Kas ir Bovena slimība? Vienu soli tuvāk vēzim 0
“Kas ir Bovena slimība? Pat poliklīnikas reģistratūrā meitenes brīnījās, kad teicu, ka man ir šāda kaite. To atklāja uz kājas, un ārsts teica, ka man būs jāiet uz starošanu.” raksta Inta, 84 gadi, no Krapes pagasta.
Atbild Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, dermatologs Jānis Ķīsis: “Bovena slimība jeb intraepidermālais spinocelulārais vēzis ir viena no priekšvēža saslimšanām, kaut arī pēc sava rakstura tā atgādina onkoloģisku slimību.
Pacienta ādā izveidojas atipisks epitēlijs (tas ir viena otrai cieši pieguļošu šūnu slānis, kas sedz ķermeni no ārpuses un kurā dominējošās šūnas ir keratinocīti, kas producē keratīnu). Situāciju, kad audi veidojas citādi nekā apkārtesošie, sauc par neoplāziju (jaunveidojumu).
Šajā gadījumā pacientei savādākas, izmainītas šūnas veidojas ne tikai epidermā jeb ādas virskārtā, bet arī dziļāk – dermā. To sauc arī par displāziju – diskeratozi, kad raga slāņa šūnas neatrodas savā vietā. Šūnu izmaiņu apjoms nosaka to ļaundabību.
Tas nozīmē, ka šajā ķermeņa vietā var rasties vēzis jeb ļaundabīgs audzējs. Bovena slimības gadījumā atipiskais epitēlijs uz ķermeņa var veidoties gan tā saucamajās saules (saules stariem atsegtās ķermeņa vietas, piemēram, seja, rokas), gan nesaules vietās.
Pirmajā gadījumā slimības norise ir smagāka, jo pievienojas arī UV staru radītās izmaiņas. Uz pacienta ādas parādās zvīņains, norobežots, neregulārs audu sabiezējums, kurā var būt ragveida masas, erozija un čūlas. Diagnoze tiek noteikta, veicot biopsiju.
Ja izvēlētā ārstēšanas metode ir pareiza, prognoze ir ļoti laba. Šo veidojumu iespējams izgriezt, veicot elektrokoagulāciju kopā ar kiretāžu, izmantot medikamentozo terapiju. Es uzskatu, ka šajā gadījumā staru terapija kā ārstēšanas metode liekama pēdējā vietā.
Izmantojot pirmās divas terapijas metodes, rezultāts ir tikpat labs, ja ne vēl labāks, tādēļ iesaku pacientei pirms apstarošanas sākšanas uzzināt vēl viena ārsta viedokli.”
