Izmanto pat lineālu 0
Vispirms dziednieks ar roku izstaigā mugurkaulu, atrodot vainas. Izmēra un salīdzina lāpstiņas, plecu augstumu, gūžu slīpumu, kāju garumu. Tas nepieciešams, lai saredzētu pārmaiņas. Mēra ar lineālu. Piemēram, pirms seansa skaidri un gaiši redzams, ka, papēžus novietojot blakus, tie atšķiras par pāris centimetriem. Pēc seansa šī starpība zudusi, tātad cilvēks kļuvis taisns.
“Kad pirmoreiz to redzēju, grūti bija noticēt, manī nerima racionālā domāšana – tas nevar būt, jo nav izskaidrojams. Pie Pjotra Elkunoviča mācījos piecus gadus, izgāju metodes piecas pakāpes. Kad man pašam pirmās reizes izdevās kādu iztaisnot, vēl jo-projām nevarēju saprast, kā tas iespējams. Tāds mirklis, zibsnis, un viss notiek. Gribas notiekošo it kā ar prātu pataustīt. Kad vaicāju par to Pjotram, viņš tikai noteica: vai tu gribi noķert gaismu? Tā ir dievišķā enerģija, kas ļauj šādi strādāt,” uzsver Vilnis Lejnieks.
Mēdz būt arī kuriozi gadījumi. Kāda sieviete vēlējās veikt iztaisnošanu nevis tāpēc, ka kaut kas sāpētu vai dzīve būtu samezglojusies, bet praktisku apsvērumu dēļ. Uz dziedniecisko iztaisnošanas seansu viņu atsūtīja šuvēja, kurai bija apnicis pāršūt katru apģērbu muguras šķībuma dēļ.
Protams, fiziskajām vainām var palīdzēt fizioterapeits vai masieris – izmasēt vai izvingrināt, kādu laiku būs labi. Taču, ja cilvēks neko dzīvē nemainīs, fiziskais ķermenis agri vai vēlu atkal ziņos par veselības problēmām un sāpēm.
“Vajag dzīvot citādi – visu, kas nāk, pieņemt nevis kā sodu, bet kā skolu, uzskatīt par labu esam, no visa mācīties. Mēģināt saskatīt, kāpēc tā notika. Pat ja neizdodas saprast, nav vērts lauzīt galvu. Lai notiktu kaut kas labs, pirms tam, iespējams, jābūt simtam vai tūkstotim mazu notikumu, kas var būt sāpīgi,” – tā dziednieks.
