Katram interesantam iespēja iesaistīties filmas “Zeme, kas dzied” uzņemšanā, pārceļoties uz 1873. gadu ar dalību virtuālā korī 3

Turpinoties darbam pie vēsturiskās spēlfilmas “Zeme, kas dzied”, kas ataino 1873. gada notikumus, kad Rīgas Latviešu biedrības vīri organizēja pirmos Dziesmu svētkus, filmas veidotāji aicina ikvienu interesentu iesaistīties filmas atbalstīšanā.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām
Lasīt citas ziņas

Filmas atbalstam ir radīta unikāla interneta platforma www.filmaibut.lv, kurā var kļūt par filmas atbalstītāju. Līdzīgi kā Dziesmu svētki nav iespējami bez vispārējas latviešu tautas dalības svētkos, interneta platformā www.filmaibut.lv filmas atbalstītājii kļūst par virtuāla kora dalībniekiem, tādējādi palīdzot tapt filmai, kas stāsta par mūsu dziedāšanas tradīcijas pirmsākumiem.

Zeme, kas dzied uzņemšanas aizkulises. Publicitātes bildes
CITI ŠOBRĪD LASA
Dainis Īvāns.
Foto: Anda Krauze

“2023. gads mūsu dziedošajai tautai būs īpašs. Pirmo vispārējo dziedāšanas svētku 150. gadadienu atzīmēsim ne vien atkal sanākot kopā uz Dziesmu svētku skatuves, bet arī ar aizraujošu un krāšņu veltījumu svētku pamatlicējiem un Dziesmu svētku kopienai – vēsturisku spēlfilmu “Zeme, kas dzied”.

Pirmie dziedāšanas svētki tapa, pateicoties uzņēmīgiem latviešiem. Tad arī mūsu tauta noticēja, ka varam izveidot paši savu valsti. Pateicoties dziedāšanas svētkiem, tapa Latvija.

Arī šodien ceram, ka atradīsim dzirdīgas ausis un skanīgas balsis, kas ļaus mums izstāstīt šo stāstu pilnībā un saglabāt to vēsturei.

Pat, ja visi nekad nebūs kordziedātāji, Dziesmu svētki ir notikums, kas vieno mūs visus latvietībā un dziesmā. Tāpēc aicinu visus, kam svarīga Dziesmu svētku turpinātība cauri paaudzēm, pievienoties mūsu virtuālajam kopkorim ziedošanas platformā filmaibut.lv ,” atbalstīt filmu aicina tās scenārija autors Dainis Īvāns.

Ar savu ziedojumu korī var ieņemt četras dažādas lomas – dziedātājs, koru vadonis, virsdiriģents vai goda viesis.

“Zeme, kas dzied” filma vienuviet apvieno vērtības, kas uzsver latviešu uzņēmību un spēju būt vienotiem. Lai arī dziedāšana ir redzamākais vienotības elements, tās pamatā ir tautas vērtības, izdarība un savstarpējs atbalsts. Tā ir spēja saorganizēties, radīt, attīstīt un vēlme pēc skaistā.

Reklāma
Reklāma

Visi filmaibut.lv saņemtie līdzekļi tiks izlietoti spēlfilmas “Zeme, kas dzied” izveidei. Ikviens atbalstītājs tiks iekļauts ne tikai ziedotāju sarakstā interneta platformā, bet arī filmas titros.

Kā vēstīts jau iepriekš, filmas “Zeme, kas dzied” scenārijs ir balstīts patiesos un līdz šim plašāk nezināmos faktos, un tā vēstīs par Pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku tapšanu, par unikāliem cilvēkiem Latvijas kultūras vēsturē, kā arī nozīmīgām vietām vēsturisku notikumu dzimšanā.

Spēlfilmas tēlos iedzīvojušies populāri aktieri kā Vilis Daudziņš, Andris Bulis, Ainārs Ančevskis, Andris Keišs, Ģirts Ķesteris, Nauris Brikmanis, kā arī izcilā operdziedātāja Marina Rebeka un daudzsološā aktrise Marta Lovisa Jančevska.

Spēlfilmas režisors, scenārija autors – Māris Martinsons, scenārija līdzautors – Dainis Īvāns, mākslinieks Mārtiņš Kalseris, komponists Jēkabs Jančevskis, operators Jānis Jurkovskis, kostīmu māksliniece Katrīna Liepa, grima māksliniece – Beata Rjabovska. Filma top studijā “K Films” sadarbībā ar biedrību “Nameyse”, tās producente ir Linda Krūkle.

Filmas pirmizrāde gaidāma 2023. gadā, atzīmējot Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku 150. gadu jubileju.

Filmu atbalsta Latvijas Nacionālais kino centrs un Latvijas Nacionālais kultūras centrs, filmas tehnoloģijas partneris – SIA “Latvijas Mobilais Telefons”.

Andreja Strokina un Margaritas Germanes foto

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.