Foto – Shutterstock

LR normatīvie tiesību akti neparedz, ka zemes neapsaimniekošanas gadījumā to varētu atņemt. Saskaņā ar Civillikuma 927. pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesības pār lietu, t.i., tiesības valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Savukārt Civillikuma 1043. pantā noteikts, ka zemes īpašnieks var pēc sava ieskata rīkoties ar savas zemes virsu, gaisa telpu virs tās, kā arī ar zemes slāņiem zem tās, ja vien viņš ar to neskar svešas robežas. Pēc minētajām tiesību normām var secināt, ka tiesiski pieļaujama rīcība ir arī zemes neapsaimniekošana.

Lasītākie

Kokteilis

Dzimšanas gada pēdējā ciparā slēpjas svarīgs vēstījums – piederība stihijai

TV24

Tavars: “Bailēs no militāriem draudiem pietiekoši situētas ģimenes pieņem lēmumu pārcelties tālāk no iespējamās frontes līnijas”

“Neviens nezina, kā viņu ārstēt…” izmisusi ģimene lūdz sabiedrības atbalstu mazā Roberta ārstēšanai

Lasīt citas ziņas

Taču jāņem vērā, ka valsts normatīvajos tiesību aktos zemes īpašniekiem ir noteikti pienākumi, kurus neizpildot iespējams piemērot administratīvo atbildību, teiksim, naudas sodu. Piemēram, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 103. pantā noteikta zemes īpašnieku (lietotāju) atbildība, ja viņi neveic nezāļu, lauksaimniecības augu kaitēkļu un slimību apkarošanas pasākumus.

Lai nerastos problēmas, arī šajā gadījumā tomēr iesakām jums konsultēties pie profesionāla juridiskās palīdzības sniedzēja (advokāta vai jurista).