Darbiniekiem paredzēti 30 eiro mēnesī par attālinātā darba radītajiem izdevumiem. Vai darba devēji maksā kompensācijas? 14
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau kopš gada sākuma spēkā ir likumdošanas norma, ka darba devējs var kompensēt darbiniekam 30 eiro mēnesī par attālinātā darba radītajiem izdevumiem, un par šo kompensāciju, ja izpildīti nosacījumi, nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa. Tomēr šķiet, ka šī norma dzīvē ieviešas lēni.
“Minētās kompensācijas ir darba devēja tiesības, nevis pienākums,” skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš.
“Runa ir par tādu izdevumu kompensēšanu, kas varētu būt attiecināmi uz darba procesu, bet pašam darba devējam būtu apgrūtinoši tos apmaksāt tiešā veidā, piemēram, daļu no darbinieka elektrības vai interneta rēķiniem.
Situāciju varētu salīdzināt ar darba devēja tiesībām piešķirt divus eiro dienā darbinieka ēdināšanai, kas arī netiek aplikta ar nodokļiem, – tieši tāpat kā visi darba devēji neizmanto iespējas barot darbiniekus, tāpat visi neizmanto iespējas maksāt kompensācijas par attālināto darbu.
Parasti bez problēmām tas notiek uzņēmumos, kuros ir pietiekami daudz resursu. Sakaru un IT nozares izmanto šo iespēju.”
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants Kaspars Rācenājs uzsver, ka darbiniekiem, kas vēlas saņemt šādas kompensācijas, jāiet vienoties ar darba devēju.
“Vispirms nepieciešams darba līgumā fiksēt, ka tiek veikts attālinātais darbs, un tad var vienoties arī par izdevumu kompensāciju, taču sākotnēji mehānisms bija nevajadzīgi sarežģīts ar birokrātisku grāmatvedību.” Arī Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības prezidente Irēna Liepiņa droši spēja minēt tikai vienu uzņēmumu, kurā šādas kompensācijas tiek maksātas, – tas ir “Tet”.
Pārāk sarežģīti
Savukārt “Tet” pārstāve Lāsma Trofimova paziņoja, ka esošajā likuma interpretācijā paredzētais pienākums attālinātā darba izmaksu kompensāciju piemērot proporcionāli attālinātā darba laika apjomam neļauj to pielietot praksē uzņēmumā.
“Esam analizējuši dažādas iespējas, taču praksē tas ir pārlieku sarežģīti administrējami, kas darba devējam tikai lieki palielina administratīvo slogu – attālinātā darba apjoms var būt mainīgs katram darbiniekam gan mēneša, gan nedēļu un pat dienu griezumā.
Savukārt faktiskais izmaksu apjoms atkarībā no tā, vai darbinieks strādā attālināti trīs vai piecas dienas nedēļā, nemainās, jo attālinātās darba vietas aprīkojums, sakaru nodrošinājums tāpat ir jānodrošina pilnu darba laiku gan birojā, gan attālinātajā darba vietā.
Neskatoties uz to, “Tet” grupas uzņēmumu darbiniekiem darbam no mājām sniedzam cita veida atbalstu – nodrošinot “Tet” vai mobilā tīkla internetu (apmēram 75% darbinieku izmanto šo iespēju), gan piedāvājām iespēju uz mājām paņemt monitoru un krēslu darba vides labiekārtošanai (izmantojuši vairāk nekā 300 darbinieku), gan nodrošinām iespēju darbinieku labumu sistēmas robežās izdevīgāk iegādāties mēbeles.
Tāpat, daudz plašākā apmērā sākot strādāt attālināti, darbinieku labumu programmā varam izvēlēties pusdienas ar piegādi (izmanto apmēram puse darbinieku), iegādāties tehniku vai piedalīties uzņēmuma organizētās mentālās veselības veicināšanas (psihoterapija, tiešsaistes sports) un citās aktivitātēs.
Šī uzņēmuma palīdzība ir pieejama ikvienam darbiniekam, darbinieki tās labprāt izmanto un novērtē iespējas,” teica L. Trofimova.
Pārskatīs kopā ar budžetu
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis uzsvēra, ka pašreizējais kompensācijas mehānisms paredzēts tikai līdz 2021. gada beigām, jo bijis paredzēts ārkārtas situācijas apstākļiem.
Šobrīd notiekot diskusijas par samērā sarežģītās uzskaites metodoloģijas vienkāršošanu, kā arī par kompensāciju mehānisma korekcijām – kompensāciju summas palielināšanai līdz 60 eiro un mehānisma darbības pagarināšanu pēc 2021. gada beigām.
A. Jarockis izteicās, ka pieredze liecina – galīgie lēmumi šādos jautājumos tiekot pieņemti budžeta diskusiju gaitā, tātad izmaiņas gaidāmas rudenī.
UZZIŅA
30 eiro kompensācijas nosacījumi
No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 2021. gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro un tiek izpildīti šādi nosacījumi:
vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;
ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;
ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā.
IIN nav jāietur, ja darba devējs pats iegādājas krājumus vai pamatlīdzekļus (piemēram, dod lietot ārpus biroja telpām portatīvo datoru, biroja krēslu, mobilo telefonu) un darba pienākumu veikšanai tos nodod (uz laiku) darbiniekam, IIN saistības nerodas, kā arī tad, ja darba ņēmējs, saskaņojot ar darba devēju, pats iegādājas preces, piemēram, iegādājas papīru, skavotāju utt., kuras izmanto darba veikšanas procesā, un šo preču iegādes dokumentus atspoguļo uzņēmuma grāmatvedībā.
Savukārt, ja darbiniekam kā kompensāciju vēlas maksāt noteiktas summas bez ārējā attaisnojuma dokumenta, šādas kompensācijas naudā apliek ar IIN.
