76 gadus vecais Tramps ierodas uz tiesu Manhetenā, kur padevās varasiestādēm.
76 gadus vecais Tramps ierodas uz tiesu Manhetenā, kur padevās varasiestādēm.
Scanpix/Reuters/Afp/Ap/Epa

Streips: Tramps kļuvis par pirmo ASV prezidentu, pret kuru izvirzīta kriminālapsūdzība. Uzrunā pēc tiesas sēdes bija dzirdami Trampa lielākie hīti 0

Vakar (13. jūnijā) persona vārdā Donalds Džons Tramps kļuva par pirmo kādreizējo vai esošo ASV prezidentu, pret kuru oficiāli uzrādītas federāla līmeņa kriminālapsūdzības. Tramps ieradās tiesas zālē Miami, kur viņš tapa arestēts, paņemti pirkstu nospiedumi un notika pirmā tiesas sēde. Par visu to, kas minēts apsūdzībās, plašāk rakstīju komentārā, kas publicēts 12. jūnijā. Neatkārtošos, bet atgādināšu, ka runa ir par visaugstākā līmenī slepenu militāru un valsts drošības dokumentu glabāšanu nedrošā vietā un tad melošanu par to.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 pārsteidzošas lietas, ko par jums atklāj apģērba krāsa
Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā 15
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kurus visbiežāk ieskauj kupls bērnu pulciņš 3
Lasīt citas ziņas

Tūdaļ pēc tiesas procesa Tramps devās uz restorānu, kurš atradās blakus tiesu namam. Tur viņu gaidīja grupiņa fanu, tajā skaitā dažādi garīdznieki, kuri kādreizējam prezidentam uzlika rokas un aizlūdza par viņu. Tapa nodziedāta dziesma “Happy Birthday to You,” jeb “Daudz baltu dieniņu.” Tiesa, vienu dienu par ātru, jo 77. dzimšanas diena Donaldam Trampam bija komentāra rakstīšanas dienā 14. jūnijā. Tramps klātesošajiem par nupat notikušo tiesas zālē nāca ar šādu paziņojumu:

“Tas ir negodīgs darījums, mums ir negodīga valsts, tā ir korumpēta valsts bez robežām, tā ir valsts ar bezgalīgām problēmām, tā grimst, un tad notiek kaut kas šāds. Jūs redzējāt tautu, es mīlu tautu, redzējāt pūļus, kas mani atbalsta. Mūsu valsts ir lejupslīdē tādā, kāda nekad nav pieredzēta, mēs nedrīkstam ļaut tam turpināties. Es šovakar Bedminsterā nākšu ar uzrunu, un ceru, ka arī jūs tur būsit.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Šis paziņojums pirmkārt sauca atmiņā Trampa inaugurācijas uzrunu pēc tam, kad viņš pavisam un pagalam negaidīti 2016. gadā sakasīja kopā pietiekami balsu, lai ar šauru vairākumu uzvarētu Elektorālajā koledžā. Uzrunā bija šāds teksts:

“Mūsu iekšpilsētās ir mātes un bērni, kurus sagūstījusi nabadzība. Fabrikas sarūsējušas un mūsu valsts ainavā tās ir izkaisītas kā kapakmeņi. Izlgītības sistēmā ir milzīgi daudz naudas, bet mūsu gados jaunie un skaistie skolēni nesaņem nekādas zinības. Noziedzība, organizētie noziedznieki, narkotikas – tas viss ir nozadzis pārāk daudz dzīvju un mūsu valstij atņēmis tik daudz nesasniegta potenciāla. Šī Amerikas iznīcība šajā brīdī un momentā top apturēta.”

Par pārāk lielu optimismu un gaišumu šo cilvēku nu nekādi nevarētu apsūdzēt. Bet attiecībā uz uzrunu restorānā, Tramps arī paziņoja, ka viņš ir uzsaucis pusdienas visiem klātesošajiem, un tad gan urravas bija pamatīgas un trokšņainas.

Bedminstera ir vieta Ņūdžersijā, kur Donaldam Trampam ir viena no savām visai daudzajām dzīvesvietām. Pēc tam, kad pirms pāris mēnešiem Ņujorkas štata tiesā pret viņu uzrādīts liels skaits apsūdzību sakarā ar faktu, ka laikā pirms 2016. gada vēlēšanām viņš lika saviem cilvēkiem maksāt naudu erotisko filmu aktrisei, lai viņa ciestu klusu par afēru ar Trampu. Kolīdz viņš bija ārā no tiesas zāles Ņujorkā, viņš devās uz muižu Floridā, kur viņš paskaidroja, ka arī tās apsūdzības bija politizētas un nenopietnas. Prokurors korumpēts un ļaunprātīgs, liels Trampa ienīdējs.

Šoreiz apsūdzības uzrādītas Floridā, un pa tiešo Tramps devās uz Ņūdžersiju. Nezinu, kāpēc viņš uzskata, ka reakcija ir vajadzīga citur nekā uzrādītas apsūdzības. Ļoti daudz nezinu par to, kāpēc šis konkrētais cilvēks kaut ko uzskata vai neuzskata.

Uzrunā Bedminsterā bija Trampa lielākie hīti. Vēlēšanas 2020. gadā viņam tapa nozagtas. Daudz lielāki noziedznieki nekā viņš ir Džo Baidens un Hanters Baidens, neaizmirstot arī pieminēt Hilariju Klintoni, par kuru Trampam ir bijis fetišs jau sen. Par Baidena ģimeni pēc brīža, bet vispirms vēlos pievērsties šim paziņojumam no kādreizējā prezidenta par apsūdzībām, kādas vērstas pret viņu:

Reklāma
Reklāma

“Te runa ir par politisku vajāšanu tādu, kāda būtu automātiska valstī, kur valda fašisms vai komunisms.”

Šo paziņojumu izlasīju 14. jūnijā. Tas ir datums, kurā mūsu tauta piemin faktu, ka todien 1941. gadā tūkstošiem cilvēku piedzīvoja klauvēšanu vai dauzīšanu pie durvīm agri no rīta vai vēl nakts tumsā. Viņiem tika pateikts ātri sagatavoties prombraukšanai. Ja vedēju starpā bija kāds labs cilvēks, viņš pačukstēja, ka vajag paņemt līdz drēbes aukstiem laika apstākļiem, jo 14. jūnijā Latvijā bija silts laiks, un pietiekami daudz cilvēku devās ceļā tajās drēbēs, kādas tiem bija mugurā.

Ļaudis tapa aizvesti uz dzelzceļa stacijām, kurās gaidīja gari vilcienu ešeloni ar lopu vagoniem. Gandrīz bez izņēmuma ģimenes tēvs tika aizvests citur ar apgalvojumu, ka ceļojuma beigās ģimene atkal būs apvienota. Gandrīz bez izņēmuma tā tas nenotika. Ceļā uz Sibīriju devās mātes ar bērniem, tajā skaitā ar pavisam maziem bērniem. Gados jaunākais zīdainis, kurš nomira pa ceļam piedzima burtiski trīs dienas pirms deportācijas. Viņa vārds bija Arvīds Baumanis. Kopumā deportēti tika vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku no Latvijas, bet arīdzan ļaudis no Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Rumānijas.

Deportācijas bija gandrīz precīzi gadu pēc dienas, kad Padomju Savienība okupēja Latviju vien 22 gadus pēc tam, kad PSRS bija parakstījusi miera līgumu solot no tiesībām uz mūsu valsts teritoriju atteikties uz “mūžīgiem laikiem.” Centrāla instrukcija par deportācijām Maskavā parakstīta 1941. gada 14. maijā un izpildīta 14. jūnijā. Vien mēnesis bija vajadzīgs.

Okupācija sākās 1940. gada 17. jūnijā. Jau 14. un 15. jūlijā bija “Tautas Saeimas” vēlēšanas, kurās bija tikai viens saraksts, un ievēlētā “Tautas Saeima” pirmajā sesijā deklarēja, ka Latvija turpmāk būs padomju republika, un drīz pēc tam nosūtīja delegāciju uz Maskavu ar lūgumu laipni atļaut Latvijai par tādu kļūt. Rakstnieks Andrievs Niedra bija viens no delegācijas locekļiem.

Sekoja pusgadsimta totalitāra okupācija. Līdz ar to mēs šeit Latvijā līdz kaulam zinām, kas ir komunisms.

Tikai dažas dienas pēc 1941. gada deportācijām Latvijā iebruka nacistu Vācijas karaspēks, un nākamo trīs gadu laikā šeit saimniekoja viņi. Kā zināms, nacistu galvenais mērķis bija visu ebreju pēc kārtas nogalināšana. Rīgā tapa nodedzināta galvenā sinagoga, un ebreji tapa sadzīti Rīgas geto. Ja kāds grib padomāt, ka viss Holokausta grēks ir uzveļams tikai un vienīgi vāciešiem, tad pateikšu, ka geto tapa izveidots tikai pēc tam, kad atsevišķi okupanti pauda vēlmi apslaktēšanu sākt tūdaļ pat. Vispirms bija vajadzīgs kaut kas cits, un proti:

Īsi pēc okupācijas sākuma no nacistu centrāles pienāca šāda instrukcija: “Nelikt nekādus šķēršļus pretkomunistu un pretebreju pašsattīrīšanas vēlmēm jauniekarotās zemēs. Gluži pretēji, tās jāstiprina, neatstājot nekādas liecības, un, ja vajadzīgs, ievirzāmas pareizā gultnē, nedodot šīm pašaizstāvēšanās aprindām iespēju vēlāk atsaukties uz jebkādām pavēlēm vai politiskiem solījumiem.”

Citiem vārdiem sakot, ja paši latvieši vēlas sākt ar ebreju apšaušanu, neliksim viņu priekšā nekādus šķēršļus un turklāt pārliecināsimies, ka šajos grēkos latvieši nevarēs vainot mūs. Vēsture min tādus latviešus, kā Viktors Arājs un Herberts Cukurs, bet viņi nebija vienīgie. Trīs gadu laikā Latvijā tapa nogalināti principā visi ebreji pēc kārtas. Kad pietrūka ebreju Latvijā, šurp tapa vesti ebreji no Polijas un Čehijas un citurienes, lai arī viņus nogalinātu šeit. To nedarīja tikai okupējošie vācieši. Tur arī piedalījās pietiekami liels skaits latviešu. Varu piebilst, ka šādā nozīmē salīdzinoši “laimīgi” bija tie ebreji, kuri šodien pirms 82 gadiem tapa deportēti. Sibīrijā dzīve bija skarba, bet tiem, kuri palika Latvijā, nāve bija tikai laika jautājums.

Un tas apliecina, ka arī fašismu mūsu valsts un tauta ir piedzīvojusi pēc pilnas programmas.

Amerikā tas tā nav. Amerikā šo jēdzienu lietošana ir vienkāršs intelektuāls slinkums. It īpaši republikāņi šos divus vārdus komunisms un fašisms ir lietojuši teju vai kā sinonīmus, lai aprakstītu jebko, kas viņiem nepatīk. Demokrātu vadībā pieņemts lielākā infrastruktūras attīstības programma pēdējo 30 gadu laikā? Sociālisms.

Kāds nāk ar domu, ka Amerikā ir pārāk daudz šaujamieroču un tas ir iemesls, kāpēc gandrīz katru dienu tur notiek tas, ko FIB apraksta ar vārdiem “masu apšaude”? Fašisms.

Izvirza kriminālapsūdzības pret Donaldu Trampu? Fašisms un sociālisms vienlaikus. Acīmredzot bez kaut minimālākās izpratnes par to, ko šie vārdi nozīmē īstenībā. Kā teicu – intelektuāls slinkums.

Attiecībā uz prezidentu Baidenu un viņa “noziedzību,” stāsts te ir vienkāršs. Laikā, kad Donalds Tramps centās šantažēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski, draudot bloķēt militāru palīdzību, ja Zeļenskis nepalīdzēs atrast sliktu informāciju par Baidenu un it īpaši par viņa dēlu Hanteru, uz Ukrainu devās daži no Trampa aptrakotajiem advokātiem, tajā skaitā un it īpaši Ņujorkas pilsētas kādreizējais mērs Rūdijs Džuliani.

Kaut kad šī procesa laikā uzradās viens ukrainis ar apgalvojumu, ka Džo Baidens un Hanters Baidens abi bija saņēmuši miljoniem dolāru kukuļos no kaut kurienes. Šis apgalvojums nonāca FIB dokumentā, kādu aģentūra gatavo attiecībā uz ikkatru kontaktpersonu, ar kādu tā ir saskārusies. Nav svarīgi, vai informācija ir patiesa vai nepatiesa, vienkārši top atzīmēts fakts, ka saruna ir notikusi.

Republikāņi no šī viena dokumenta ir izveidojuši pārliecību, ka acīmredzot Džo Baidens ir kaut kā nogrēkojies. Vispirms viņi bļāva par faktu, ka FIB un tās direktors atteicās attiecīgo dokumentu uzrādīt Kongresam. FIB tā nedarīja tāpēc, ka FIB pārliecinājās, ka gadījuma rakstura ukraiņa apgalvotais nebija pat minimāli ticams.

No tā republikāņi un viņu atbalss kambaris telekanālos Fox News un citos izzīda apgalvojumu, ka gadījuma rakstura ukrainis patiesībā bija liels varonis, kuru droši vien ļauni spēki bija novākuši no trases tā, lai viņš neko nevarētu stāstīt tālāk.

Ar laiku FIB sāka ļaut Kongresa deputātiem attiecīgo dokumentu aplūkot drošā vidē. Tā ir vide, kurā nav atļauts fotografēt, nav atļauts filmēt, nav atļauts neko pierakstīt. Izlasi dokumentu un ej prom.

Lūk, kas par to bija sakāms kongresmenei Nensijai Meisai no Dienvidkarolīnas: “Ja informācija šajā dokumentā ir patiesa, tad nepārprotami būs banku dati, kas to atbalstīs. Tam jābūt nākamajam solim, uzraudzības komitejai ir jāatrod attiecīgie banku dokumenti un tie jāpārbauda.”

Ja informācija šajā dokumentā ir patiesa. Patiesībā viena gadījuma rakstura ukraiņa izburkšķētais gluži zem zvēresta paustas informācijas nešķiet, bet republikāņiem tas nav svarīgi. Ja Amerikas Tieslietu ministrija ir vērsusies pret viņu varoni Trampu, tad vajag ne tikai paziņot, ka tas ir fašisms un sociālisms, arī vajag bļaut, ka patiesais noziedznieks ir kāds cits.

Psiholoģijā to sauc par projekciju. Pamatskolas spēļu laukumā to sauc “pats tu tāds.” Pieaugušam cilvēkam tā uzvesties ir vienkārši apkaunojoši un pretīgi.

Sakarā ar Trampa apsūdzībām Ņujorkā un nu arī Floridā, viens jautājums ir par faktu, ka Temīdas dzirnas Amerikā nemēdz griezties īpaši ātri. Ņujorkā, kur runa ir par erotisko filmu aktrisi, apsūdzības uzrādītas pirms mēneša, bet noteikts, ka pirmā tiesas sēde būs nākamgad aprīlī.

Apsūdzības Miami uzrādītas vakar. Daudz uzmanības pievērsts faktam, ka lieta uz nejaušības principa piešķirta konkrētai tiesnesei, kuru amatā iecēla Tramps un republikāņi Senātā lai gan nekādas vajadzīgās pieredzes viņai nebija. Pērn oktobrī, kad federālā valdība dikti centās no Trampa muižas Floridā atgūt zagtos valsts drošības un militāros dokumentus, tiesnese piepeši procesam uzlika pauzi. Drīz pēc tam apelācijas tiesa pateica, ka tiesnesei nebija nekādu tiesību tā kaut ko darīt un acīmredzot tiesnese neko nesaprata no attiecīgā likuma un tiesu prakses.

Šī tagad ir tā tiesnese, kurai piešķirta krimināllieta par to pašu jautājumu par dokumentiem. Prokurori noteikti lūgs viņu sevi atstādināt no lietas izskatīšanas, un tas būs tikai un vienīgi atkarīgs no viņas pašas, vai viņa tā darīs. Ja atteiksies, pavisam iespējams, ka sekos pārsūdzība augstākā tiesā. Vienādi vai otrādi, tas lietas tālāku izskatīšanu palēninās vēl vairāk, un tas nozīmē, ka arī šajā gadījumā tiesas process kā tāds visticamāk sāksies tikai nākamgad.

2024. gadā būs valsts prezidenta vēlēšanas. Donalds Tramps sevi kā kandidātu pieteica jau pērn novembrī, nepārprotami cerēdams, ka tas apturēs dažādās izmeklēšanas, kādas pret viņu tika vērstas. Viņš tobrīd bija un arī patlaban ir privātpersona, tāpēc nekas neapstājās, taču jo tuvāk vēlēšanām, jo vairāk cilvēks un viņa atbalstītāji varēs brēkt par lietas politizāciju un par iejaukšanos demokrātiskā procesā.

Tieši tāpēc juristi un citi eksperti, kādus esmu redzējis televīzijā un internetā ir sprieduši par citu iespēju, proti – ka Trampa juristi viņu pārliecinās sarunāt darījumu ar prokuroriem, kurā viņš, iespējams, atzīs vainu dažos, bet ne visos apsūdzības punktos, bet nodrošinās, ka cietumā viņam nebūs jāsēž. Blakus elements šāda sarunā varētu būt, ka Tramps izstājas no nākamā gada vēlēšanu procesa un apsola nekad vairs nekandidēt ne uz ko.

Amerikai ir pieredze ar šādu lietu. 1973. gadā Amerikas Tieslietu ministrija bija savākusi milzīgu kaudzi pierādījumu par faktu, ka ASV tā laika viceprezidents Spiro Agnew daudzu gadu garumā bija ņēmis kukuļus pret dažāda veida politisku vai juridisku palīdzību.

Šis cilvēks tāpat kā Tramps mūsdienās bļāva, ka process bija politizēts, prokurori visi korumpēti un ļaunprātīgi. Nekādā gadījumā viceprezidents neatzīs apsūdzības, viņš cīnīsies līdz beigām, un arī tad, ja pret viņu taps izvirzītas apsūdzības, no amata viņš nedemisionēs.

Pāris dienas vēlāk Spiro Agnew demisionēja. Un tieslietu sistēma atviegloti uzelpoja, jo prezidents tobrīd bija vēl īstenāks žuļiks Ričards Niksons. Prokurori bija šausmās par domu, ka pirmais kritīs Niksons, tad amatā stāsies Agnew kā viņa viceprezidents, un Agnew varēs piedot visus Niksona grēkus un apturēt jebkādu tālāku izmeklēšanu.

Galu galā sanāca, ka Votergeita skandāla kontekstā demisionēja arī pats Niksons, un galu galā pēc Agnew demisijas amatā ieceltais Džeralds Fords īsi pēc stāšanās amatā izsludināja pilnu amnestiju attiecībā uz Niksonu. Tas bija strīdīgs lēmums, un gandrīz noteikti viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc 1976. gada vēlēšanās Fords zaudēja Džimijam Kārteram no Demokrātu partijas.

Tramps nav Niksons. Niksons bija eņģelītis salīdzinot ar iepriekšējo ASV prezidentu. Man grūti iedomāties, ka Trampa neizmērojamā patmīla ļautu viņam atzīties kaut vienā noziegumā. Nekad mūžā viņš tā nav darījis. Droši vien nedarīs arī šoreiz.

Taču 2023. gada 13. jūnijā Amerika un pasaule varēja pārliecināties, ka likuma priekšā visi ir vienādi. Un mēs šeit Latvijā varējām pārliecināties, ka attiecībā uz fašismu un sociālismu Donalds Tramps un viņa aptrakotie fani vienkārši ir nezinīši visbriesmīgākie.

SAISTĪTIE RAKSTI