Foto: Ieva Lūka/LETA

Kas maksā, tas pasūta mūziku. Latviešu mūziķi ir gatavi pievērt acis, lai labi nopelnītu 3

Latvieši lepojas ar saviem operdziedātājiem un klasiskās mūzikas zvaigznēm, kas izpelnījušās Milānas, Vīnes un Ņujorkas publikas atzinību, bet pavisam cita aina vērojama popmūzikas laukā, jo mūsu spilgtākās zvaigznes vairāk lūkojas Krievijas, nevis Rietumu virzienā. Austrumu tirgū mūsu mūziķi joprojām ir pieprasīti, bet izsisties Rietumu popmūzikas biznesā latviešiem ir teju neiespējamā misija.

LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 77
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 28
21 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Vai tu esi gatavs tam vai ne, taču šodien daudz kas neizbēgami mainīsies! Horoskopi 27.septembrim
12 stundas
Lasīt citas ziņas

Jūrmalā šonedēļ notiek Laimas Vaikules rīkotais populārās mūzikas festivāls, kas cenšas aizpildīt konkursa “Jaunais vilnis” atbrīvoto nišu (pirms dažiem gadiem, kad Kremļa agresīvās ārpolitikas dēļ saasinājās Latvijas un Krievijas attiecības, “Jaunais vilnis” pārcēlās uz Sočiem). Dzintaru koncertzālē līdz ar Vaikuli un Krievijas estrādes zvaigznēm uzstāsies arī latviešu dziedātāji: Intars Busulis, Jānis Stībelis, Lauris Reiniks. Pašmāju dziedātājiem tā ir laba iespēja atrādīt sevi krievu publikai un veidot saites ar Krievijas mūzikas biznesu, lai vēlāk tiktu pie iespējas labi nopelnīt ar koncertiem mūsu kaimiņvalstī.

Lielās naudas vilinājums

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas savu preču eksportu ir pārorientējusi no NVS valstīm uz Eiropas Savienību, bet popmūzikas biznesā mūsu spožākās zvaigznes (“Prāta vētra”, Busulis u. c.) joprojām biežāk kursē Krievijas, nevis Rietumeiropas virzienā. “Ar popmūziku ielauzties Rietumu tirgū mūsu mūziķiem ir maz cerību, tādēļ viņi izmanto krievu valodas zināšanas un strādā Austrumu virzienā. Es tam visam esmu gājis cauri, tādēļ labi zinu gan plusus, gan mīnusus. Nav noslēpums, ka svarīgs ir arī finansiālais faktors, jo Krievijā mūsu mūziķiem maksā lielu naudu,” sarunā ar “Mājas Viesi” secina Maestro Raimonds Pauls.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mūzikas žurnāliste Daiga Mazvērsīte norāda, ka Austrumu tirgū mūsu mūziķi pašlaik ir pieprasītāki nekā rietumvalstīs, kur popmūzikas biznesā ir milzīga konkurence. “Rietumvalstīs latviešu mūziķi pārsvarā brauc uzstāties mazos klubiņos, nevis uz lielo festivālu skatuves. Savukārt krievu publikai mēs esam rietumnieki. Piemēram, Raimonda Paula mūzika Krievijā joprojām ir firmas zīme, ko atpazīst visi, ne tikai vecākās paaudzes pārstāvji.”

Krievijas īpatnības

Maestro mūzikas izpildītājs Viktors Lapčenoks gan iebilst, ka mūsdienās nav nemaz tik viegli ielauzties Krievijas tirgū, jo viņiem pašiem ir gana daudz spēcīgu izpildītāju. “Dažkārt paskatos Krievijas televīziju un varu teikt, ka krievu mūziķu līmenis ir krietni audzis. Padomju laikā mēs Latvijā varējām savākt čaļus un doties turnejā pa plašo Padomju Savienību, jo zinājām, ka pēc mūsu spēlētās mūzikas vienmēr būs pieprasījums. Tolaik mūsu mūziķu profesionālais līmenis bija augstāks nekā Krievijā, bet tagad tas ir izlīdzinājies. Protams, Krievijas tirgū ir savas īpatnības, piemēram, viņu zvaigznes koncertos bieži vien tikai plāta muti fonogrammas pavadījumā. Taču publikai tas netraucē, cilvēki saka: “Bet mums patīk uz viņiem paskatīties!””

Mazvērsīte spriež, ka Krievijas tirgū labāk veicies tiem latviešu mūziķiem, kam izdevies iegūt labu starta platformu, parādoties Krievijas TV ekrānā. “Padomju laikā, kad pie mums tika sarīkots festivāls “Jūrmala”, tajā uzvarēja Igo, kurš pēc tam ar grupu “Remix” varēja doties turnejās pa visu Padomju Savienību. Savukārt pēc konkursa “Jaunais vilnis” pie iespējas koncertēt Krievijā tika Intars Busulis un Jānis Stībelis.”

Mūziķis un dziesmu tekstu autors Guntars Račs norāda, ka latviešu mūziķiem noder krievu valodas zināšanas, kas palīdz uzrunāt Krievijas publiku. “Prāta vētrai” un Busulim ir dziesmas krievu valodā, viņi nereti uzstājas dažādos Krievijas TV šovos. “Šis tirgus nav vienkāršs, bet Krievijā ir iespēja labi nopelnīt, jo naudas viņiem netrūkst. Negribu neko pārmest citiem mūziķiem, bet par sevi varu teikt, ka es nebūtu ar mieru pakļauties spēles noteikumiem, ko diktē Krievijas tirgus. Man ir bijusi pieredze sadarbībā ar Krievijas mūzikas biznesu, un nekas labs no tā nav sanācis,” spriež Račs.

Seklais nacionālisms

Senais princips “nauda nesmird” attiecas arī uz mūzikas biznesu, tādēļ nav brīnums, ka latviešu mūziķi ir gatavi pievērt acis uz Krievijas tirgus īpatnībām, lai labi nopelnītu. “Mūzikā tāpat kā jebkurā profesijā atalgojumam ir būtiska nozīme. Arī mūsu opermūzikas zvaigznes uzstājas tur, kur par savu priekšnesumu var saņemt labāku atalgojumu,” secina Mazvērsīte.

Latviešu mūziķu došanās peļņā uz Krieviju kļuva par karsti apspriestu jautājumu pēc 2014. gada notikumiem Ukrainā un Krimas aneksijas, kad daži pasludināja “Prāta vētru” teju par “tautas nodevējiem”, jo viņi ar koncertiem Krievijā netieši atbalstot Maskavas agresīvo politiku. Reaģējot uz šo kritiku, “Prāta vētra” izplatīja paziņojumu, kurā norādīja: “Mēs savu mūziku spēlējam cilvēkiem, nevis karogiem un uzskatām, ka kultūrai, tāpat kā sportam, ir jāstāv pāri politikai, jo tā ir tiešā saikne ar cilvēkiem sirds valodā.”

Argumentu, ka mūziku nevajadzētu jaukt ar politiku, piesauc arī komponists Imants Kalniņš, kurš nepiekrīt tiem, kas nosoda Latvijas mūziķus par koncertēšanu un naudas pelnīšanu Krievijā. “Tas ir “seklais nacionālisms”, kas balstās uz ārējām izpausmēm: ja mūziķis brauc uz Krieviju, tātad viņš ir nodevējs, bet, ja brauc uz Rietumiem, tad viss ir kārtībā. Īstam nacionālistam vispār nebūtu ko meklēt ne Rietumos, ne Austrumos, jo visus spēkus vajadzētu veltīt darbam Latvijā.”

Ja ņemam vērā Kalniņa izvirzītos kritērijus, tad par īstenu nacionālistu būtu uzskatāms viņa kolēģis Raimonds Pauls, kurš kādreiz aktīvi darbojās Krievijas tirgū un konkursa “Jaunais vilnis” žūrijā, bet šobrīd visu savu uzmanību veltījis Latvijas mūzikas attīstībai. “Kamēr vēl varu kustēties, vēlos apceļot savu dzimteni. Uzskatu, ka tas ir mans pienākums. Sen neesmu tik daudz braukājis pa Latviju, kā sanāk pēdējā laikā. Interesanti pavērot, kā mainās apkārtējā vide un koncertu publika,” stāsta Pauls. “Atklāti sakot, Latvijas tirgus ir ļoti maziņš. Koncertu ir daudz, piedāvājums ir ļoti plašs, bet pieprasījums ir ierobežots. Lai aizietu uz visiem, cilvēkiem nepietiek naudas. Taču, no otras puses cilvēki žēlojas, ka Latvijā ir grūta dzīve, bet pilsētu svētki tiek svinēti trīs dienas!”

Koncentrējas uz vietējo tirgu

Pēc mūzikas žurnālista Toma Grēviņa domām, latviešu mūziķi labi saprot, ka ar dziesmām angļu valodā izsisties Eiropas tirgū ir gandrīz neiespējami, tādēļ visus spēkus velta vietējā tirgus apgūšanai. “Spilgts piemērs ir Agnese Rakovska un grupa “Triānas parks”, kas agrāk spēlēja dziesmas angļu valodā, bet tagad izdos albumu latviešu valodā, lai uzrunātu vietējo klausītāju,” stāsta Grēviņš. Viņa kolēģe Daiga Mazvērsīte piebilst, ka latviešu mūziķu izredzes uz panākumiem pasaulē ietekmē arī izraudzītais mūzikas žanrs: “Piemēram, latviešu grupa “Skyforger”, kas darbojas folkmetāla žanrā, ārzemēs ir pat populārāka nekā pie mums Latvijā, lai gan viņu dziesmas ir latviešu valodā.”

Grēviņš norāda, ka svarīgi ir arī tas, cik laba reputācija izveidojusies attiecīgās valsts mūziķiem. “Mums ir daudz augsta līmeņa klasiskās mūzikas izpildītāju, kas guvuši panākumus Rietumos, tādēļ talantu mednieki rūpīgi seko Latvijas akadēmiskās mūzikas norisēm. Savukārt latviešu popmūzikas izpildītājiem nav izdevies iekļūt Rietumu topos, tādēļ tur nevienu neinteresē, kas notiek mūsu popmūzikā. Tas ir kā apburtais loks.”

Latviešu popmūzikas veterāns Viktors Lapčenoks gan turas pie pārliecības, ka kvalitatīva mūzika vienmēr būs pieprasīta: ja tev būs labas dziesmas, varēsi doties turnejās gan uz Austrumiem, gan uz Rietumiem. Padomju laikā Lapčenoka un citu Latvijas mūziķu sapņu kalngals bija Sopotas festivāls Polijā, jo padomju estrādes dziedātājiem bija gandrīz neiespējami doties turnejā uz Rietumiem un spēlēt kapitālistu publikai. Tagad latviešu mūziķiem visa pasaule ir vaļā, bet tas nenozīmē, ka mūziķu dzīve kļuvusi vieglāka. Kā norāda dziedātājs Jānis Stībelis, kurš agrāk bieži koncertējis Krievijā, popmūzikā kā jebkurā biznesā ir svarīgi izpētīt tirgus situāciju un sagatavot kvalitatīvu piedāvājumu, kas tirgū būs pieprasīts. “Nevar kādā jaukā dienā pēkšņi izdomāt: es tagad braukšu koncertēt uz Vāciju vai Krieviju! Pirms tam ir vajadzīgs ļoti rūpīgs plānošanas darbs: jāsagatavo programma, jāparūpējas par koncerta reklāmu.”

Popmūzika pabērna lomā

Daiga Mazvērsīte norāda, ka popmūzikas biznesā ļoti daudz kas ir atkarīgs ne tikai no mūzikas, bet arī menedžmenta kvalitātes. “Piemēram, grupa “Carnival Youth” šobrīd aktīvi cenšas apgūt Rietumu tirgu, jo viņiem ir iespēja izmantot “Prāta vētras” iestrādes un menedžmentu (šajā grupā spēlē “Prāta vētras” solista Renāra Kaupera dēli. – Red.). Citām latviešu grupām nav tik spēcīgs menedžments.”

Latvijas mūzikas klasiķis Imants Kalniņš spriež, ka pasaules popmūzikā ir milzīgs piedāvājums, kas ar katru dienu palielinās, jo teju katrs jaunietis grib kļūt slavens, nodarbojoties ar mūziku. “Popmūzikā, lai izpildītājs kļūtu slavens, nav nepieciešams iziet tik smagu apmācības posmu kā akadēmiskās mūzikas laukā. Klasiskās mūzikas izpildītāji ir profesionāļi, kas gadiem ilgi apguvuši šo arodu, bet popmūzikā ieejas barjera ir zemāka.”

Atšķirības profesionālās sagatavotības līmenī ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijas popmūzikas izpildītājiem ir tik grūti ielauzties Rietumu tirgū. “Latvijā popmūzika ir nevienlīdzīgā stāvoklī, salīdzinot ar akadēmisko mūziku, jo klasiskās mūzikas jomā valsts iegulda līdzekļus gan mūziķu izglītībā, gan dažādos atbalsta fondos. Popmūzikā nekas tāds nedarbojas, diemžēl Latvijā popmūzika ir pabērna lomā,” uzskata mūzikas izdevējs Guntars Račs.

Arī dziedātājs Jānis Stībelis piekrīt, ka Latvijas popmūzikas konkurētspējas uzlabošanai būtu jāsāk ar mūzikas izglītības sistēmas pilnveidošanu, lai mēs varētu sagatavot ne tikai pasaules līmeņa klasiskās mūzikas izpildītājus, bet arī popmūzikas zvaigznes. “Tam būtu nepieciešams arī valsts atbalsts, kāds ir citās Eiropas valstīs. Spilgts piemērs ir Zviedrija, kur popmūzikas talantu attīstība ir ļoti augstā līmenī.”

Zviedrijas piemērs

Zviedrija popmūzikas eksporta jomā pretendē uz trešo vietu pasaulē, atpaliekot tikai no lielvalstīm ASV un Lielbritānijas. Protams, viss sākās ar leģendāro grupu “ABBA”, bet arī pēc tam Zviedrijā izaugušas daudzas pasaules līmeņa zvaigznes: “Roxette”, “Europe”, “Ace of Base”, “The Cardigans” u. c. Tāpat popmūzikas biznesā ir liels pieprasījums pēc zviedru mūzikas autoriem, kas raksta dziesmas Madonnai un citām slavenībām. Viens no zviedru panākumu iemesliem ir lieliskās angļu valodas zināšanas, bet svarīgs ir arī valsts ieguldījums mūzikas izglītībā un popmūzikas talantu atbalstīšanā. Šiem mērķiem tiek tērēti vairāk nekā 100 miljoni eiro gadā.

Mūzikas žurnālists Grēviņš atzīst, ka bez valsts atbalsta būs grūti atklāt un izauklēt latviešu popmūzikas zvaigznes, kas būtu pieprasītas ne tikai Krievijā, bet arī Rietumu tirgū. “Basketbolā mums ir Kristaps Porziņģis, bet jāsaprot, ka viņš nav izaudzis tukšā vietā, jo valsts iegulda ievērojamus līdzekļus basketbola attīstībā, jauno sportistu apmācībā. Diemžēl popmūzikā nekas tāds nenotiek,” secina Grēviņš.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 77
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 28
21 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Vai tu esi gatavs tam vai ne, taču šodien daudz kas neizbēgami mainīsies! Horoskopi 27.septembrim
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Valsts nemāk pieņemt dāvanas!” “Apturi Covid” aplikācijas izstrādātāji vīlušies par sava darba likteni 30
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Esmu apbēdināta, ka mani tik viegli nodeva…”: dziedātāja Alise Haijima beidzot komentējusi internetā nopludināto video, kurā viņa un citi niekojas ar “balto pulverīti” 67
3 dienas
Lasīt citas ziņas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Jaunais budžets: Ministri pateicas kā “Oskarā”, pašvaldības skābā noskaņojumā, bet Kariņš priecīgs
7 minūtes
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Es apzinos, ka ir dīvaini runāt par pieaugšanu 43 gadu vecumā.” Saruna ar Vladislavu Navstavševu
23 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Biezākā migla – Zemgalē. Kur pirmdien gaidāms vēsākais laiks?
3 minūtes
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Baltais pulverītis, Levita zvans un kovida pacientu dārgās stacijas. Nedēļas notikumu apskats
25 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Biezākā migla – Zemgalē. Kur pirmdien gaidāms vēsākais laiks?
07:18
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Jaunais budžets: Ministri pateicas kā “Oskarā”, pašvaldības skābā noskaņojumā, bet Kariņš priecīgs
07:08
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Ventspilī paplašinās polikarbonāta profilu ražošanu, radot jaunas darba vietas ventspilniekiem
07:07
LA
LA.LV
Ziņas
“Veloinfrastruktūra pilsētā ir apzināts spiediens.” Silenieks par velojoslu risinājumiem un izmešu samazinājumu 4
39 minūtes
IF
Imants Frederiks Ozols
Ziņas
Imants Frederiks Ozols: Politiķiem pārāk viegli manipulēt ar slikti atalgoto sabiedrības vairākumu
58 minūtes
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Gribi veselīgu māju – būvē no kaņepēm! Kāpēc par kaņepju spaļu vieglbetonu zinām tik maz?
19 minūtes
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Tikai ekstrēmi optimisti var iedomāties, ka pāreja uz bezizmešu transportu notiks ātri un viegli
1 stunda
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Ventspilī paplašinās polikarbonāta profilu ražošanu, radot jaunas darba vietas ventspilniekiem
8 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Valsts nemāk pieņemt dāvanas!” “Apturi Covid” aplikācijas izstrādātāji vīlušies par sava darba likteni 30
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kur pazuda 30 miljoni no bankrotējušās “PNB bankas” – izlocīšanās no atbildības vai arī nē? 12
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Konkurences padome izmeklē arī iespējamu ceļu būvnieku karteli. Piecās kompānijās veiktas kratīšanas 4
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izplatība Latvijā: kur visvairāk sasirgušo? 10
14 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
Šogad medus raža bijusi laba, bet kā zināt, vai tas ir labs?
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rudenī ceļa tuvumā biežāk uzturas meža dzīvnieki. Kas jāievēro autovadītājiem? 25
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 77
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kādu vietu Eiropas klubu kausa izcīņā šahā ieguvusi Reizniece-Ozola ar komandu
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šveicieši referendumā atbalstījuši viendzimuma laulību legalizāciju 54
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kovids nezina, ka viņam ir jāapstājas pie diviem metriem.” Eksperts par divu metru distanci no zinātniskā viedokļa 66
20 stundas
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
“Praktisks, simpātisks un teju par velti!” Roberto Meloni par patriotismu, ēdienu un itāļu automobiļiem 15
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 28
21 stundas
GN
Gints Narogs
Stāsti
“Citiem smejot saku, ka man nav 91, bet 16.” Vecākais Vienības brauciena dalībnieks Edgars izvirzījis ambiciozu mēŗki 8
22 stundas
GP
Guntars Pļavinskis
Stāsti
Pētniekiem izdevies atminēt Himalaju Skeletu ezera noslēpumu. Kas bija šie cilvēki, kuru mirstīgās atliekas atrodas ezerā?
1 diena
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA: Kur un no kā jūs gūstat prieku un optimismu? 7
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man gribējās piecelties un teikt – ej tak tu!”: Igors Linga atklāj, kurš pašmāju mūziķis ir bijis visneciešamākais 10
1 diena
DT
Dace Terzena
Ziņas
Dace Terzena: Nekad nebūtu varējusi iedomāties, ka mūs tik ļoti varēs sašķelt jautājums par potēšanos pret nāvējošo vīrusu 60
1 diena
AT
Arnis Terzens
Stāsti
“Laika gaitā šī Angelas fobija tikai pieņēmusies spēkā.” No kā paniski bail Angelai Merkelei? 19
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Gaidāms labvēlīgs laiks svarīgu lēmumu pieņemšanai! Horoskopi no 27. septembra līdz 3.oktobrim 1
22 stundas