30 gadu vecumā. Tad parasti izdodas izveseļoties bez ārstēšanas. Otrajā vai trešajā reizē tiek meklēta palīdzība, jo depresijas perioda kulminācijā jaunais cilvēks nespēj mācīties, strādāt un veidot normālas attiecības ar apkārtējiem.
Kāpēc dažiem depresija daudzkārt atkārtojas, nav pilnībā izpētīts. Nozīme ir temperamentam, ģenētiskajiem faktoriem, kas nosaka, kā neiromediatoru sistēmas regulē smadzeņu darbību, sociālajiem apstākļiem, cilvēka psiholoģiskajiem aizsargmehānismiem, kā viņš spēj pārvarēt stresu, veidot attiecības ar apkārtējiem un pieņemt palīdzību.
Lai depresija neatgrieztos, tā pilnībā jāizārstē. Ja slimība ir vieglā pakāpē, var izvēlēties psihoterapiju vai antidepresantus. Ja tā ir vidēji smaga un slimnieks nespēj turpināt mācības vai regulāru darbu, jālieto medikamenti un papildus ieteicama psihoterapija. Smagu depresiju ārstē slimnīcā, psihoterapiju pievienojot tikai tad, kad psihes stāvoklis ir stabilizēts ar antidepresantiem.
Labāka prognoze vienmēr ir tad, ja cilvēkam ir saskanīga ģimene, labvēlīga un atbalstoša vide, saprotoši darba kolēģi. Svarīgi, lai būtu arī ieinteresēts, neizdedzis ārsts un ar viņu veidotos cieša sadarbība.
Visvairāk pierādījumu ir par antidepresantu un psihoterapijas efektivitāti, taču nav šaubu, ka atlabšanu veicina arī fiziskas aktivitātes un rehabilitācijas pasākumi. Novērojumi liecina, ka var palīdzēt arī asinszāles tēja, akupunktūra, homeopātija.
“Depresijas slimniekus grib ārstēt daudzi, bet daļai ir tikai šauras biznesa intereses un savdabīgi priekšstati par slimības cēloņiem. Aicinu izvērtēt speciālistus, pie kuriem vērsties un viņu sniegtos pakalpojumus,” mudina dakteris Tērauds.
