Donalds Tramps.
Donalds Tramps.
Foto: SCANPIX/AP/LETA

Kārlis Streips: Viņi ļāva Donaldam Trampam četrus gadus ālēties Baltajā namā… 0

Autors: Kārlis Streips

Tas bija pirms diviem gadiem, sešiem mēnešiem un divdesmit septiņām dienām, kad kādreizējā Amerikas prezidenta Donalda Trampa uzkurbulēts pūlis devās uz Amerikas Savienoto Valstu Kapitoliju un vairāku stundu garumā tur marodēja ar vardarbību un agresiju. Vakar speciālais izmeklētājs Vašingtonā, kurš iecelts pērn novembrī Trampa dažādo nedarbu izmeklēšanai paziņoja par kriminālapsūdzībām konkrēti attiecībā uz minēto dumpi. Un šorīt par to izlasot, man pirmā doma bija – nu, tad beidzot!

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā
TV24
Uzņēmējs Bergs: “Tā bilde ir ļoti sērīga… Valsts strādā pēc tāda pieņēmuma, it kā vidējais latvietis dzīvotu 500 gadus”
Kokteilis
Maestro Raimonds Pauls atklāj Lanas pieminekli Lāčupes kapos: “Vienkārši un ļoti skaisti” 3
Lasīt citas ziņas

Es to vakaru atceros kā šodien. Dumpis Vašingtonā sākās ap diviem pēcpusdienā pēc vietējā laika, Rīgā tobrīd bija plkst. 21.00 CNN redzēju kā masīvs pūlis laužas iekšā Amerikas politikas centrālajā ēkā un neticēju savām acīm. Es pats tur 1977. gadā strādāju kā pāžs Senātā, un te, lūk, ļauni cilvēki šo svētvietu apgānīja pēc pilnas programmas. Cilvēki tur pīpēja. Cilvēki tur kakāja uz grīdas un čurāja uz sienām. Cilvēki ielauzās Senāta plenārsēžu zālē un rakņājās pa senatoru galdiem, fotografēja dažādus dokumentus.

Vairākas stundas tas marasms turpinājās, un vēlāk pasaule uzzināja, ka pa to laiku pats Tramps sēdēja Baltajā namā un tīksminājās. Pulksten 14.24, pusstundu pēc tam, kad dumpis bija sācies, Tramps Tviterī rakstīja:

CITI ŠOBRĪD LASA

“Maikam Pensam nepietika drosmes darīt to, kas bija jādara, lai sargātu mūsu valsti un mūsu konstitūciju, štatiem dodot iespēju sertificēt izlabotu faktu komplektu, nevis krāpnieciskos vai neprecīzos faktus, kādus iepriekš tie bija aicināti sertificēt. Amerika pieprasa taisnību!”

Piecpadsmit minūtes pēc šī Tvīta sekoja vēl viens:

“Lūdzu atbalstiet mūsu Kapitolija policiju un likuma sargus. Tie tik tiešām stāv mūsu valsts pusē. Izturieties mierīgi!”

Pulksten 15.13: “Aicinu visiem ASV Kapitolijā būt mierīgiem. Nekādu vardarbību. Atcerieties – MĒS esam likuma un kārtības partija un cienām likumu un mūsu lieliskos vīrus un sievas zilos tērpus. Paldies!”

Bet tad plkst. 18:01, kad dumpis principā bija beidzies, šāds paziņojums:

“Lūk, kas notiek tad, kad svēta un milzīga vēlēšanu uzvara bez jebkādām ceremonijām un vardarbīgi tiek nozagta no lieliskajiem patriotiem, pret kuriem izturēšanās tik sen ir bijusi tik slikta un tik negodīga. Dodieties mājās ar mīlestību un mieru. Atcerieties šo dienu visa mūža garumā!”

Neilgi pēc tam Tviteris bloķēja Trampa kontu uz 12 stundām. Nākamajā dienā konts slēgts pavisam. Pirms kāda laiciņa Tvitera ekscentriskais jaunais īpašnieks Īlons Masks kādreizējā prezidenta kontu atjaunoja. Tramps to nav izmantojis. Viņam ir pašam savs sociālais tīkls, kurā viņš var ņemties ar nebēdu un bez aiztures. Tur viņa cilvēki vakar pēc jauno kriminālapsūdzību paziņojuma rakstīja šādi:

Reklāma
Reklāma

“Te nav nekā ne mazāk ne vairāk kā jaunākās korumpētās nodaļas Baidena noziedznieku ģimenes un tās par ieroci padarīto Tieslietu ministrijas patosa pilnajiem centieniem iejaukties 2024. gada valsts prezidenta vēlēšanās. Kāpēc viņi gaidīja divarpus gadus pirms nākt ar šīm krāpnieciskajām apsūdzībām tieši tagad, kad Tramps ir uzvarošas 2024. gada kampaņas vidū? Atbilde: Iejaukšanās vēlēšanas! Šī nelikumīgā uzmākšanās prezidentam Trampam un viņa atbalstītājiem atgādina nacistu Vāciju pagājušā gadsimta 30. gados, kādreizējo Padomju Savienību, un citus autoritārus un diktatoriskus režīmus. Prezidents Tramps allaž ir ievērojis likumu un konstitūciju ar padomu no daudziem ļoti izciliem juristiem.”

Šajā paziņojumā ir daudz, ko atpakot. Pirmkārt, dziesmu par iejaukšanos vēlēšanās Donalds Tramps ir dziedājis jau sen. Viņš savu kampaņu uz nomināciju nākamā gada velēšanām oficiāli paziņoja jau pērn novembrī, un visu laiku kopš tam no viņa cilvēkiem ir nākuši apgalvojumi, ka pret oficiālu kandidātu uz valsts prezidenta amatu izmeklēšanu nedrīkst veikt un apsūdzības nedrīkst celt.

Pirmkārt, tās ir muļķības. Likumā un Amerikas Konstitūcijā nekas tamlīdzīgs nav pateikts. Un, otrkārt, nekad Amerikas vēsturē nav bijis gadījums, kurā kandidāts uz valsts prezidenta amatu vienlaikus ir krimināli apsūdzēts kadrs. Būsim godīgi. Tā kaut ko vispār ir grūti iedomāties.

1996. gadā divi no Saeimas deputātiem no Latvijas Sociālistiskās partijas un partijas Līdztiesības bloka uz tā gada valsts prezidenta vēlēšanām izvirzīja Alfrēdu Rubiku par spīti faktam, ka Rubika kungs tobrīd sēdēja cietumā kā vienīgā persona valsts vēsturē, kura notiesāta par valsts nodevību.

Alfrēds Rubiks vēlēšanās saņēma lepnas piecas balsis. Togad Valsts prezidents Guntis Ulmanis pirmajā kārtā un ar 53 balsīm ieguva otru termiņu amatā.

Attiecībā uz Trampa bļaušanu par to, kāpēc tagad un ne pirms divarpus gadiem, atbilde ir vienkārša, un tā nav saistībā ar iejaukšanos vēlēšanās. Noziegumu izmeklēšana prasa laiku. Attiecībā uz 6. janvāra dumpi, 2021. gada 19. maijā Amerikas Kongresa apakšpalāta nobalsoja par īpašas komisijas izveidošanu notikušā izmeklēšanai.

Nākamā pusotra gada laikā šī komisija intervēja vairāk nekā tūkstoti liecinieku un saņēma vairāk nekā miljonu dokumentu saistībā ar notikušo. Pērn 22. decembrī, pēc vēlēšanām, kurās Demokrātu partija zaudēja savu vairākumu, bet pirms jaunais sasaukums bija sācis darbu, komisija publicēja ziņojumu, kurā tā teica, ka atklātais liecināja par četrām iespējamām kriminālapsūdzībām pret Trampu, kā arī pret citiem cilvēkiem.

Amerikas Tieslietu ministrija speciālo izmeklētāju Džeku Smitu lietas izmeklēšanai iecēla pērn novembrī. Tas bija ar domu samazināt iespaidu, ka pret Trampu vērsās konkrēti Tieslietu ministrija un ministrs. Tas nav traucējis Trampam un viņa cilvēkiem apgalvot tieši pretējo, bet Smita kungs savu darbu ir darījis netraucēti un profesionāli.

Vēl pirms vakardienas apsūdzībām speciālais izmeklētājs nāca ar kriminālapsūdzībām par citu lietu – par faktu, ka aizejot no Baltā nama kādreizējais prezidents sev līdz paņēma milzīgu kaudzi dokumentu, tajā skaitā slepenus un pat ļoti slepenus dokumentus un pēcāk par to meloja, centās bloķēt dokumentu atgūšanu un tā tālāk. Pirmās apsūdzības par šo lietu bija 8. jūnijā. Pagājušajā nedēļā sekoja papildu kriminālapsūdzības šajā lietā, par kurām plašāk rakstīju šajā komentārā.

Vēl no Trampa paustā savā sociālajā tīklā vēlos uzsvērt šo frāzi: “Prezidents Tramps allaž ir ievērojis likumu un konstitūciju ar padomu no daudziem ļoti izciliem juristiem.”

Doma, ka šis cilvēks allaž ir ievērojis likumu, ir vienkārši absurda. Pēc pāris mēnešiem būs 50 gadi kopš Tramps un viņa papiņš Freds tapa federālā civillietā apsūdzēti par rasu diskrimināciju dzīvojamos namos, kādi viņiem piederēja. Sev raksturīgā manierē tobrīd vēl gados jaunais Donalds apsūdzības nosauca par “ārprātīgiem meliem” un lika savam juristam pieteikt prāvu pret valdību, prasot 100 miljonus dolāru principā par goda un cieņas aizskārumu.

Galu galā Tramps un viņa tēvs parakstīja līgumu, kurā viņi solīja vairs nediskriminēt un personīgi un detalizēti izpētīt likumu par diskriminācijas novēršanu mājokļu tirgū. Trampam lika laikrakstos publicēt reklāmas, kurās bija teikts, ka viņa īpašumos diskriminācijas vairs nebūs.

Bet līgumā nebija teikts, ka Tramps būtu noziedzies kriminālā nozīmē, un tas, kā vienmēr, viņam lika apgalvot, ka viņš bija pilnīgi attaisnots un nevainīgs jēriņš.

Savukārt frāze par rīcību “ar padomu no daudziem ļoti izciliem juristiem” droši vien tur piekabināta ar nolūku cerībā, ka tiesāšanas laikā Tramps varēs blisināt acis un apgalvot, ka viņš tikai darīja to, ko viņam ieteica juristi, nevis, ka viņš pats kaut kā būtu nogrēkojies pret likumu.

Diez vai tā būs veiksmīga stratēģija. Vakar publicētajās apsūdzībās konkrēti Tramps ir apsūdzēts četros noziegumos: Par sazvērestību apkrāpt Savienotās valstis, par sazvērestību bloķēt oficiālu procesu, par tiesiskuma bloķēšanu cenšoties nobloķēt oficiālo procesu, un par sazvērestību pret cilvēku tiesībām.

Apsūdzībā minētas sešas citas personas ar aprakstu “neapsūdzēti sazvērnieki.” Laikraksts The Washington Post no apsūdzības satura izsecināja, ka runa ir par četriem juristiem, kuri laikā pēc 2020. gada vēlēšanām aktīvi izplatīja vistrakākās muļķības un apgalvojumus par it kā krāpšanos un visu pārējo.

Vēl viens ir cilvēks ASV Tieslietu ministrijā, kuru Tramps spieda oficiāli paziņot, ka vēlēšanas bija notikusi krāpšanās. Par sesto “neapsūdzēto sazvērnieku” vēl konkrētas informācijas nav. Taču visos gadījumos patiesībā vajadzētu rakstīt “pagaidām neapsūdzēti,” jo arī pret citiem cilvēkiem kriminālapsūdzības ir ne tikai reālas, bet visticamāk arī nākošas.

Trampam pirmā tiesas sēde būs rīt, 3. augustā. Lieta Vašingtonā piešķirta tiesnesei vārdā Tanja Čutkana. Pēdējo pāris gadu laikā šī tiesnese ir izskatījusi 31 lietu, kurā apsūdzēts kāds, kurš 2021. g. 6. janvārī marodēja ASV Kapitolijā.

Visos gadījumos apsūdzētais atrasts par vainīgu un piespriests reāls sods cietumā. Deviņos gadījumos tiesnese nolēma piespriest smagāku sodu nekā prokurori bija prasījuši. Vienā gadījumā soda paziņošanas brīdī Čutkana teica šādi:

“Skaidri jāsaprot, ka cilvēks, kurš vardarbīgi cenšas gāzt valdību, apturēt mierīgu varas pārnesi un uzbrukt likuma sargiem, bez jebkādām šaubām sastapsies ar sodu.”

Citā gadījumā viņa nāca ar šādu atzinumu par dumpinieka motivāciju:

“Viņš uz Amerikas Savienoto Valstu Kapitoliju nedevās tāpēc, ka viņš mīl mūsu valsti. Viņš tur devās viena cilvēka dēļ.”

Nu kriminālapsūdzības arīdzan vērstas pret šo “vienu cilvēku.” Gandrīz garantēti Tramps rīt pateiks, ka viņš ir nevainīgs un nekā nav nogrēkojies. Tikpat garantēti viņa juristi, kādi nu šim karjeras žuļikam ir palikuši, centīsies stiept gumiju.

Jo Trampa prātā galvenais patlaban ir doma, ka varbūt nākamgad viņš uzvarēs valsts prezidenta vēlēšanās, un tad viņš varēs piedot pats sev, uz mājienu likvidēt visas juridiskās likstas, kādas viņam radušās, un principā iznīcināt tiesiskumu un likuma varu Amerikas Savienotajās Valstīs.

Līdz nākamā gada vēlēšanām Amerikā palikuši 15 mēneši, un tajā laikā visādi var gadīties. Kā esmu rakstījis citreiz, patlaban Donalds Tramps ar lielu atrāvienu skaitās populārākais kandidāts uz Republikāņu partijas nomināciju vēlēšanās.

Kongresa spīkers Kevins Makārtijs pēc kriminālapsūdzību izsludināšanas Tviterī rakstīja, ka apsūdzību vienīgais mērķis esot bijis novērst uzmanību no apgalvojuma, pa patiesībā daudzreiz noziedzīgāks un korumpētāks esot pašreizējais ASV prezidents Baidens un visvairāk viņa dēls Hanters:

“Amerikā visi saprot, kas te notiek,” tā rakstīja Amerikas trešā augstākā valsts amatpersona. “Tieslietu ministrija cenšas novērst uzmanību no notiekošā un uzbrukt republikāņu partijas nominācijas vadošajam kandidātam, prezidentam Trampam.”

Te jāuzsver, ka vienalga, ko Republikāņi Kongresa apakšpalātā par šo lietu vēlas vāvuļot, joprojām pēc sešu mēnešu “izmeklēšanas” viņi nav atraduši ne kripatiņas pierādījumu saviem absurdajiem apgalvojumiem, ka Džo Baidens savulaik no Ukrainas ir saņēmis kukuļus. Apgalvot, ka viņš ir noziedznieks, to psiholoģijā un psihoterapijā sauc par projekciju, kuru var rezumēt atbilstoši niķīga trīsgadnieka teiktajam:

“Pats tu tāds.”

Tāds infantilisms, protams, negodina nevienu, kur nu vēl Savienoto Valstu Kongresa apakšpalātas spīkeru. Kā esmu rakstījis citreiz, republikāņi manā dzimtenē ir dziļās sprukās un principā paši sev ir iešāvuši kājā.

Viņi ļāva Donaldam Trampam četrus gadus ālēties Baltajā namā, tajā skaitā ignorējot pietiekami konkrētos pierādījumus, ka viņu tur iebīdīt palīdzēja ļaunprātīgie speciālie dienesti no Kremļa fašista valsts. Viņi neiebilda tad, kad Donalds Tramps savos četros prezidentūras gados meloja vairāk nekā 30 tūkstošus reižu, tā to saskaitīja jau minētais Washington Post.

Kad Kongresa apakšpalātā 2019. gada decembrī bija impīčmenta balsojums par Trampa centieniem nelegāli šantažēt Ukrainas prezidentu, par to nebalsoja neviens republikānis. 2021. gada 13. janvārī, kad bija impīčmenta balsojums sakarā ar 6. janvāra dumpi, 10 republikāņi balsoja par.

Abos gadījumos ASV Senātā neatradās divas trešdaļas, lai Trampu arī notiesātu. Otrajā gadījumā 57 senatori nobalsoja par notiesāšanu, tajā skaitā septiņi republikāņi. Vajadzēja 67. Šis lēmums republikāņiem nudien nozīmēja iešaušanu kājā, jo notiesātam Trampam būtu bijis liegts turpmāk piedalīties vēlēšanās un politiskajos procesos.

Republikāņi nolēma tā nedarīt, un te nu viņi ir – populārākais kandidāts ir cilvēks, pret kuru līdz šim divreiz ir izvirzītas nopietnas kriminālapsūdzības par slepenu dokumentu neatļautu glabāšanu un par dumpja uzrīkošanu ASV Kapitolijā. Plus vēl štata līmeņa apsūdzības par grāmatvedības datu viltošanu sakarā ar naudas maksāšanu erotisko filmu aktrisei, lai viņa klusētu par afēru, kāda viņai bija ar šo cilvēku. Kaut kad paredzamajā nākotnē arī būs kriminālapsūdzības Džordžijā par Trampa centieniem pārliecināt štata ļaudis viltot vēlēšanu rezultātus tā, lai sanāktu, ka tur uzvarēja viņš, nevis Baidens.

“Viss, kas man ir vajadzīgs, ir lai jūs atrodat vēl 11 780 balsis, vienu vairāk nekā būtu vairākums” – tā kādreizējais prezidents pateica Džordžijas valsts sekretāram sarunā, kura tapa ierakstīta un drīz vien nopludināta, tā, lai visa Amerika varēja dzirdēt, kā Amerikas prezidents konkrēti aicināja uz vēlēšanu rezultātu viltošanu.

Šis, lūk, ļoti iespējams nākamgad vasarā kļūs par Republikāņu partijas oficiālo kandidātu novembrī gaidāmajās vēlēšanās.

Prātā nāk tikai viena frāze: Paši vainīgi.

SAISTĪTIE RAKSTI