Pie Latvijas – Baltkrievijas top metāla tunelis

Kas notiek uz robežas ar Baltkrieviju? Būs ne tikai žogs, bet arī plaša patruļu taka un purvu laipas – vairāk nekā Lietuvai un Polijai 83

Žogs uz robežas ir infrastruktūras elements, kam ir jāaizkavē nelegālo migrantu nelikumīga iekļūšana Latvijā. Klasiskās migrācijas krīzē tas strādā ļoti efektīvi. Šādi TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” izteicās Guntis Pujāts, ģenerālis, Valsts robežsardzes priekšnieks.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 27
TV24
“Kāpēc Zelenskis to lietu izspēlēja?” Rajevu pārsteidzis paziņojums par Ukrainā sagatavotajām 14 jaunām armijas brigādēm
Lasīt citas ziņas

Pašlaik mēs saskaramies, ka no Baltkrievijas režīma puses tiek organizēta migrantu plūsma, tad, protams, ir sarežģītāk – šīs valsts amatpersonas ir iesaistītas šo nelegāļu plūsmas organizēšanā, kā arī ir fiksēts, ka tiek bojāta pastāvīgā infrastruktūra, atklāj ģenerālis.

Izbūvēta infrastruktūra ļauj ātrāk konstatēt pārkāpumus, jo

CITI ŠOBRĪD LASA
žogs ir tikai viens no elementiem: bez žoga izbūvēta arī patrulēšanas taka. Tās vietā, kur agrāk ar kājām varēja tikai iziet, tagad tur var izbraukt gan ar kvadracikliem,

gan robežsardzes bagijiem, un var ātrāk var pamanīt pārkāpumus.

Šis novērš liela skaita cilvēku nelikumīgu iekļūšanu vienā vietā. Pa šiem caurumiem žogā nelegālie imigranti lien iekšā Latvijā pa vienam. Līdz ar to

žogam ir pārkāpumu plūsmas regulēšanas nozīme. Novērojām, – ka desmitiem potenciālo pārkāpēju iet gar žogu, neienākot Latvijā.

Līdz ar to ir virkne pozitīvu piemēru, kur jau esošā infrastruktūra ir attaisnojusi, atklāj Pujāts.

Ir zināms, ka Lietuvā ir vieta, kur purvā nevar uzbūvēt žogu. Bija izvietotas kameras, bet tās kāds kaimiņvalsts oficiālais pārstāvis bija nozāģējis. Tātad ar kamerām vien nepietiek, ir nepieciešams komplekss risinājums, uzskata raidījums.

Robežsardzes nostāja konsekventi ir šāda – ir nepieciešams gan žogs, gan arī tehniskie līdzekļi, kas nosegtu to visu robežu. Kopā šie elementi strādā ļoti efektīvi, atzīst ģenerālis.

“Nepieciešams žogs, kas ir grūti pārvarams. Tehniskie līdzekļi, kas nosegtu visu robežu. Mūsu prasības jau esošajiem būvniekiem ir, ka tiks izbūvēts žogs arī purvainajos apvidos, līdz ar to rajons uz Baltkrievijas robežas tiks noslēgts tuvu simt procentiem. Izņemot Daugavu, tas ir objektīvi, turklāt tā ir publiska upe, kur jānodrošina piekļuve vietējiem iedzīvotājiem. Bet

uz mazajām upēm pa krastiem tiks izbūvēts žogs, un arī purvos tiks būvēts žogs ar laipām. Līdz ar to Latvijai posmu, kur nav žoga, būs daudz mazāk nekā Lietuvai un Polijai,” secina Pujāts.

Baltkrievijas sūtītos nelegālos imigrantus plānot atbaidīt ar psiholoģiskas iedarbības skaņu ierīci

Valdība otrdien lems par grozījumiem regulējumā, kas paredz Valsts robežsardzei (VRS) tiesības pielietot psiholoģiskas iedarbības skaņu ierīci.

Prognozējams, ka pie Latvijas-Baltkrievijas robežas un robežšķērsošanas vietām turpinās veidoties un uzturēties cilvēku grupējumi, kuru mērķis būs izraisīt masu nekārtības, veikt bojājumus valsts robežas nostiprinājuma būvēm ar mērķi nelikumīgi iekļūt valsts teritorijā.

Reklāma
Reklāma

Lai nepieļautu tādu situāciju, kad VRS nevarēs laicīgi reaģēt uz migrantu agresīviem centieniem masveidā iekļūt Latvijā vai veikt valsts robežas nostiprinājuma būvju iznīcināšanu, nepieciešams noteikt tiesības pielietot psiholoģiskās iedarbības skaņu ierīci arī VRS.

Šogad no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti jau 6643 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti 305 cilvēki. Pērn visa gada laikā kopā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.

Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu no 11.augusta līdz 2024.gada 10.februārim vairākas administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā ir spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kas nomainīja valdības 2021.gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju.

Ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, Valsts robežsardze mobilizējusi papildu dienestā esošos robežsargus ārējās robežas apsardzības stiprināšanai. Tāpat robežsardze pieprasījusi papildu atbalstu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.